Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Lielais zemes juceklis

Šogad dramatiski pieaugusi maksa par privātās zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām. Jāmaksā ir – nevar taču mājai pielikt spārnus un likt aizlidot uz citu vietu. Taču dzīvokļu īpašniekiem ir un paliek skaidri neatbildēti jautājumi: kam un cik mums jāmaksā par nomu un kā neļaut sevi apmānīt?

Divreiz maksāt par vienu gabalu?

Reiz uzslējās kāda māja Sarkandaugavā. Sākumā tās iemītnieki pat neprātoja, kam pieder zeme zem ēkas, bet vēlāk privatizēja dzīvokļus kopā ar visu zemes gabalu.

– Jaunais zemes īpašnieku statuss mūs pilnībā apmierināja, – stāsta Vadims Lipsbergs.

Lasīt tālāk...

Divi stāsti

Pie viņiem

Britu sētnieks, kurš ilgus gadus bija slaucījis Pīterboro pilsētiņas ielas, pensionējās, bet... nespēja pamest ierasto darbu.

Par šo cilvēku rakstīja kā par fenomenu! Kā tas var būt – viņš nevēlas sēdēt mājās, viņš vēlas atgriezties pie sava ne visai cildenā darba? Bet vīrietis neielaidās skaidrojumos, viņš vienkārši turpināja pildīt ierastos pienākumus. Tagad viņš slaucīja ielas brīvprātīgā kārtā, tāpat kā agrāk ceļoties pulksten piecos no rīta un pametot posteni tikai desmitos vakarā.

Lasīt tālāk...

Viens par visiem vai visi par vienu?

Mums cenšas iedvest pārliecību, ka esam daudzdzīvokļu māju saimnieki un par tām atbildīgi. Dzīvokļu īpašnieku pienākums ir maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu un remontdarbiem – spēj tik vērt vaļā maku. Taču reizē ar pienākumiem pret namu pārvaldi mēs esam ieguvuši arī dažas tiesības, tostarp kontrolēt mājas finanses un piedalīties mājai svarīgu lēmumu pieņemšanā. Bet kā īsti kļūt par mājas saimnieku?

Iegūt informāciju, panākt finanšu caurspīdīgumu un raisīt dialogu ar pārvaldnieku bieži vien nav nemaz tik viegli. Reizēm ir nepieciešams ievēlēt mājas vecāko vai dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību. Kā noris dzīve tādās mājās? Ko maina kaimiņu apvienošanās? Par to sarunājamies ar apņēmīgiem cilvēkiem, kas savulaik nolēmuši savest kārtībā savas mājas un ir to izdarījuši.

Lasīt tālāk...

Atbildīga visa māja

„Labdien, avīze „Darīsim Kopā!”. Nesen mūsu māja Rīgā saņēma no pārvaldnieka sezonālo brīdinājumu par parādniekiem. Vēstījumā teikts, ka gadījumā, ja nesamaksāsim mājai iekrājušos parādu, ziemā visi paliksim bez siltuma. Īsti negribētos tam ticēt! Kas par to teikts likumos? Vai tie dod tiesības pārvaldniekam atslēgt apkuri to cilvēku dzīvokļos, kuri pilnībā norēķinājušies par pakalpojumu?” Ar cieņu, Lipsbergu ģimene, Rīgā, Nometņu ielā

Vispirms gribētos atgādināt lasītājiem, ka no centrālās apkures māju atslēdz nevis namu pārvalde, bet gan siltuma piegādātājs (Rīgā tas ir uzņēmums Rīgas siltums). Pārvaldnieks tikai informē iedzīvotājus par radušos situāciju.

Lasīt tālāk...

Pirmās rokas tiesības uz zemi

„Namu pārvaldes filiāle pavēstīja, ka zemes gabals zem mūsu mājas ir pārdots un tagad iedzīvotājiem jāmaksā par nomu. Sakiet, vai namu pārvaldei ir tiesības pārdot zemi, nepasakot to dzīvokļu īpašniekiem?”

Šķiet, jautātājs nav kaut ko pareizi sapratis. Namu pārvaldei nav ne tiesību, ne iespēju pārdot zemi, kas atrodas zem jūsu mājas. Ja zeme piederēja pilsētai, savulaik tā tika nodota privatizācijai kopā ar dzīvokļiem. Ja tā ir privātīpašniekam piederoša, lēmumu to pārdot var pieņemt tikai pats zemes īpašnieks – fiziska vai juridiska persona.

Lasīt tālāk...

Bez gaismas, siltuma un tualetes?

Augustā mājas tradicionāli saņem no pārvaldniekiem informāciju par lielajiem parādiem par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Dzīvokļu īpašniekiem iesaka samaksāt rēķinus un draud pretējā gadījumā atslēgt pakalpojumus. Kas no tā iznāk? Nemaksātāji nedaudz sasparojas un atdod 10–20% parāda, bet ar to nepietiek, un tad bailēs sāk trīcēt godīgie iedzīvotāji, jo arī viņi svešu grēku dēļ var palikt bez komunālajiem pakalpojumiem.

Baložos parādniekam atslēdz kanalizāciju

Nav brīnums, ka iedzīvotāji zvana pašvaldībai un avīzes redakcijai. Vieni jautā: „Ko darīt, lai ziemā nepaliktu bez siltuma?”, otri žēlojas: „Draudot atslēgt komunālos pakalpojumus, pārvaldnieks pieprasa, lai godprātīgie iedzīvotāji samaksā kaimiņu parādus!”

Lasīt tālāk...

Kontrolskaitītājs palīdzēja atrast „zagļi”

Redakcija saņēma interesantu vēstuli par ūdens korekcijas tematu. Kādas mājas iedzīvotāji no Baltās ielas Rīgā apgalvo, ka ūdens patēriņa skaitītāju starpība nepavisam nerodas ūdens noplūdes vai zādzības dēļ. Vainīgs var būt mājas kopējais ūdens skaitītājs – tas var apkrāpt tā, ka neviens pat nemanīs.

„Vēlos pastāstīt, kā mēs paši novērsām skaitītāju rādījumu starpību,” raksta Ludmila Djačuka. „Mūsu mājā ir tikai 12 dzīvokļi, iedzīvotāji lielākoties ir pensionāri, tātad ar pieticīgiem ienākumiem, toties ar vecmodīgu izpratni par tādiem jēdzieniem kā gods un sirdsapziņa, tāpēc par ūdens zādzību mūsu mājā nevarēja būt ne runas.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!