Vairs nekādas piespiedu nomas!

Ziņas no Saeimas: likumprojekts par servitūta ieviešanu privātīpašniekiem piederošajām zemēm zem mājām ir gatavs trešajam lasījumam

Latvijā atsākusies parlamenta rudens sesija, kas var sagādāt labas ziņas tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir spiesti maksāt nomas maksu privātīpašniekam par zemi zem mājas. Noslēgumam tuvojas likumprojekta izskatīšana par nomas attiecību aizstāšanu ar servitūta attiecībām. Daudzām mājām tas nozīmē maksas par privātīpašniekam piederošu zemi samazinājumu pusotru vai pat vairāk reižu.

Jautājuma vēsture

Patlaban situācijā, ja māja atrodas uz trešai personai piederošas zemes, dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums katru mēnesi maksāt nomas maksu par šīs zemes lietošanu. Beidzamajos gados Latvijā vairs nav spēkā zemes nomas maksas griesti – tos atcēla ar Satversmes tiesas spriedumu. Katram zemes īpašniekam ir tiesības noteikt maksu pēc saviem ieskatiem. Ja dzīvokļu īpašnieki nepiekrīt viņa priekšlikumam, tad nomas maksu nosaka tiesa. Parasti ar tiesas spriedumu gada noteiktā nomas maksa ir 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.

Jau pirms trim gadiem Tieslietu ministrija nāca klajā ar revolucionāru priekšlikumu pilnībā atcelt nomas attiecības starp zemes īpašniekiem un nekustamā īpašuma īpašniekiem, nomas attiecības aizstājot ar servitūta attiecībām un nosakot vienotu zemes lietošanas maksu 4% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.

Diskusijas ap šo iniciatīvu nerimstas kopš 2019. gada, tikmēr daudzu māju iedzīvotāji turpina maksāt zemes īpašniekiem pēc augstākās likmes. Kādus jaunumus parlaments dzīvokļu īpašniekiem sagatavojis 2022. gada rudenī? Šo jautājumu uzdevām sabiedriskās organizācijas „Tauta pret zemes baroniem” pārstāvim Vladimiram Tkačenko, kurš rūpīgi seko līdzi likumdošanas iniciatīvu virzībai.

Jauno kārtību var pieņemt jau līdz oktobrim

– Varu visus iepriecināt, – iesāk Vladimirs Tkačenko, – šonedēļ (15. septembrī) Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija sāka gatavot šo likumprojektu trešajam lasījumam. Komisijas locekļi vienojās, ka, nomainot piespiedu nomas attiecības uz servitūta attiecībām, zemes lietošanas maksa būs 4% no zemesgabala kadastrālās vērtība. Esmu pārliecināts, ka Saeima šādu likmi apstiprinās.

– Kas vēl iedzīvotājiem mainīsies pēc jauno noteikumu spēkā stāšanās?

– Servitūta attiecības paredz, ka zemes īpašniekam saglabājas tikai īpašuma tiesības, savukārt mājas vai dzīvokļu īpašnieki servitūta zemesgabalu drīkst izmantot pēc pašu ieskata. Vienkāršoti skaidrojot, ja iedzīvotāji ir izvēlējušies, piemēram, alternatīvo apkuri un vēlas uzcelt blakus mājai katlumāju, tam vairs nav nepieciešama zemes īpašnieka piekrišana. Tas attiecas arī uz iekškvartālu ceļu remontu, bērnu rotaļu laukumu ierīkošanu un citiem labiekārtojumiem.

– Kad var sagaidīt likumprojekta trešo lasījumu? 

– Nākamajā nedēļā jautājumu turpinās skatīt Saeimas komisija, pēc tam tas nonāks izskatīšanai parlamentā. Es domāju, ka līdz oktobra sākumam jaunais likumprojekts tiks pieņemts.

Izmaiņas notiks automātiski

– Kā jārīkojas dzīvokļu īpašniekiem vai mājas pārvaldniekam, lai servitūta attiecības stātos spēkā?

– Nekādas papildu darbības pārvaldniekiem vai dzīvokļu īpašniekiem nav jāveic. Vienkārši turpmāk starp mājas īpašniekiem un zemes īpašniekiem vairs nebūs nomas līgumu, tāpat kā nebūs arī strīdu par zemes lietošanas maksu. Viss, kas izraisījis strīdus, – maksāšanas kārtība, maksas apmērs, termiņi un citi jautājumi – būs noteikti likumā.

– Vai šis regulējums attieksies tikai uz daudzdzīvokļu mājām?

– Nē, likums attieksies uz visiem gadījumiem, kad viena īpašnieka būve atrodas uz cita īpašnieka zemes.

Māja uz pašvaldības zemes: cik maksāsim?

– Māju īpašnieki, kuru nekustamais īpašums atrodas uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes, patlaban par zemes nomu maksā mazāk par 4% (1,5% par zemes lietošanu un 1,5% kompensācijas veidā par nekustamā īpašuma nodokli). Vai tas nozīmē, ka, ieviešot servitūtus, maksājums šo māju iedzīvotājiem palielināsies?

– Nē, Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. janvārim jāizstrādā noteikumi, kas nosaka publisko personu – valsts un pašvaldību – tiesības samazināt maksas likmi par servitūta lietošanu savai zemei.

– Kad grozījumi var stāties spēkā? 

– Paredzams, ka tie stāsies spēkā jau 2022. gada 1. janvārī.

– Ko darīt iedzīvotājiem, ja viņiem jau ir noslēgts zemes nomas līgums 2022. gadam un nākamajiem gadiem? 

– Šajā gadījumā valsts ir paredzējusi pārejas periodu. Visi līgumi un tiesas nolēmumi, kas nosaka nomas maksas likmi 2022. gadam un vēlākam termiņam, būs spēkā līdz 2023. gada 1. janvārim.

– Kas notiks ar mājām, kuras vēl nav noslēgušas zemes nomas līgumu 2022. gadam?

– Šīm mājām jaunie noteikumi ar maksāšanas likmi 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības stāsies spēkā jau no 2022. gada 1. janvāra. 

– Vēl nesenā pagātnē zemes īpašnieku pārstāvji sekmīgi apstrīdējuši visas Saeimas iniciatīvas Satversmē. Kā jūs domājat, vai viņi strīdēsies arī par servitūta ieviešanu?

– Es par to nešaubos, jo visaktīvākais zemes īpašnieku pārstāvis Normunds Šlitke ir piedalījies katrā parlamentārajā komisijā, kad tika apspriests šis projekts, un aktīvi pret to iebilda. Bet šajā gadījumā parlaments ir ļoti rūpīgi sagatavojies projekta izstrādei, tāpēc tā atcelšana būs ļoti sarežģīta. 

Kā ir ar piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumu?

– Kas notiek ar likumu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, kurā valsts paredz piešķirt māju un dzīvokļu īpašniekiem tiesības izpirkt zemi pēc tās kadastrālās vērtības?

– Mēs uzskatām, ka šī likuma pieņemšana būtu priekšlaicīga. Vispirms būtu jātiek galā ar kadastrālo vērtību reformu, ar kuru patlaban nav nekādas skaidrības. Valdība jau ir pieņēmusi lēmumu iesaldēt kadastrālās vērtības uz laiku līdz 2025. gadam. Mēs uzskatām, ka šādos apstākļos iedzīvotājiem ir jāļauj izpirkt zemi pēc kadastrālās vērtības, piemērojot pazeminošu koeficientu 0,5.

– Ko par to saka parlamentā? 

– Pagaidām šis jautājums nav apspriests, tas nav pat komisijas darba kārtībā, tāpēc secinu, ka tuvākajā laikā likuma par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu nebūs.