Visu izšķirs kopsapulce

Nupat Saeimas komisijām izvērtēšanai nodoti grozījumi galvenajā dokumentā, kas regulē attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku, – Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Likumu gaida lielas izmaiņas, kas droši vien izraisīs dedzīgas diskusijas Saeimā.

Līdz šim katras konkrētas mājas pārvaldīšanas principi tika noteikti pārvaldīšanas līgumā. Kā līgumā bija ierakstīts, tā pārvaldniekam vajadzēja sniegt pārskatus iedzīvotājiem, maksāt sētniekam, strādāt ar parādniekiem.

Taču dzīve parādījusi, ka visas nianses nav iespējams līgumā paredzēt. Piemēram, ja tur nav norādīts, cik ātri pārvaldniekam rakstiski jāatbild uz iedzīvotāju pieprasījumiem un jautājumiem, viens otrs speciālists vispār neuzskata par vajadzīgu dot kaut kādu atbildi. „Nav man pienākuma ar jums komunicēt, visu uzzināsit no gada pārskata,” viņi saka klientiem.

Līgumā kaut ko mainīt bija grūti, tāpēc grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz, ka izšķirīga nozīme būs nevis ar pārvaldnieku noslēgtajam dzīvokļu īpašnieku līgumam, bet gan dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumam. Strīdus gadījumā dzīvokļu īpašniekiem būs tiesības problemātisko jautājumu nodot kopsapulcei izlemšanai un ar vairākuma lēmumu norādīt pārvaldniekam, kā turpmāk rīkoties.

Vēl viena svarīga pārmaiņa: likumā beidzot būs skaidri pateikts, kā pārvaldniekam jāstrādā ar parādniekiem. Darbs viņam būs jāsāk uzreiz pēc tam, kad dzīvokļa īpašnieka parāds būs pārsniedzis triju mēnešu vidējo maksājumu summu. Parādniekam būs jānosūta brīdinājums, dodot viņam vismaz mēnesi saistību izpildei. Ja nemaksātājs brīdinājumu ignorēs, tad ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc brīdinājumā noteiktā maksāšanas termiņa beigām pārvaldniekam vajadzēs celt prasību tiesā. Ja nama pārvaldnieks šo prasību neizpildīs noteiktajā laikā, viņu varēs saukt pie atbildības par neizdarību.