Kas jumtam saimnieks?

Šoziem daudzos dzīvokļos sāka tecēt griesti. Kāpēc? Izrādās, ka jumtiem kaitē ne tikai slikti laika apstākļi, tos nežēlīgi bojā arī kabeļtelevīzijas un interneta operatorkompāniju darbinieki. Vienā jaukā dienā šo kompāniju montieri uzstāda bēniņos vai uz jumta savas ierīces, ievelk kabeļus un aiziet, atstājot aiz sevis netīrību un caurumus jumta segumā.

Iekļūšana ar uzlaušanu

Nepārmetīsim nevīžību visiem elektronisko sakaru tirgū strādājošajiem operatoriem, viņu vidū ir arī godprātīgas kompānijas, kas savas darbības saskaņo ar namu pārvaldi un iedzīvotājiem, bez atļaujas pa jumtiem neložņā un, ja gadās mājā kaut ko sabojāt, bez īpašiem iebildumiem to salabo.

Diemžēl Rīgā darbojas arī „melnie” operatori, kuriem galvenais ir iespējami ātrāk ievilkt mājā kabeli, pieslēgt tīklam jaunus abonentus un laisties lapās, nedomājot par sekām.

– Dzīvoju Lielupes ielā 60, – stāsta lasītājs no Bolderājas. – Reiz vakarā dzirdu, ka piektajā stāvā skaļi baras kaimiņiene. Izgājis ieraugu, ka kāpnēs stāv kāda visai labi pazīstama telekomunikāciju uzņēmuma montieri. Izrādās, viņi patvaļīgi uzlauzuši mūsu bēniņus. Atslēgu pārvaldniekam nav prasījuši, gluži vienkārši norāvuši priekškaramo atslēgu.

Uz jautājumu, kāpēc kabeļtīkla operatori nav paņēmuši atslēgu no pārvaldnieka, atbilde izpalika.

– Kā var būt, ka tādi cilvēki patvaļīgi uzlauž bēniņu atslēgas un ložņā pa jumtu? – brīnās lasītājs. – No pieredzes zinu, ka pēc darba pabeigšanas viņi neaizver bēniņu lūku, tāpēc vasarā lietus laikā kāpņu telpa tiek appludināta. Sadales skapjos kāpņu telpā operatori sataisa tādu bardaku, ka atliek vien pabrīnīties, kā viņi paši spēj tur kaut ko atrast! 

Piedevām vēl šo kompāniju darbinieki bieži vien nesavāc pēc sevis gružus. Kā apstādināt šādus montierus, kurus pareizāk būtu saukt par vandāļiem?

Jebkuru kabeli – tikai atbilstoši projektam

Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis pat necentās noliegt, ka problēma pastāv. Likums nosaka stingras prasības kabeļtelevīzijas, interneta un citu elektronisko sakaru operatoriem, bet viņi pamanās tās apiet.

– Šā gada 17. martā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 166, kas nosaka elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību, – pastāstīja J. Lelis. – Vienkāršā valodā runājot, tagad neviens operators nevar mājā ievilkt kabeli, uzstādīt staciju vai citu iekārtu bez saskaņošanas ar mājas īpašnieku vai pārvaldnieku. Taču arī ar namu pārvaldes piekrišanu vēl nepietiek, operatoram ir jāpasūta projekts un jāpieturas pie tā darba procesā.

Tas laiks, kad varēja atnākt, ievilkt, pieslēgt un aiziet, ir beidzies. Diemžēl beidzies tikai uz papīra. Montieri turpina mūsu mājās darīt visu, kas ienāk prātā.

– Namu pārvaldei ir jāuzrauga jumts, – saka telekomunikāciju asociācijas vadītājs. – Pārvaldniekam ir visas tiesības piežmiegt asti negodīgiem operatoriem. Atrodot mājā nelikumīgi ievilktus vadus vai uzstādītas iekārtas, viņam jāizsauc Elektronisko sakaru direkcijas pārstāvis. Savukārt direkcijai ir tiesības atslēgt ar ESD nesaskaņotu kabeli un noplombēt sadales skapi vai pašu iekārtu.

Lielām mājām sarežģītāk

Elektronisko sakaru direkcijas pienākums ir palīdzēt māju pārvaldītājiem un īpašniekiem sakārtot uz jumta ierīkotās komunikācijas. Ar mazām ēkām nav problēmu, atzīst Lelis, parasti ar tām strādā tikai daži operatori un atrast viena vai otra kabeļa īpašnieku nav grūti. Sarežģītāk ir ar lielajiem daudzstāvu namiem.

– Ja kāda ēka dominē pār apkārtējām, daudzi operatori vēlas izmantot tās jumtu, – atzīst Jānis Lelis.

Pamēģini nu tad visus noķert un atslēgt! Bet arī atslēgt nebūs īsti pareizi. Lai gan šie operatori bojā jumtu, uzlauž bēniņus un bez atļaujas piebāž māju ar saviem vadiem, viņi sniedz iedzīvotājiem vajadzīgus pakalpojumus. Tāpēc prātīgāk būs namu pārvaldei sākt ar viņiem sarunas.

– Pārvaldniekam jāpapūlas noslēgt līgumu ar ikvienu kompāniju, kas izmanto mājas jumtu, sienas vai sadales skapjus, – saka Jānis Lelis. – Mūsu asociācija palīdzēs šos līgumus noslēgt. Pirmais solis – pārvaldnieka tikšanās ar operatoru. Uz šo sarunu viņš var uzaicināt neatkarīgu auditoru no mūsu asociācijas, kurš palīdzēs pusēm vienoties.

Pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāvis var sapulcināt pie apaļā galda visus mājā strādājošos operatorus. Ir bijuši gadījumi, kad kompānijas piekritušas ne tikai noslēgt līgumu, bet arī salabot sabojāto jumtu.

Vajadzīga kontrole!

Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko pastāstīja, ka, noslēdzot līgumus ar kabeļtelevīzijas un interneta operatoriem, mājas var pat gūt peļņu.

– Sāksim ar to, ka bēniņi kā jebkura koplietošanas telpa pieder mājas dzīvokļu īpašniekiem un neviens nav tiesīgs tiem piekļūt bez īpašnieku piekrišanas. Bet Rīgas namu pārvalžu praksē ir neskaitāmi gadījumi, kad apsardzes firmas, telekomunikāciju operatori un interneta provaideri bez atļaujas uzstāda mūsu māju bēniņos, uz jumtiem, pie sienām antenas un citas ierīces. Viņi izvelk pa jumtiem vadus, liek stacijas, pieslēdzas kopējai elektrosistēmai.

Diemžēl dažu tādu kompāniju priekšnieku prātā joprojām saglabājies vecais princips: kopīgs – tātad nevienam nepiederošs. Mūsdienās tāda domāšana vairs nav pieņemama.

– Operatoram, kurš vēlas ieiet mājā, jānoslēdz līgums ar pārvaldnieku. Līgumā jāietver nosacījums, ka jebkādus darbus mājā drīkst veikt tikai ar namu pārvaldes vai pilnvarotās personas ziņu un tās uzraudzībā. – stāsta Igors Trubko.

Ne gluži zelta aunāda...

Kad puses par līguma pamatnosacījumiem ir vienojušās, jāpāriet pie finansiālā aspekta. Mobilo sakaru operatori par tiesībām uzstādīt uz daudzstāvu namu jumtiem raidierīces maksā līdz 300 latiem mēnesī. Iedzīvotājiem ierīces nekādu kaitējumu nenodara, bet mājai dod peļņu (par jumta iznomāšanu saņemtie līdzekļi jāieskaita remonta fondā).

Situācija ar kabeļtelevīzijas operatoriem ir citāda, Pārdaugavas piemērs liecina, ka no tiem mājas saņem no 5 līdz 20 latiem mēnesī. Bet, ja uz jumta ir pārdesmit firmu kabeļu, tāpat sanāk laba summa.

– Savulaik mēs eksperimenta kārtā palūdzām apsardzes firmu pieslēgt pultij 40 māju jumtus Pārdaugavā, – stāsta Igors Trubko. – Tas palīdzēja pavisam ātri sakārtot attiecības ar kabeļoperatoriem. Viņi paši metās slēgt līgumus ar namu pārvaldēm. Iedzīvotāji par jumtu apsargāšanu samaksāja 5 līdz 15 latus mēnesī, un šie izdevumi tika atgūti ar uzviju.

Piedevām operatori, pārvaldnieka piespiesti pie sienas, var piedāvāt mājas iedzīvotājiem izdevīgākus interneta vai kabeļtelevīzijas pieslēgšanas nosacījumus. Arī ieguvums!

Iedzēra alutiņu...

Eksperti skaisti pastāstīja, kā veidot civilizētas attiecības ar elektronisko sakaru operatoriem. Diemžēl pārvaldnieks var plēsties kaut pušu, bet tāpat atradīsies gudreļi, kas gribēs par velti ievilkt savu kabeli. Ko darīt, ja viņi salauzuši jumta šīferi? Ar Elektronisko sakaru direkcijas inspektora ierašanos jumtam nevar līdzēt!

– Jā, montieri joprojām barbariski atlauž bēniņu lūkas, bojā iedzīvotāju īpašumu, – apstiprina Igors Trubko. – Mūsu praksē bijis pat tāds absurds gadījums, kad kabeļtelevīzijas operatorkompānijas darbinieki darba gaitā bija iztukšojuši divas plastmasas alus pudeles un taru, skaidra lieta, pametuši turpat uz jumta. Lietus laikā pudeles tika ieskalotas noteksistēmā un to aizsprostoja, jumts pārplūda, ūdens sāka tecēt dzīvokļos.

Apsardze, domofons un modrība

Jebkurš sīkums var mājai nodarīt lielu ļaunumu, tāpēc pārvaldniekam un iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, kas, kad un kādā nolūkā ir līdis bēniņos vai uz jumta. Tas ļaus kontrolēt situāciju un, ja kas atgadīsies, pieprasīt no vainīgajiem kompensāciju. Ar nekauņām šī sistēma nedarbojas, viņus var atslēgt, bet nevar piespiest salabot sabojāto jumtu.

– Pasargāt māju no tādiem „melnajiem” operatoriem ir sarežģīti, tomēr iespējami. Parastās priekškaramās atslēgas bēniņu lūkām nelīdz, tās ir viegli noraut. Tāpēc varu ieteikt pieslēgt bēniņus apsardzei, – saka Igors Trubko. – Var noderēt arī domofons pie ieejas durvīm, tas aizgaiņās no mājas nelūgtus viesus. Ja svešinieki tomēr iekļuvuši mājā un ņemas pa bēniņiem, bez kautrēšanās izsauciet pašvaldības policiju.