Kā atbrīvoties no liekiem krāmiem?

Kas ir krāmi? Nu īsti filozofisks jautājums! Arī atbilde ir filozofiska: ja esi sapratis, ka ir lieki krāmi, uzskati, ka esi ticis no tiem vaļā... Jebkurai dzīvai radībai, vai tas būtu kukainis, putns vai cilvēks, piemīt tieksme vilkt savā alā un saglabāt visdažādākās lietas, kam alas iemītnieka skatījumā ir vērtība. Beigu beigās vairākumam cilvēku viņu alas jeb dzīvokļi ir piebāzti ar milzīgu daudzumu priekšmetu, kuru vērtība tiek apšaubīta tikai tad, kad notiek mājokļa ģenerāltīrīšana.

Ir pilnīgi bezcerīgi mēģināt noteikt, vai viens vai otrs priekšmets pieskaitāms krāmiem. Vienam sažuvuši tējas biezumi ir gruži, otram – vērtīgs mēslojums puķēm. Lielākajai daļai sieviešu sauja vecu sarūsējušu skrūvīšu, ko vīrs diez no kurienes atstiepis, pavisam noteikti ir krāmi, bet vīram tās ir visīstākie dārgumi, ko nevienā veikalā pat tagadējos laikos nevar nopirkt.

Katrā mājā ir lietas, ko lieto reti, un ir lietas, kuras nekad nebūs vajadzīgas. Tās gluži vienkārši stāv kaut kur saliktas, reizēm silda sirdi, reizēm vairs pat nesilda. Varam ieviest krāmu radikālu definīciju: krāmi ir lietas, kas nekad netiek lietotas un nesilda sirdi, tikai aizņem vietu un rada vēlēšanos noslēpt kur tālāk un aizmirst uz visiem laikiem.

Lasīt tālāk...

Logi palīdz taupīt

Ar ko sākt mājas siltināšanu – ar sienām vai logu nomaiņu? Pastāv uzskats, ka jaunu stikla pakešu logu ielikšana ir vienkāršs un ekonomisks paņēmiens, kā saglabāt daļu siltuma. Tā ir, taču atļaušos piebilst, ka sadalīt renovāciju trijos posmos nav izdevīgi. Logi un sienas energoefektivitātei vislabāk „strādā” kopā.

Kvalitatīvu logu lomu mājas siltināšanā nav grūti pierādīt ar skaitļiem. Caur veciem koka logiem izplūst 30–40% no tā siltuma, ko kopumā zaudē mūsu mājokļi. Ko darīt – vai mainīt logus? Jā. Bet mainīt ar prātu. Energoefektivitāte jauniem stikla pakešu logiem mēdz būt dažāda. To raksturo divi galvenie rādītāji. Pirmais – siltumvadītspēja, otrais – spēja laist cauri gaisu.

Par siltumvadītspēju teikšu pavisam īsi: jaunākās paaudzes stikla paketēm tā ir trīs četras reizes zemāka nekā vecajiem logiem. Iedomājieties, cik daudz siltuma varam saglabāt! Kas attiecas uz gaisu, te runa ir par mūsu rāmju hermētiskumu. Aprēķināts, ka caur spraugām daudzus gadus kalpojušajos padomju laika logos katru stundu izplūst līdz 10 kubikmetriem siltā gaisa. Jaunajām stikla paketēm šis rādītājs ir aptuveni 100 reižu zemāks.

Lasīt tālāk...

Seši soļi līdz labai dzīvei

Vai Latvijā mājām ir vajadzīga renovācija? Mēģināsim to kopā noskaidrot. Bet vispirms gribu atgādināt iedzīvotājiem par siltuma ekonomijas galveno aspektu – naudu. Šobrīd mēs ļoti daudz naudas palaižam vējā, un apturēt šo izšķērdību var tikai siltināšana.

Paraudzīsimies uz renovāciju no finansiālā viedokļa. Pieņemsim, ka jums ir māja, ne vairs jauna un ne bez trūkumiem. Siltuma noplūdes tajā ir vērā ņemamas, un par tām kādam ir jāmaksā. Maksā parasti dzīvokļa saimnieks. Kas notiek, kad Rīgas siltums un citi siltuma piegādātāji paaugstina maksu par saviem pakalpojumiem? Pareizi, cilvēki turpina maksāt par velti izniekotajiem kilovatiem. Šobrīd ir zināms tikai viens paņēmiens, kā izbeigt līdzekļu šķērdēšanu, un šis paņēmiens ir renovācija.

Lasīt tālāk...

Iemitini zivtiņas tualetē!

Visas pasaules zinātnieki lauza galvu, kā vienkāršot dzīvi mūsdienu cilvēkam. Šai nolūkā viņi izgudro krāsas, kas silda, un veselas mājas, kas spēj lasīt saimnieka domas. Šodien – par dažiem vajadzīgiem vai tikai uzjautrinošiem izgudrojumiem.

Izgudrota vislētākā māja

Vācijas pilsētas Veimāras universitātē izstrādāts „universālas pasaules mājas” projekts. Tāda 36 kvadrātmetru mājokļa cena ir nepilni pieci tūkstoši dolāru. Projekts radīts tam, lai palīdzētu pilsētu graustu iemītniekiem.

Mājas niecīgo pašizmaksu nodrošina jaunais būvmateriāls – ar sveķiem piesūcināts... parastais papīrs. Paneļi pēc savām īpašībām ir tuvi aviācijas konstrukciju materiāliem. Tie ir lēti, praktiski, droši ekspluatācijā un ekoloģiski tīri. No šāda materiāla būvētu māju izgudrojuma patents pieder kādai Šveices kompānijai.

Lasīt tālāk...

Lietpratēji no Irbest

Pēdējā laikā zinātne spērusi lielu soli uz priekšu. Cilvēki ir izdomājuši aparātu, kas pasauli rāda infrasarkanā starojuma formātā. Sarkanā zona – vairāk siltuma, violetā zona – auksts objekts. Jauno aparātu nosauca par termovizoru un sāka izmantot daudzās jomās, sākot no veterinārijas un beidzot ar mūsu visuma starojuma izpēti. Pēc tam termovizorus savā arsenālā ņēma speciālisti, kas pārbauda mūsu mājokļu stāvokli. Jūs droši vien esat redzējuši krāsainus māju attēlus, kuros skaidri redzams, pa kurām spraugām no dzīvokļiem bēg siltums.

Bet Andrejs Nitijevskis, kas vada firmu Irbest, kura jau vairāk nekā trīs gadus nodarbojas ar termogrāfiju, uzskata, ka termovizorus var un vajag lietot daudz plašāk. „Aparāts rāda, kādā stāvoklī ir caurules, palīdz atklāt ēku iekšējos celtniecības defektus un glābj mājas no ugunsgrēkiem,” saka Andrejs. Palūdzām viņu sīkāk pastāstīt, kādu labumu var dot termogrāfiskā apsekošana.

Lasīt tālāk...

Sākam taupīt «zaļi»!

Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām komunālo pakalpojumu tarifu ievērojamu celšanos. Teju jau likās, ka sabiedrība sāks dumpoties, taču Latvija samierinājās ar jaunajām cenām. Nu jau ir par vēlu ko apstrīdēt, tagad jādomā, kā taupīt siltumu un ūdeni, lai pēc kārtējā komunālo pakalpojumu rēķina samaksāšanas nebankrotētu. Dabas aizsardzības aktīvisti no organizācijas Greenpeace ar mūsu avīzes starpniecību atgādina Latvijas iedzīvotājiem vienkāršus, bet efektīvus taupības paņēmienus. Šie padomi palīdzēs jums saglabāt gan naudu, gan apkārtējo vidi.

Lasīt tālāk...