Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kāpēc radiatori ir auksti?

Kad aiz loga ir rudens, tad auksti radiatori dzīvokļa saimniekam šķiet visīstākā spīdzināšana. Kamēr cilvēks kustas, viņam nedraud pārsalšana, bet atliek tikai atlaisties uz dīvāna vai nosēsties pie televizora, kad aukstums sāk darīt savus ļaunos darbus! Negaidīsim pavasara atnākšanu vai pārvaldnieka žēlastību, mēģināsim paši noskaidrot, kāpēc apkures radiatori ir auksti, ko darīt un kam zvanīt.

Aizsērējusi apkures sistēma

Vispirmām kārtām pārbaudiet, vai cauruļvadi, kas pievada siltumnesēju radiatoriem, ir silti. Aprunājieties ar augšējiem un apakšējiem kaimiņiem – jums ir viens apkures stāvvads.

Ja kaimiņu dzīvokļos ir silti, meklējiet cēloni savās mājās – acīmredzot jūsu apkures radiatoros traucēta siltumnesēja cirkulācija, vienkārši runājot, tie ir piesērējuši ar metāla oksīdiem un citiem netīrumiem, kas kavē karstā ūdens ieplūšanu. Tādi radiatori jāskalo zem spiediena vai, kas vēl vienkāršāk, jānomaina pret jauniem (jo ar aizsērējušu radiatoru skalošanu mūsu valstī nodarbojas tikai komercuzņēmumi).

Lasīt tālāk...

Salaspilī atkal salst

Salaspilī atkal sācies apkures karš. Vietējais uzņēmums Salaspils siltums draud atstāt bez apkures piecas mājas, kurām ir lieli parādi. Iedzīvotāji iebilst: parādi ir manāmi uzpūsti un attiecas uz iepriekšējo apsaimniekotāju.

Sēdēt bez siltuma oktobra vidū ir liels pārbaudījums. Taču iedzīvotāji joprojām cer uz taisnīgu risinājumu. Vjačeslavs Troškovs, kurš pārstāv māju Enerģētiķu ielā 7, šādi apraksta notiekošo:

– Situācija ir vienkārša un atrisināma. Nesaprotu, kāpēc Salaspils siltums visu tā sarežģī! Mūsu iepriekšējais apsaimniekotājs uzņēmums Enerģētiķis-33 sniedza mums pakalpojumus no 2006. gada līdz 2011. gada decembrim. Pēc tam saņēmām no siltuma piegādātāja informāciju, ka mājai ir milzīgs parāds – 32 tūkstoši latu. Arī pagājušajā ziemā mūs solīja atstāt bez apkures, bet māja atrada jaunu apsaimniekotāju un enerģiski sāka darboties.

Lasīt tālāk...

Saeima atkal pievērsusies parādiem

Pavasarī Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisija sāka izskatīt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un vairākos citos normatīvajos aktos saistībā ar mājokļiem. Vasara tuvojas izskaņai, un deputāti ir gatavi turpināt darbu. Ko varam gaidīt no dzīvokļu īpašnieku un mājas apsaimniekotāja attiecības regulējošajiem likumdošanas aktiem jaunā redakcijā?

Pēc Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītāja Ģirta Beikmaņa domām, likumdevēji ar grozījumu palīdzību cenšas atrisināt ielaisto komunālo maksājumu parādu problēmu.

Lasīt tālāk...

Desmit avārijas situācijas

Turpinās atvaļinājumu sezona, un tā reizē ir arī ūdensvadu avāriju sezona bez uzraudzības atstātajos dzīvokļos. Reizēm mājokļu īpašnieki, aizbraukdami atpūtā, aizmirst noslēgt ūdeni, lai gan tā ir pirmā lieta, kas jāatceras, dodoties tūrisma braucienā vai uz vasaras māju. Ko darīt, ja kaimiņi gribot negribot applūdinājuši jūsu dzīvokli? Kas ir atbildīgs par avārijas sekām? Kam mūsu mājokļos jānomaina bojātās caurules, ventiļi un radiatori?

Uz šiem jautājumiem atbild pašvaldības namu pārvaldes Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītājs Andris Siliņš. Pamatojoties uz sava uzņēmuma praksi, Siliņa kungs skaidro, kā sadalītas atbildības zonas par mājas iekšējām komunikācijām.

Lasīt tālāk...

Ja dzīvoklī ir gāzes plīts!

Tagad grūti iedomāties dzīvokli bez gāzes plīts: uzņēmumam Latvijas gāze visā valstī ir vairāk nekā 280 tūkstoši individuālo klientu. Visaptveroša gazifikācija Latvijā sākās gandrīz pirms simt gadiem, bet daudzi cilvēki vēl šobaltdien nezina, ko darīt gāzes noplūdes gadījumā un kādu bezmaksas palīdzību no gāzes dienesta viņi var saņemt.

Sodīta par godīgumu

Redakcijā vērsās mūsu lasītāja Ilze: „Manā dzīvoklī notika gāzes noplūde. Tobrīd biju vannas istabā. Pirmais nepatīkamo smaku sajuta vecākais dēls un attapās aizgriezt gāzes krānu. Uzņēmuma Latvijas gāze avārijas brigāde ieradās ātri, un meistari paziņoja, ka pie visa vainīga gāzes plīts.”

Lasīt tālāk...

Piecpadsmit miljoni renovācijai

Ekonomikas ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 272, kas nosaka kārtību, kādā piešķirams līdzfinansējums no ES fondiem daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanai. Plānots, ka drīzumā programma saņems papildu finansējumu no valsts budžeta: 47,5 miljoniem latu, kas jau rezervēti māju siltināšanai, tiks pievienoti vēl 15 miljoni.

Atgādināsim, ka kopš 2009. gada Latvijā tiek realizēta dzīvokļu īpašniekiem izdevīga māju siltumnoturības uzlabošanas programma, kuras ietvaros ES finansē 50% no darbu izmaksām. Nepilnos trijos gados pieteikumus Eiropas naudas saņemšanai iesnieguši 1051 mājas iedzīvotāji.

Lasīt tālāk...

Ilggadējs parāds par gāzi

„Labdien! Dzīvoju Rīgā, Maskavas ielā, un ilgos bezdarba un slimības gados esmu iekrājusi milzu parādu par gāzi – 280 latu. Tā kā nespēju samaksāt uzreiz pēc Latvijas gāzes brīdinājuma saņemšanas, man atslēdza pakalpojumu un parādam pieskaitīja vēl 280 latu kavējuma naudas.

Tagad man, maznodrošinātai pensionārei ar 58 latu ikmēneša ienākumu un manā dzīvoklī pierakstītajai meitai ar diviem maziem bērniņiem, kura iztiek tikai ar pabalstiem un alimentiem 60 latu apmērā, jāsamaksā 560 latu parāds par gāzi, pretējā gadījumā mums draud ar tiesu un izlikšanu.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!