„Baroni” pret Saeimu – kurš kuru?

Zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes īpašnieki bez cīņas nevēlas atteikties no superpeļņas, tādēļ apstrīd Saeimas pieņemto lēmumu par nomas maksas samazināšanu. Ar ko tas beigsies?

Martā Satversmes tiesa sāka izskatīt lietu par nomas maksas apmēra samazināšanu zemei zem daudzdzīvokļu mājām. Atgādināsim, ka Saeima pagājušajā gadā pieņēma grozījumus likumos Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju un Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Grozījumi noteica, ka nomas maksas apmērs samazināsies no 6% līdz 3% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Zemju īpašniekiem šādi grozījumi nav pieņemami, tādēļ viņi ir vērsušies Satversmes tiesā.

Spēles likme – miljoni!

Pēc būtības likuma grozījumi jau ir stājušies spēkā, jo, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, nomas maksa tiek rēķināta pēc likmes – 5% gadā. Vēl pēc diviem gadiem likmei jāsasniedz tās vēsturiskā robeža – 3% no kadastrālās vērtības gadā. Uz spēles burtiskā nozīmē ir likti miljoni.

Pēc Valsts zemes dienesta datiem, visā Latvijā 3677 daudzdzīvokļu mājas atrodas uz trešajām personām piederošas zemes. Iedzīvotāji ir spiesti maksāt zemes nomas maksu, no kuras peļņu gūst 7354 zemesgabalu īpašnieki. Zemju kopējā kadastrālā vērtība tiek vērtēta ap 130 miljoniem eiro, katru gadu maksimālā nomas maksa sasniedz aptuveni 7,8 miljonus eiro.

Kam rūpēs 111 000 dzīvokļu īpašnieki?

Nomas maksas samazināšana tikai par 1% iedzīvotājiem dod 1,3 miljonus eiro ekonomiju, turklāt nelielu peļņas samazinājumu sajutīs tikai daži tūkstoši īpašnieku, bet labumu gūs 111 000 dzīvokļu īpašnieki visā Latvijā. Strīds taču nav par maizes kumosa atņemšanu zemes īpašniekiem, bet gan par taisnīgas peļņas noteikšanu viņu biznesam.

Tomēr zemju īpašnieki savās pozīcijās ir stingri un jau 2017. gada beigās apvienojās, lai kopīgi vērstos Satversmes tiesā ar prasību atjaunot bijušo 6% likmi zemes nomai.

„Tauta pret zemes baroniem”

Patlaban Satversmes tiesā notiek ekspertu uzklausīšana, bet procesam uzmanīgi seko biedrība „Tauta pret zemes baroniem”, kura pārstāv dzīvokļu īpašnieku intereses.

– Šī lietas būtība ir kārtējais mēģinājums „baronus” padarīt vēl bagātākus, bet tūkstošiem pazemotus dzīvokļu īpašniekus kārtējo reizi pazemot, – teikts biedrības „Tauta pret zemes baroniem” paziņojumā. – Taisnībai jāpiebilst, ka šoreiz kopā ar dzīvokļu īpašniekiem, kuri par situācijas upuriem kļuva pagājušā gadsimta 90. gados steigā pieņemtā zemes denacionalizācijas likuma izpildes gaitā, pazemota tiks arī valsts augstākā likumdevēja vara – Saeima, jo tā 2017. gada jūnijā pieņēma minētos grozījumus, paredzot nomas maksas samazinājumu par 1% gadā.

Kur paliek valsts sociālā atbildība?

Biedrība „Tauta pret zemes baroniem” savās rindās apvieno dažus tūkstošus dzīvokļu īpašnieku un atgādina, ka jautājums, kura izskatīšanu Satversmes tiesa sāka 2018. gada 6. martā, skar aptuveni 111 tūkstošu cilvēku dzīves.

– Ja pieskaitām dzīvokļu īpašnieku ģimenes locekļus, tad sanāk ap 300 000 cilvēku, kas ir aptuveni 15% no visiem valsts iedzīvotājiem. Satversmes preambulā Latvija ir pasludināta par SOCIĀLI ATBILDĪGU VALSTI, tādēļ, pēc mūsu ieskata, tik lielas nācijas daļas intereses ir daudz svarīgākas nekā nelielas grupiņas zemes īpašnieku savtīgās iegribas.

Turklāt jāuzsver, ka 90% no šiem īpašniekiem nemaz nav zemes bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki, kuri īpašuma tiesības atguva pēc likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās nosacījumiem. Īpašuma jaunieguvēji ir vienkārši pārpircēji, kuriem pirkums ir mērķtiecīgs, valsts garantētas peļņas avots.

Reālie iedzīvotāju izdevumi ir ļoti augsti!

– Pēc pašreizējās likumdošanas zemes īpašnieki nekādā veidā nepiedalās savu zemes īpašumu uzturēšanā un apsaimniekošanā, – uzsver biedrības aktīvisti. – Visas saistības ir nodotas dzīvokļu īpašniekiem, viņi apmaksā gan sētnieka darbu, gan zāles pļaušanu un tās savākšanu, gan lapu un sniega izvešanu. Rezultātā dzīvokļu īpašnieku reālie izdevumi sasniedz 10% no zemesgabala kadastrālās vērtības (nomas maksa plus zemesgabala uzturēšanas izdevumi), savukārt zemes īpašniekiem ir nodrošinātas tiesības saņemt likumā noteikto nomas maksu. Zemes īpašnieku dzīves princips: mums pienākas tikai tiesības, viss pārējais attiecas uz dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas stāv uz mūsu zemes. Ko tur piebilst – visīstākās kungu – kalpu attiecības! Vai tiešām tā ir tā pati demokrātija, par kuru runāts Latvijas Republikas Satversmē?

Ceram uz Konstitucionālās tiesas spriedumu, kāds būtu jāpieņem, ievērojot tirgus ekonomikas principus. Spriedumam jābūt taisnīgam, valstiski atbildīgam, lai beidzot abu pušu attiecības noteiktu augstākā taisnīguma princips, – uzskata biedrība „Tauta pret zemes baroniem”.