„Gribam zināt visu par savu māju!”

No šī gada 1. marta māju pārvaldniekiem mājas lietas jākārto elektroniski, lai tām būtu ērti piekļūt ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Kāpēc tā nenotiek?

Šopavasar dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozarē notika neliela revolūcija. Sākot ar 1. martu, visiem māju pārvaldniekiem Latvijā ir jāpāriet uz māju lietu kārtošanu elektroniskā vidē. Teorētiski patlaban svarīgākajai informācijai par katru māju vajadzētu būt ērti pieejamai ikvienam dzīvokļa īpašniekam, kuram ir iespēja tai sekot līdzi internetā, bet realitāte ir sarežģītāka...

Pārvaldnieki nesteidzas

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā pārejas noteikumu 28. un 29. pantā ir noteikts, ka līdz 2023. gada 28. februārim ir jāuzsāk mājas lietas kārtošana elektroniskā vidē interneta vietnē www.bis.gov.lv  – Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS).

– Tomēr, ņemot vērā beidzamos datus, līdz 2023. gada janvāra beigām BIS bija aktivizētas tikai 4700 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Latvijā, – stāsta Būvniecības informācijas sistēmas reģistru nodaļas vadītāja Iveta Putne. – Tā ir tikai desmitā daļa no visām dzīvojamām ēkām valstī.

Kādēļ nesteidz izvietot māju dokumentāciju internetā, kur to ērti varētu aplūkot ikviens dzīvokļa īpašnieks? Vai tiešām viņiem ir kas slēpjams?

Nē, kavēšanās iemesls, visticamāk, ir kas cits. Māju pārvaldnieki vienkārši vēl nav iemācījušies darboties ar BIS, īpaši grūti tas varētu būt privātajiem apsaimniekotājiem, īpašnieku biedrībām un kooperatīviem. Sods par to, ka viņi neveic mājas lietu kārtošanu elektroniskā formā, pagaidām nav paredzēts. Kur tad steigties?

Kā sākt lietošanu?

Tikmēr ikvienam dzīvokļa īpašniekam interneta vietnē www.bis.gov.lv atrodamā informācija var ievērojami atvieglot līdzdalību savas mājas apsaimniekošanā. Kā sistēma strādā, stāsta Iveta Putne.

– Jāsāk ar to, ka saskaņā ar likumu mājas lietas informācijai ir jābūt pieejamai visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru īpašuma tiesības reģistrētas zemesgrāmatā, – stāsta eksperte. –

Ja dokumenti ir ievietoti BIS sistēmā, tad dzīvokļu īpašnieki tos var apskatīt jebkurā sev izdevīgā laikā, un tas ir ļoti pozitīvi.

Informāciju, kas pieejama mājas lietā, BIS lietotājs var sākt pētīt pēc šādos gadījumos ierastās autorizācijas – savu identitāti var apstiprināt, izmantojot elektronisko parakstu vai internetbanku. Viens jāatzīmē uzreiz – dzīvokļa īpašnieks var apskatīt informāciju tikai par savu māju, informācija par kaimiņu mājām viņam ir liegta.

Lai sāktu apskatīt mājas lietu, dzīvokļa īpašniekam jāizvēlas adrese bis.gov.lv un jāaktivizē sadaļas Būvju ekspluatācija apakšsadaļa Māju lietas.

– Ja cilvēkam pieder vairāki īpašumi, tad sadaļā Īpašnieka lietas būs apskatāmas vairākas mājas lietas, katrai adresei – pa vienai, – skaidro Iveta Putne.

Visi dokumenti (gan papīra, gan elektroniskā formātā) jāglabā BIS

No 2023. gada 1. marta pārvaldniekam ir pienākums visus dokumentus par māju ievietot BIS elektroniskajā sistēmā.

– Saprotams, ka daudzus māju pārvaldniekus un īpašniekus uztrauc jautājums, vai dokumenti tagad būtu jānoformē tikai elektroniski, – komentē Iveta Putne. – Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. pantā skaidri noteikts, ka mājas lietā iekļaujami dokumenti, kas sagatavoti ierastajā papīra formātā, kā arī elektroniskie dokumenti, kas jau sākotnēji tiks sagatavoti BIS.

BIS sistēmā elektroniski iespējams sagatavot mājas apsekošanas protokolus, izveidot mājas apsaimniekošanas plānus, papildināt informāciju par iedzīvotāju uzkrāto līdzekļu apjomu, veikt dzīvokļu īpašnieku aptaujas, sagatavot protokolus ar kopsapulces vai aptaujas lēmumiem.

Kā jau minēja eksperte, elektroniskajai mājas lietai ir iespējams pievienot arī ārpus sistēmas sagatavotus dokumentus.

Tie var būt, piemēram, mājas apsaimniekošanas līgumi, kopsapulču protokoli vai aptaujas, kas notikušas klātienē, nevis elektroniskajā sistēmā. Turklāt mājas lietā iedzīvotāji varēs iepazīties ne tikai ar pārvaldnieka sagatavotajiem dokumentiem, bet arī ar citiem BIS reģistriem (piemēram, mājas energosertifikātu, tehniskās apsekošanas atzinumu).

Ko iespējams uzzināt elektroniskajā mājas lietā?

Ja pārvaldnieks mājas lietu ir ievietojis BIS, tad jebkurš dzīvokļa īpašnieks pēc reģistrēšanās sistēmā var saņemt informāciju no šādām sadaļām:

■ Pārvaldnieks,

■ Īpašnieki,

■ Skaitītāji (šeit ievietoti mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi),

■ Apsaimniekošanas izmaksas,

■ Ienākumu un izdevumu pārskati,

■ Paziņojumi,

■ Kopsapulces,

■ Aptaujas,

■ Apsekošanu reģistrācijas žurnāls,

■ Remontdarbi,

■ Dokumentācija,

■ Pilnvaras un deleģējumi,

■ Lēmumi.

Dzīvokļu īpašniekiem dota iespēja aktīvi izmantot un papildināt vairākas sistēmas sadaļas. Stāsta Iveta Putne:

– Jebkurš dzīvokļa īpašnieks sistēmā var ievadīt vai labot savu kontaktinformāciju. Jāuzsver, ka pārējie dzīvokļu īpašnieki redzēs tikai sava kaimiņa vārdu un uzvārdu, tas ir, nevarēs ieraudzīt citas personas datus vai kontaktinformāciju.

Vēl viena iespēja, ko dzīvokļa īpašniekam piedāvā BIS, ir rakstiskas pilnvaras noformēšana citai personai, ar tiesībām pārstāvēt pilnvaras devēju likumā noteiktām darbībām, piemēram, balsošanai kopsapulcēs vai arī piekļuvei elektroniskajai mājas lietai.

Lai izveidotu pilnvaru, jāizvēlas sadaļa Mani dati un jāatver sadaļa Pilnvaras/Deleģējumi. Tālāk jāizvēlas pilnvaras veids – Ekspuatācijas pilnvaras/Deleģējumi. Tālāk loga lejasdaļā jāizvēlas rinda: Jauna īpašnieka pārstāvēšanas tiesību pilnvara. Tieši šāda pilnvara kā privātpersonai, tā juridiskai personai ļaus pārstāvēt dzīvokļa īpašnieku ar mājas pārvaldīšanu saistītajos jautājumos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pārvaldniekam jāpalīdz ar pilnvaras noformēšanu

– Ja dzīvokļa īpašniekam nav tehnisko iespēju izveidot pilnvaru BIS, tad viņam ir tiesības vērsties pēc palīdzības pie pārvaldnieka, kuram ir jāpalīdz izveidot un ievadīt pilnvaru elektroniskajā sistēmā, – atgādina Būvniecības informācijas sistēmas pārstāve.

Tāpat ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir dota iespēja veikt izmaiņas elektroniskās mājas lietas sadaļās Aptaujas un Kopsapulces, neatkarīgi no tā, vai mājai ir vai nav pārvaldnieka.

– Sadaļās Aptaujas un Kopsapulces ir zaļas pogas, ar kuru palīdzību īpašnieki var pievienot informāciju par viņu uzsākto aptauju vai mājā plānoto kopsapulci. Šis ir pirmais solis, lai mājā organizētu kopīgu lēmumu pieņemšanu, – saka Iveta Putne.

Pēc tam aktīvistiem BIS ir jāievada sapulces vai aptaujas apraksts un jāpievieno aptaujas jautājumi, kurus jānoformulē tā, lai atbildēt būtu iespējams ar „jā” vai „nē”.

– Pēc visu formu aizpildīšanas pārējie mājas dzīvokļu īpašnieki par to saņems informāciju sistēmā. Tālāk katrs var balsot tieši BIS vai pat nobalsot iepriekš, tā teikt, nodot savu balsi glabāšanā. Ir iespēja arī komentēt savu lēmumu. Sistēma pati pēc tam saskaitīs balsis un izveidos elektronisku protokolu ar balsošanas rezultātiem.

Ja kopsapulce tiks organizēta ārpus BIS sistēmas, tad sistēmā jāievada visi saistītie dokumenti, tas ir, dokumenti par sapulces vai aptaujas organizēšanu un protokols ar pieņemto lēmumu.

Mājas lieta jau gatava!

Principā BIS jau ir mājas lietas par visām daudzdzīvokļu mājām Latvijā. Iveta Putne atgādina:

– Pat ja pārvaldnieks vēl nav aktivizējis lietu un sācis to aizpildīt, dzīvokļu īpašnieki vietnē bis.gov.lv jau var redzēt pamatinformāciju par savu māju, kas ir apkopota no informācijas publiskajos reģistros. Piemēram, ja dzīvokļu īpašnieki domā par kādu aktivitāti savā mājā, tad no mājas lietas viņi, mazākais, var uzzināt citu dzīvokļu īpašnieku vārdus un uzvārdus (gan tikai to, kuri savas īpašuma tiesības nostiprinājuši zemesgrāmatā).

Kā rīkoties, ja nepieciešams padoms?

Daudzas mājas Latvijā apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrības. Lai viņi kā pārvaldnieki varētu piekļūt BIS, ir jābūt noslēgtam mājas pārvaldīšanas līgumam un jābūt reģistrētiem Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā.

Bieži rodas jautājums, vai dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāvim ir nepieciešama trešās pakāpes kvalifikācija, kas ļauj reģistrēties pārvaldnieku reģistrā?

– Ja mājas lietderīgā platība nepārsniedz 1500 kvadrātmetrus, tad biedrībai nav nepieciešams atbilstošas kvalifikācijas darbinieks apsaimniekošanas jautājumos. Ja mājas platība ir lielāka, tad biedrībai būs jāalgo profesionāls darbinieks, – skaidro eksperte.

Ja esat mājas pārvaldnieks un vēlaties sākt mājas lietas kārtošanu BIS, bet nezināt, ar ko sākt, Būvniecības informācijas birojā sola palīdzēt. Ar konsultantiem iespējams sazināties pa tālruni 62004010, kā arī pa e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Galvenais par mājas lietas kārtošanu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. pantā:

(1) Mājas lieta iekārtojama par ikvienu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

(2) Mājas lietu kārto dzīvojamās mājas īpašnieks, ja tas nav noteicis citu personu mājas lietas kārtošanai (turpmāk — mājas lietas kārtotājs).

(3) Mājas lietas kārtotājs mājas lietā ietver šādus dokumentus vai informāciju:

1) dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumus;

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku savstarpēji noslēgtu līgumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

3) dzīvojamās mājas īpašnieku izsniegtos pilnvarojumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

4) uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām attiecināmos līgumus;

5) ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darba plānošanu un organizēšanu saistītos dokumentus:

a) pārvaldīšanas darba plānus,

b) tāmes,

c) faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskatus,

d) informāciju par uzkrāto līdzekļu apjomu,

e) apliecinājumus par tehniskās uzturēšanas darbu izpildi;

6) informāciju par dzīvojamās mājas un tai piesaistītā zemesgabala, kā arī dzīvojamā mājā esošo iekārtu un inženiertīklu apsekošanu atbilstoši šā likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta „d” apakšpunktam;

7) šā likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta „b” apakšpunktā minēto dzīvojamai mājai sniegto pakalpojumu kopējo skaitītāju un individuālo skaitītāju verifikācijas datus, kā arī patēriņa rādījumus, kuri netiek nolasīti attālināti vai par kuriem dzīvojamās mājas īpašnieki neveic tiešos maksājumus pakalpojumu sniedzējiem;

8) dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala robežu plānus;

9) citus dokumentus vai informāciju, ko ievieto mājas lietā pēc dzīvojamās mājas īpašnieka lēmuma vai pēc mājas lietas kārtotāja ieskatiem.

(4) Mājas lietā esošos dokumentus sagatavo papīra vai elektroniska dokumenta formā vai šā panta piektajā daļā paredzētajos gadījumos – elektroniska dokumenta formā Būvniecības informācijas sistēmā.

(5) Būvniecības informācijas sistēmā sagatavo šādus mājas lietas dokumentus:

1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē un aptaujā pieņemtos lēmumus;

2) dzīvojamās mājas īpašnieku izsniegtos pilnvarojumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

3) šā panta trešās daļas 5. punkta „a” un „d” apakšpunktā minēto informāciju;

4) šā panta trešās daļas 6. punktā minēto informāciju.

(6) Mājas lietas kārtotājs Būvniecības informācijas sistēmai pievieno šādu informāciju, elektroniskos dokumentus vai to atvasinājumus:

1) dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumus, ja tie nav sagatavoti Būvniecības informācijas sistēmā;

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

3) dzīvojamās mājas īpašnieku izsniegtos pilnvarojumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja dzīvojamās mājas īpašnieks tos nav sagatavojis Būvniecības informācijas sistēmā;

4) šā panta trešās daļas 5. punkta „b”, „c” un „e” apakšpunktā minētos dokumentus.

(7) Mājas lietas kārtotājs Būvniecības informācijas sistēmai var pievienot šā panta trešās daļas 7. punktā minēto informāciju par dzīvojamai mājai sniegto pakalpojumu kopējo skaitītāju verifikācijas datiem, kā arī patēriņa rādījumiem, kas netiek nolasīti attālināti.

(8) Citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo informāciju, kas izriet no tehniskās dokumentācijas, piemēram, būvprojektus, ēkas energosertifikātus vai ēkas pagaidu energosertifikātus un to pielikumus, tehniskās apsekošanas atzinumus, mājas lietas kārtotājs iegūst, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.

(9) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, dzīvojamās mājas īpašnieks vai mājas lietas kārtotājs ar Būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku paraksta Būvniecības informācijas sistēmai pievienoto informāciju, elektronisko dokumentu vai tā atvasinājumu, ja vien tas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, kā arī veic citas darbības Būvniecības informācijas sistēmā, tai skaitā apstiprina datu atbilstību dokumenta oriģinālam.

(10) Būvniecības informācijas sistēmā parakstītajiem dokumentiem ir tāds pats spēks kā pašrocīgi parakstītam dokumentam vai ar drošu elektronisko parakstu parakstītam elektroniskajam dokumentam.