Mūsu pagalmiem vajadzīgs remonts

Namu pārvaldes un dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vasarā cenšas pielabot ceļu segumu pagalmos. Bet krīze dara savu: ja ceļš jālabo tikai par iedzīvotāju līdzekļiem, vienkāršāk ir darbus atlikt uz vēlāku laiku, jo māju remonta fondi visā Latvijā šobrīd ir pieticīgi un turpina samazināties, bet pagalma remonts ir samērā dārgs prieks. Tāpēc arī mūsu pagalmi stipri vien atgādina šķēršļu joslu. Ko darīt?

Iedzīvotāji ir neapmierināti ar pašvaldību: „Kad beidzot tiks aizlāpītas tās drausmīgās ceļu bedres?” Bet pilsēta klusē, jo, kā mums izdevās noskaidrot, likums neuzliek pašvaldībām par pienākumu ieguldīt naudu iekškvartālu ceļu seguma remontā.

Formāli kopš privatizācijas beigām par pagalmiem atbildam tikai mēs paši, dzīvokļu īpašnieki.

Lasīt tālāk...

Ne parādi dzen postā cilvēkus

Latvijas iedzīvotāju komunālo maksājumu parādi sasnieguši draudīgus apmērus, pat vasara nepalīdz norēķināties ar namu pārvaldēm par ziemā saņemto dārgo siltumu. Cilvēki, kas pēdējiem spēkiem cenšas samaksāt rēķinus, pauž sašutumu: „Nevīžīgu kaimiņu dēļ māja nākamajā ziemā var palikt bez apkures!” Bet parādniekiem ir savs viedoklis. Viņi uzskata, ka norēķināties ar namu pārvaldēm neļauj soda procenti.

„Spriediet paši, saka Lidija, kas dzīvo Deglava ielā, pagājušajā gadā vairākus mēnešus biju bez darba un iekrāju ap 700 latu lielu parādu par dzīvokli, tagad cenšos to pakāpeniski samaksāt, bet namu pārvalde soda mani ar tādu kavējuma naudu, ka parāds nemaz nesarūk”.

Lasīt tālāk...

Viss tiek uzraudzīts!

Cik maz mēs zinām paši par savu māju! Katru mēnesi regulāri samaksājam namu pārvaldes atsūtītos rēķinus un pat nepainteresējamies, kā tiek izlietota mūsu nauda. Lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku lieti noderētu finansiālā analfabētisma likvidēšanas kurss. Savu tiesību un pienākumu zināšana palīdz mājokļu īpašniekiem, pirmkārt, taupīt, otrkārt, neiekļūt sprukās sarunā ar pārvaldnieku.

Mēs ar jums jau runājām par to, kāpēc tagad tik dārgi maksā sētnieka pakalpojumi un kā mājas sanitāro apkopi iespējams padarīt lētāku. Šodien – jauns temats. Aptuveni trešā daļa no apsaimniekošanas maksas, ko mēs godprātīgi samaksājam namu pārvaldes kasē, tiek novirzīta mājas tehniskajai apkopei. Ko tā nozīmē un kādi pakalpojumi dzīvokļu īpašniekiem būtu jāsaņem par savu naudu? Stāsta mūsu pastāvīgā konsultante Taisa Štāle.

Lasīt tālāk...

Taupīt naudu un saudzēt dabu

Kompānija Veolia vides serviss atklājis lielu atkritumu šķirošanas laukumu. Tas ir sava veida eksperiments: uzņēmuma teritorijā Rīgā, Spilves ielā 8b novietoti daudzkrāsaini konteineri dažāda veida atkritumiem – plastmasai un stiklam, papīram un kartonam. Atkritumus eko laukumā pieņem bez maksas.

No papīra līdz vecām riepām

Man kā Pārdaugavas iedzīvotājai tā ir laba ziņa. Līdz šim nebija ne jausmas, kur likt mājās iekrājušos makulatūru un uz balkona sakrautās stikla burkas. Un kur tad vēl autoriepas?! Ar tām nu gan ir īsta nelaime! Pārdūrusi savas mašīnas riepu, beidzot sapratu, kāpēc tik daudzi autobraucēji saplīsušās riepas atstāj ceļmalā vai mežā (legāli riepu nekur nevarēju izmest, bet autoservisā par utilizāciju pieprasīja piecus latus).

Lasīt tālāk...

Kājām augšā pa kāpnēm!

Latvijā briest nopietni sarežģījumi ar daudzstāvu namu liftiem. Sakarā ar krīzi daudzas namu pārvaldes ir tikpat kā pārtraukušas šo mehānismu pakāpeniskas renovācijas programmu. Speciālisti atzīst, ka tagad reti pasūta liftu plānveida remontu, lielākoties nākas apkalpot avārijas izsaukumus.

Atkal krīze

Pēc dzīvokļu privatizācijas mēs ieguvām savā īpašumā ne tikai dzīvojamās platības kvadrātmetrus, bet arī mājas jumta, pagraba un lifta domājamās daļas. Tas nozīmē tikai vienu: pašvaldība vairs neatbild par mūsu īpašuma stāvokli un visas rūpes par to gulstas uz pašu pleciem.

Lasīt tālāk...

Vai viegli būt īrniekam?

„Uz sirds sakrājies daudz jautājumu par dzīvokļa apsaimniekošanu, par pašvaldības attieksmi pret īrniekiem. Spriediet paši. Dzīvoju labiekārtotā vienistabas dzīvoklī Ķengaragā. Tā kā esmu vientuļa pensionāre, nolēmu dzīvokli neprivatizēt. Vai ir vērts skaidrot, ka starp privatizētiem un neprivatizētiem dzīvokļiem pastāv liela atšķirība? Manuprāt, tās ir divas pilnīgi dažādas lietošanas juridiskās un ekonomiskās formas.

Taču pilsēta un namu pārvalde gan pret dzīvokļu īrniekiem, gan īpašniekiem izturas absolūti vienādi. Vai tas ir taisnīgi? Pēc īrnieka nāves pilsēta dabūs dzīvokli atpakaļ, bet prasības pret īrnieku ir tādas, it kā viņam būtu tiesības mājokli atstāt mantojumā...

Tātad īrniekiem tiek izvirzītas tādas pašas prasības kā dzīvokļu īpašniekiem. Šai sakarā man ir daži jautājumi.

Lasīt tālāk...