Kāpēc neprotam taupīt naudu?

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK): elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa joprojām notiek reti

Elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa joprojām notiek reti. Elektroenerģijas cenām vairumtirgū novērotas gan kāpjošas, gan krītošas tendences. SPRK pārstāvis skaidro elektroenerģijas tirgus tendences. 

Cenu kritumam sekoja pieaugums

Nord Pool biržā elektroenerģijas cenai joprojām novērotas gan pieauguma, gan krituma tendences. Cenu samazinājumu aprīlī ietekmēja vēja elektrostacijās un hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas pieaugums, kā arī elektroenerģijas patēriņa samazinājums.

Savukārt cenu kāpumu maijā un jūnijā ietekmēja straujš saražotās elektroenerģijas apjoma samazinājums, it īpaši hidroelektrostacijās, ko noteica nelielais nokrišņu daudzums, kā arī ierobežojumi starpvalstu pārvades jaudās savienojuma Estlink-2 remontdarbu dēļ.

Lai gan kopumā elektroenerģijas cenas vasarā ir augstas, palielinoties saules elektrostaciju ģenerācijai, elektroenerģijas ikstundas cenas ir kļuvušas izteikti svārstīgākas. Proti, saules elektrostacijas elektroenerģiju ražo dienas laikā, maksimālo jaudu sasniedzot dienas vidū. Līdz ar to vasarā vērojama situācija, ka no rīta un vakarā elektroenerģijas cenas ir augstas, bet dienas vidū – ievērojami zemākas, bieži vien sasniedzot nulli vai pat negatīvu atzīmi.

Negrib mainīt tirgotāju

Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties savam patēriņam atbilstīgāko piedāvājumu, tostarp gan elektroenerģijas tirgotāju, gan līguma veidu – par mainīgu cenu (piesaistīta izmaiņām elektroenerģijas biržā) vai fiksētu cenu (fiksēta noteiktam vairāku mēnešu periodam, parasti tā ir maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu). Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem, parasti dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, lai gan nav jāmaksā par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).

Salīdzinot šā gada 2. ceturksni ar identisku periodu 2023. gadā, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā pieaudzis līdz 74% (+5%), bet juridisko lietotāju segmentā līdz 54% (+5%). Tikmēr mainīgās jeb biržas cenas līgumu īpatsvars palielinājies līdz 16% (+2%) mājsaimniecību segmentā, bet juridisko lietotāju segmentā samazinājies līdz 46% (-5%). Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājies līdz 10%. Vienlaikus kopumā redzama tendence, ka mājsaimniecību vidū fiksētas un mainīgas cenas līgumu īpatsvars palielinās, bet universālā pakalpojuma – samazinās.

Savukārt, skatoties uz tirgotāja maiņas rādītāju, jāsecina, ka 1. pusgadā tirgotāja maiņu veica 11% no juridiskajiem lietotājiem, kas, salīdzinot ar identisku periodu 2023. gadā (2023. gada 1. pusgadā: 16,2%), ir mazāk. Tikmēr mājsaimniecību segmentā tirgotāja maiņas rādītājs šogad 1. pusgadā nedaudz pieauga  – maiņu veica 1,4% lietotāju (2023. gada 1. pusgadā: 1,3%).

Cenu līmenis ievērojami atšķiras

Saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, kas atspoguļo līgumos noslēgto vidējo cenu līmeni Latvijā, jau no 2023. gada sākuma bija vērojama salīdzinoši liela starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem.

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena 2024. gada 2. ceturksnī mājsaimniecību segmentā bija 137,87 EUR/MWh (-19%, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni), bet juridisko lietotāju segmentā – 105,48 EUR/MWh (-19%, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni).

Šāda atšķirība saistīta ar dažādu līgumu veidu proporciju attiecīgajos lietotāju segmentos, kā arī to noslēgšanas laiku un termiņiem. Attiecīgi liela daļa mājsaimniecību, kuras līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un elektroenerģijas cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem neizjūt.

Mājsaimniecību lietotājiem ir lietderīgi apsvērt, vai gadījumā izdevīgāk nebūtu izbeigt esošo līgumu, noslēdzot jaunu fiksētas vai biržas cenas līgumu, kurā elektroenerģijas cena būtu zemāka.

Latvija elektroenerģiju importēja vairāk nekā eksportēja

Salīdzinot 2024. gada 2. ceturksni ar identisku periodu pērn, šogad elektroenerģijas eksports samazinājies par 20%, bet imports – par 12%. Importētais elektroenerģijas daudzums (764 GWh) pārsniedza eksportu (682 GWh), attiecīgi ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs – 82 GWh. Tas saistīts ar elektroenerģijas ražošanas kritumu hidroelektrostacijās, ņemot vērā, ka samazinājās ūdens pietece Daugavā.