Ne parādi dzen postā cilvēkus

Latvijas iedzīvotāju komunālo maksājumu parādi sasnieguši draudīgus apmērus, pat vasara nepalīdz norēķināties ar namu pārvaldēm par ziemā saņemto dārgo siltumu. Cilvēki, kas pēdējiem spēkiem cenšas samaksāt rēķinus, pauž sašutumu: „Nevīžīgu kaimiņu dēļ māja nākamajā ziemā var palikt bez apkures!” Bet parādniekiem ir savs viedoklis. Viņi uzskata, ka norēķināties ar namu pārvaldēm neļauj soda procenti.

„Spriediet paši, saka Lidija, kas dzīvo Deglava ielā, pagājušajā gadā vairākus mēnešus biju bez darba un iekrāju ap 700 latu lielu parādu par dzīvokli, tagad cenšos to pakāpeniski samaksāt, bet namu pārvalde soda mani ar tādu kavējuma naudu, ka parāds nemaz nesarūk”.

Purvciema iedzīvotāja Lilija stāsta:

„Sākumā namu pārvalde man pierēķināja 0,5% no parāda summas par katru nokavēto dienu. Sanāca neiedomājamas summas! Pēc ilgām sarunām ar pārvaldnieku izdevās panākt pārrēķinu – kavējuma nauda tika samazināta līdz 0,2%, un parāda summa uzreiz samazinājās par 200 latiem”.

Andrim Vilcānam saistībā ar parādiem krājas ne tikai sarūgtinājums, bet arī jautājumi speciālistiem:

„Galvenais no tiem ir šāds: vai namu pārvaldei ir tiesības aprēķināt soda procentus tikai no pamatparāda summas vai arī no kavējuma naudas? Mūsu pārvaldnieks tos rēķina gan no viena, gan otra, kā rezultātā kavējuma nauda aug ģeometriskā progresijā un pastarpināti palielinās visu komunālo pakalpojumu tarifi”.

Cits stāsts ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu un sabiedrību biedriem. Šajos nodibinājumos līguma nosacījumus pieņem vispārējā balsošanā. Treknajos gados iedzīvotāji lēma, ka kavējuma naudai jābūt 10% no rēķinā norādītās summas mēnesī, lai nolaidīgiem kaimiņiem nenāktu prātā krāt parādus! Taču skarbie līguma nosacījumi izrādījās abpusgriezīgs zobens. „Visniecīgākais parāds mūsu kooperatīvā ātri vien apaug ar procentiem un kļūst nesamaksājams. Ko darīt?” jautā iedzīvotāji.

Uz jautājumiem par namu pārvalžu īstenotajām sankcijām atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko.

Kā nosaka kavējuma naudu?

– Lielākoties apsaimniekošanas uzņēmumi parādniekiem piemēro kavējuma naudu 0,2% apmērā par katru nokavēto dienu, – pastāstīja Igors Trubko. – Šādam procentam ir pamats. Ja iedzīvotāji laikus nenorēķinās par saņemto siltumu, namu pārvalde paliek parādā uzņēmumam Rīgas siltums (vai reģionālajam siltuma piegādātājam, ja tas nenotiek Rīgā).

Bet arī piegādātājam parādi nepatīk, tāpēc tas iekasē kavējuma naudu no pārvaldnieka – tieši 0,2% apmērā par dienu. Saskaņā ar Komerclikumu namu pārvalde nevar slēgt ar iedzīvotājiem līgumus ar zemākām procentu likmēm, jo tad tai pašai nāksies piemaksāt Rīgas siltumam.

0,5% – vai alkatība?

– Aptuveni 80% no iedzīvotāju kopējā parāda veido parāds par saņemto siltumenerģiju. Tātad izšķirīgā nozīme ir nosacījumiem, ko šā pakalpojuma sniedzējs diktē namu pārvaldēm, – skaidro Igors Trubko. – Pie tam dažas namu pārvaldes nosaka paaugstinātas soda likmes – 0,5% dienā un vairāk. Taču mēs Rīgas apsaimniekotāju asociācijā uzskatām, ka tā ir vistīrākā alkatība. Tik augstām likmēm nav nekāda pamata. Iznāk, ka namu pārvalde tā vietā, lai pildītu savus tiešos pienākumus, sāk pelnīt uz parādnieku rēķina.

Soda nauda jāsamaksā vispirms

Daudzi iedzīvotāji sūdzas, ka namu pārvalde viņu maksājumus vispirms ieskaita kavējuma naudas dzēšanai, pamatparāda segšanai izmantojot tikai to daļu, kas paliek pāri. Līdz ar to pamatparāds nesamazinās un nākamajā mēnesī to atkal papildina kavējuma nauda. Mūsu lasītāja Anna žēlojas: „Pagājušajā gadā iekrāju aptuveni 1300 latu lielu parādu. Tagad dzīve ir nokārtojusies, atradu darbu un cenšos katru mēnesi, arī vasarā samaksāt par dzīvokli 100–150 latu. Taču kavējuma naudas dēļ pamatparāds nemaz nesamazinās! Vai namu pārvaldes speciāli mūs cenšas nogremdēt? Vai tad nebūtu iespējams iesaldēt soda sankcijas un ļaut tās samaksāt pašās beigās, kad pamatparāds ir nokārtots?”

Igors Trubko ir informēts par šādu problēmu un stāsta:

– Civillikums ļauj namu pārvaldēm no parādnieka iekasēto naudu vispirms izmantot soda sankciju samaksai, tātad nekā nelikumīga tur nav. Taču lielākā daļa apsaimniekošanas uzņēmumu, kas patiesi vēlas saglabāt klientus, izvēlas kompromisa ceļu: daļu līdzekļu izmanto kavējuma naudas samaksai, daļu – pamatparāda dzēšanai. Mēs uzskatām, ka tā ir taisnīga rīcība, kas ļauj cilvēkiem izkļūt no parādu jūga.

Nenonākt līdz tiesai!

Iedzīvotāji nereti izmanto namu pārvaldes piedāvāto iespēju: ja klients un pārvaldnieks rakstiski vienojas par parāda samaksas grafiku, kavējuma nauda var tikt norakstīta.

– Neatceros nevienu reizi, kad normāls apsaimniekošanas uzņēmums nebūtu izrādījis tādam parādniekam pretimnākšanu, – saka Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs. – Tikai vienā gadījumā nevar būt runa par soda sankciju dzēšanu, proti, ja parādnieka lieta iesniegta tiesā.

Atcelt kavējuma naudu? To var!

Rīgas Apsaimniekotāju asociācijā saka, ka apsaimniekošanas uzņēmumi ar prieku vispār atceltu naudas sodus, bet tas iespējams tikai ar nosacījumu, ka komunālo pakalpojumu sniedzēji Rīgas siltums, Rīgas ūdens un šo uzņēmumu reģionālie kolēģi slēdz individuālus līgumus ar iedzīvotājiem.

– Pagaidām piegādātājiem tas nav izdevīgi. Tie uzskata, ka tieši namu pārvaldēm jānodarbojas ar parādu piedzīšanu. Mēs tam nepiekrītam! Bet atrisināt šo jautājumu iespējams tikai ar Ministru kabineta labu gribu, jo tikai MK var noregulēt šo sfēru ar jaunu normatīvo aktu palīdzību. Diemžēl diskusija ilgst jau daudzus gadus, bet nekādu virzību es nesaskatu, – atzīst Igors Trubko.

Ņemt grožus savās rokās

Kā rīkoties iedzīvotājiem, ja viņu vēlas mainīt soda sankciju lielumu? Viņiem, saka speciālists, ir tikai viens ceļš – pārņemt māju savā pārvaldībā un dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vārdā izvirzīt namu pārvaldei savus priekšlikumus. Pusēm būs jārod kompromiss, jo pretējā gadījumā iedzīvotāji var atrast citu apsaimniekotāju, kas piekritīs viņu prasībām.

Pēdējais visnotaļ aktuālais jautājums Igoram Trubko:

– Cilvēki jautā, vai nesamaksātās soda sankcijas var papildus aplikt ar kavējuma naudu. Ja var, tad veidojas bēdīgi slavenais apburtais loks!

– Saskaņā ar Civillikumu pārvaldniekam ir tiesības kavējuma naudu aprēķināt tikai no pamatparāda summas. Tādā gadījumā soda procenti parādniekam krājas, bet papildus ar kavējuma naudu tie nav apliekami.