Vai iespējama apkures katastrofa

Jaunā apkures sezona dzīvokļu īpašniekiem atnesusi jaunas raizes. Galvenais jautājums: vai mēs spēsim norēķināties par saņemto siltumu?

Ekonomikas ministrija visā Latvijā veikusi vērienīgu pētījumu par iedzīvotāju parādu par siltumenerģiju. Nomierinoša maz: lai gan aprēķini liecina, ka formāli mūsu parāds gada laikā pieaudzis tikai par 2–3%, patiesībā nesamaksāta palikusi aptuveni piektā daļa rēķinu. Vidējā parāda summa uz vienu centrālapkures lietotāju šobrīd ir 243 lati.

Situācija būtu vēl daudz bēdīgāka, ja pašvaldības pašiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem nepiešķirtu mājokļa pabalstu. Tikai tā liela daļa cilvēku spēj norēķināties par siltumenerģiju. 2009. gadā pašvaldības Latvijas iedzīvotājiem pabalstos izmaksāja 12,4 miljonus latu, bet šā gada astoņos mēnešos jau 11,8 miljonus.

Lasīt tālāk...

Kas met sprunguļus renovācijas riteņos?

Jelgavā un reģionā renovācijas projektus kūrē Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra. Tās direktors Mārtiņš Prīsis uzskata, ka pēdējā laikā Latvijas pilsētām nav viegli iegūt Eiropas līdzfinansējumu mājokļu renovācijai. Kāpēc? To nesaprot neviens. Taču pieteikumu izskatīšanas rezultāti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) liecina, ka šīs iestādes darbā iezagusies kāda sistēmiska kļūda.

– Vispirms daži vārdi par mūsu aģentūru, – saka Mārtiņš Prīsis. – Tās izveide bija viens no nosacījumiem, ko izvirzīja Vācija, lai Jelgava varētu piedalīties kopīgajā renovācijas līdzfinansēšanas programmā. Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras dibinātāji ir sešas pašvaldības (Jelgavas, Bauskas, Auces, Ozolnieku, Jēkabpils, Krustpils), divas komercsabiedrības un divas sabiedriskās organizācijas. Vēlāk pievienojās arī Krustpils. Mūsu galvenais uzdevums ir informēt iedzīvotājus par energoefektivitāties un CО₂ izmešu samazināšanas jautājumiem. Kopš Latvijā sākta renovācijas atbalsta valsts programma, lielāko daļu laika mēs faktiski veltām sarunām ar iedzīvotājiem un projektu sagatavošanai.

Lasīt tālāk...

Lētāk pirksi, dārgāk samaksāsi

Ļoti bieži dzīvokļu īpašnieki jautā, kas ietilpst apsaimniekošanas maksā. Gluži loģisks jautājums, jo katru mēnesi mēs namu pārvaldei vidēji samaksājam no 25 līdz 45 santīmiem par dzīvojamās platības vienu kvadrātmetru. Gribētos ticēt, ka tas netiek darīts tāpat vien...

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 maksu par apsaimniekošanu veido vairākas pozīcijas, par kurām jau esam runājuši agrāk, piemēram, mājas tehniskā apkope un sanitārā kopšana. Ar to viss būtu skaidrs. Tehniskās apkopes un sanitārās kopšanas sekas iedzīvotāji redz savām acīm: caurule tecēja, bet vairs netek, kāpņu telpa bija vienos putekļos, bet tagad ir tīra. Par to maksāt nav grēks.

Lasīt tālāk...

Māja iztiks bez kredīta!

Oļegs Kukuts, Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes būvinženieris:

– Es biju viens no tiem 25 Latvijas speciālistiem, kas šogad devās uz Berlīni apgūt mūsu vācu kolēģu pieredzi. Tā ir visnotaļ vērtīga pieredze. Pirmā renovācijas projekta realizācija Jelgavā, 4. līnijā 1 mūs pārliecināja, ka Eiropas speciālistu attieksme pret šo lietu ir ļoti nopietna. Mēs gribētu, lai nākamie objekti Latvijā arī atbilstu augstajām vācu prasībām.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji pārmaksā par svešiem parādiem?

Apsaimniekošanas uzņēmumu grāmatveži labi zina, ka daļa tranzīta maksājumu par komunālajiem pakalpojumiem netieši tiek aplikta ar divkāršiem nodokļiem. Ko darīt? Ekonomikas maģistre Taisa Štāle uzskata, ka vienkāršākais risinājums būtu likums, kas namu pārvaldes daļēji pielīdzinātu... bankām.

– Namu pārvaldes Latvijā nereti pilda kasiera-starpnieka funkciju starp piegādātājiem un iedzīvotājiem. Komunālās saimniecības uzņēmumi izraksta pārvaldniekam kopējus rēķinus par māju saņemtajiem pakalpojumiem. Pārvaldnieks savukārt veic aprēķinus un izraksta iedzīvotājiem individuālos rēķinus. Pēc tam viņš samaksāto naudu savāc speciālā tranzīta kontā un pārskaita pakalpojumu sniedzējiem, – stāsta Taisa Štāle. – Pēc likuma iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem neietilpst namu pārvaldes neto apgrozījumā. Tāpēc arī maksājumiem, ko mēs saņemam trešo personu (siltumenerģijas, ūdens piegādes uzņēmumu) interesēs, tiek atvērts atsevišķs konts.

Lasīt tālāk...

Jelgava: divu veidu siltināšanas pieredze

Jau otro gadu mūsu valsts piedāvā mājokļu īpašniekiem piedalīties renovācijas programmā. Nosacījumi ir izdevīgi: Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums 50% apmērā no darbu vērtības, siltuma ekonomija – 20% un vairāk. Bet tā kā tas ir jauns pasākums, Latvijas iedzīvotāji īpaši nesteidz ne pēc naudas, ne ekonomijas, arī valsts struktūras vēl nav tikušas skaidrībā, kā labāk iesaistīt mājokļu īpašniekus Eiropas programmā.

Vairāk uzticēties pārvaldniekam!

Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP), kas kopš 2004. gada mājokļu siltināšanas jautājumos sadarbojas ar Vācijas valdību, aicina Latviju pavērot Eiropas valstu pieredzi. Eiropas Savienībā, īpaši jau Vācijā, kas labi iemanījusies veikt siltināšanu, papīru birokrātija samazināta līdz minimumam. Vācija labprāt sniedz finansiālu palīdzību pašmāju cilvēkiem un pat Latvijas iedzīvotājiem, bet reizē ļoti stingri kontrolē darbu kvalitāti. Ja pieteiktā ekonomija nav sasniegta, naudas nebūs!

Lasīt tālāk...