Remontējam ar prātu!

Kāpēc mājai vajag siltināt gala sienas? Kad pasūtīt starppaneļu šuvju hermetizāciju? Ko nozīmē remonta darbi pēc trīspusēja līguma?

Šovasar būvuzņēmums SIA A&A nosiltinās gala sienas daudzām Rīgas mājām. Šodien parunāsim par to, kādiem daudzdzīvokļu namiem vajadzīga šāda siltināšana un kādu labumu tā dod, kā arī par to, kā pareizi izvēlēties darba veicēju, lai rezultāts nesagādātu vilšanos.

– Šogad daudzas mājas Rīgā pasūta gala sienu siltināšanu, – stāsta uzņēmuma A&A vadītājs Aleksandrs Buņins. – Kāpēc tieši tagad? Domāju, ka daudzi dzīvokļu īpašnieki ir dzirdējuši, kādu labumu dod mājas pilna renovācija, taču lielā mājā ir grūti pieņemt lēmumu par kompleksu siltināšanu, arī uzreiz tērēt ievērojamu summu visi nav gatavi, tāpēc iedzīvotāji dod priekšroku daļējai ārsienu siltināšanai. Manuprāt, tas ir saprātīgi. Turklāt gala sienas siltināšana ir darbs, kas iedzīvotājiem nodrošina lielu atdevi ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem.

Lasīt tālāk...

Kad? Kurp? Par cik?

Jaunās siltināšanas atbalsta programmas projektu komentē Ekonomikas ministrijas ES fondu apgūšanas departamenta direktors Edmunds Valantis:

– Kā redzat, Ekonomikas ministrija paredzējusi vairākus atšķirīgus grantus, līdzfinansējuma apmērs ir atkarīgs no tā, kādu energoefektivitāti māja plāno sasniegt pēc renovācijas. Turklāt te ir viena ļoti svarīga nianse: ja māja ņem kredītu parastā bankā, tā patiešām var saņemt ES līdzfinansējumu līdz 50% apmērā no renovācijas kopējās vērtības. Taču daudzām mājām bankas naudu nevēlas dot! Mēs atrisinājām problēmu, piedāvājot alternatīvu kreditēšanu, ko īstenos AFI. Tādā gadījumā mēs kredītiem izmantosim daļu Eiropas naudas, tāpēc grants būs mazāks nekā bankas aizdevuma gadījumā – līdz 35%. Toties cilvēki garantēti saņems aizdevumu, turklāt ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Šobrīd plānojam, ka AFI izsniegs kredītus ar fiksētu likmi 2% + EURIBOR uz laiku līdz 20 gadiem.

Lasīt tālāk...

Visi dārzā! Pareizāk sakot, uz vasarnīcu!

Maijā sākas vasarnīcu sezona. Mums vasarnīca nozīmē brīvību, svaigus dārzeņus un augļus. Bet ilgas pēc svaiga gurķa no savas dobes nav svešas arī Rietumeiropas iedzīvotājiem.

Rietumeiropā īsta ekvivalenta vasarnīcai mūsu izpratnē nav, bet neraizēsimies par viņiem – iespēju izaudzēt savu rozi vai gurķi viņi var atrast.

Lasīt tālāk...

Dzīvokļa remonts: lēti un labi!

Mēdz sacīt, ka vieglāk esot pārdzīvot ugunsgrēku nekā pārcelšanos. Droši vien pārdzīvot dzīvokļa remontu ir vēl grūtāk, tā vismaz apgalvo tie, kas to piedzīvojuši. Pirms remonta sezonas sākšanās stāstām, kā pasargāt sevi no būvniekiem haltūristiem.

Solījumu pildīja

Darbības vieta un laiks: Rīga, mūsdienas. Valentīna pēc sludinājuma atrada meistaru, kurš bija ar mieru par nelielu naudu veikt pieklājīgu remontu viņas noplukušajā divistabu dzīvoklī lielpaneļu mājā. Meistars šķita ļoti atbildīgs. Avansu neprasīja, toties uzreiz sastādīja materiālu iegādes tāmi. Prasītā summa viņam tika iedota, pretī saņemot solījumu uzrādīt čekus. Un cilvēks tiešām pildīja solījumu!

Lasīt tālāk...

Renovācija iziet uz starta

Ekonomikas ministrija iepazīstinājusi dzīvojamo māju pārvaldniekus un īpašniekus ar projektu valsts atbalsta nosacījumiem energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās. Labu ziņu ir daudz: valstij ir nauda mājokļu renovācijai, atbalsta nosacījumi ir uzmundrinoši. Daļa māju varēs no valsts saņemt līdzfinansējumu līdz pat 50% apmērā no siltināšanas darbu izmaksām!

800 mājas jau gatavas

Līdz 2009. gadam daudzdzīvokļu ēku renovācija Latvijā notika galvenokārt tikai izmēģinājuma projektu līmenī. To galvenais uzdevums bija parādīt dzīvokļu īpašniekiem ēku renovācijas rezultātā iegūtās priekšrocības – komfortablākus mājokļus, zemākas izmaksas par siltumu, īpašuma vērtības pieaugumu un citas.

Lasīt tālāk...

Kā mājas siltina Lietuvā?

Nesen Rīgā notika Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju organizēta starptautiska konference par mājokļu pārvaldīšanu un siltināšanu. Uz tikšanos bija ieradušies eksperti no dažādām valstīm. Lietuvu pārstāvēja Lietuvas dzīvojamo māju pārvaldītāju asociācijas biedrs Jevgeņijs Sakovskis. Viņš pastāstīja, kā kaimiņvalstī risina mājokļu siltināšanas problēmas, kurās pastāvīgi sapinas Latvija.

Ietaupīt piekto daļu siltuma!

– Mazliet statistikas: Lietuvā ir nedaudz mazāk par trim miljoniem iedzīvotāju, un 66% no tiem dzīvo daudzdzīvokļu mājās, – stāstījumu sāka Jevgeņijs Sakovskis. – Daudzdzīvokļu māju valstī ir vairāk nekā 35 tūkstoši, 26% no tām būvētas līdz 1960. gadam, 65% – no 1960. līdz 1990. gadam un tikai 9% pēc 1990. gada. Pavisam mums ir vairāk nekā 800 000 dzīvokļu, 97% no tiem ir privāti un tikai 3% atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā.

Lasīt tālāk...