Visu izšķirs mazākums?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts Ceturtdiena, 16 maijs 2024 13:28
Mainās lēmumu pieņemšanas noteikumi daudzdzīvokļu mājās
Nepārspīlējot varam teikt, ka šobrīd Latvijā notiek revolucionāras izmaiņas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā. Tiesa, vai izmaiņas situāciju uzlabos vai pasliktinās, rādīs laiks. Runa ir par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kam šajās dienās jānonāk Saeimā galīgajā, trešajā lasījumā.
Likuma grozījumi ir revolucionāri tajā nozīmē, ka turpmāk mājā svarīgu lēmumu pieņemšanai vairs nebūs vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku balsu vairākums.
Ja pirmā kopsapulce lēmumu nevar pieņemt kvoruma trūkuma dēļ (tipiska situācija, – red. piezīme), tiek organizēta atkārtota sapulce vai dzīvokļu īpašnieku rakstiska aptauja. Šādā gadījumā būs pietiekami, ja ieradīsies tikai 1/3 no mājas dzīvokļu īpašniekiem un viņi pieņems lēmumu ar klātesošo balsu vairākumu.
Faktiski var izrādīties, ka lēmumus par remontu vai renovāciju var pieņemt 17% dzīvokļu īpašnieku. Šis lēmums būs saistošs visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem.
■ ■ ■
Nesen Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā galīgajai izskatīšanai nonāca Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumu projekts.
– Šo likumprojektu skatām veselu gadu, un man ir prieks, ka lieta nonākusi līdz loģiskam noslēgumam, – ir apmierināts komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Paredzams, ka tuvākajās dienās likuma grozījumus galīgajā trešajā lasījumā apstiprinās Saeima.
– Tomēr gaidām, ka jaunā likuma redakcija stāsies spēkā tikai 2024. gada 1. novembrī, – sacīja Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta vadītājs Mārtiņš Auders. – Likumu nevar ieviest nekavējoties, jo tā pareizai darbībai nepieciešamas izmaiņas Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
■ ■ ■
Daži māju aktīvisti priecājas par jauno likumu: – Beidzot varēsim savās mājās veikt remontdarbus, kurus kaimiņu pasivitātes dēļ nevarējām noorganizēt gadiem!
Citi dzīvokļu īpašnieki uz jaunumiem raugās piesardzīgi: – Vai tiešām izrādās, ka tagad desmit dzīvokļu mājā pietiek ar divu dzīvokļu īpašnieku balsīm, lai visi kaimiņi būtu parakstījušies uz dārgu remontu vai pat kredītu?
Taču ieskatīsimies Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumu projektā, lai saprastu, par ko īsti ir runa.
Likuma 19. panta pirmā daļa. Atkārtota sapulce.
(1) Atkārtota dzīvokļu īpašnieku sapulce ir uzskatāma par leģitīmu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
1) sapulce, kas sasaukta Dzīvokļa īpašuma likuma 19. pantā noteiktajā kārtībā un termiņos, tai skaitā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus (turpmāk – sākotnējā sapulce), nav bijusi leģitīma nepietiekama dzīvokļu īpašnieku kvoruma dēļ;
2) atkārtotā sapulce tiek sasaukta ne vēlāk kā mēneša laikā pēc sākotnējās sapulces;
3) atkārtotās sapulces darba kārtībā ir tikai tie jautājumi, kas atbilst šā likuma 17. panta 10. daļai un kuri tika iekļauti sākotnējās sapulces darba kārtībā;
4) atkārtotai sapulcei reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.
(2) Lēmumu pieņemšanai atkārtotā sapulcē nepieciešams, lai „par” nobalsotu vairāk nekā puse no atkārtotajā sapulcē klātesošajiem dzīvokļu īpašniekiem.
(3) Atkārtotā sapulcē pieņemtais lēmums stājas spēkā vienu mēnesi pēc pieņemšanas dienas, ja šajā laikā dzīvokļu īpašnieki jaunā kopsapulcē vai rakstiskā aptaujā nepieņem citu lēmumu.
■ ■ ■
Plānots, ka tādi paši nosacījumi būs arī, organizējot rakstisku aptauju mājā. Tāpat kā līdz šim aptauja nedrīkst būt īsāka par 14 dienām vai ilgāka par 180 dienām. Ja sākotnējās aptaujas laikā lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku nesniedz nekādu atbildi, nebalsojot ne „par”, ne „pret”, tad mēneša laikā mājā var organizēt atkārtotu aptauju ar tādu pašu darba kārtību.
Ja šādā aptaujā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā 1/3 no ēkas dzīvokļiem, tad viņi var pieņemt lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.
■ ■ ■
Ir labas ziņas skeptiskiem iedzīvotājiem. Saprotams, ka jaunā kārtība neattieksies uz tādiem jautājumiem kā mājas pārvaldnieka maiņa vai viņam dotā pārvaldīšanas uzdevumu apjoma maiņa.
Tāpat atkārtotā kopsapulcē ar vienkāršotiem nosacījumiem nevarēs pieņemt lēmumus par jautājumiem, kuriem parasti nepieciešams cits dzīvokļu īpašnieku balsu daudzums.
Un šie jautājumi ir:
■ lēmums par kopīpašum daļas palielināšanu vai samazināšanu;
■ dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību apstiprināšana;
■ lēmums par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā (piemēram, telpu sadale pagrabā vai autostāvvietā, kopīpašuma zemes gabala lietošanas kārtība u.c.).
Atgādinām, ka šis likumprojekts vēl gaida galīgo balsojumu Saeimā un tas varētu notikt līdz maija beigām.