„Vai tā nav ņirgāšanās?”

Tautas balss: iespēja nekontrolēti deklarēties jebkurā adresē ir milzīga problēma, īpaši gados vecākiem dzīvokļu īpašniekiem

Pērn Rīgā vien konstatēti vairāk nekā 270 nelikumīgi dzīvesvietas deklarēšanas gadījumi. Pārkāpēji bez mazākā kauna deklarējušies neko par to nezinošu rīdzinieku dzīvokļos un mājās, sniedzot nepatiesas ziņas par savām attiecībām vai saistību ar īpašniekiem. Rezultātā apzinīgie īpašnieki saskārušies ar lielām neērtībām un zaudējuši naudu.

Krāpnieku dēļ zaudētas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides

Lielu uzmanību izpelnījās rīdzinieka Arņa lieta, kura dzīvoklī uzradās svešinieks. Īpašnieks par krāpniecību uzzināja dažus mēnešus vēlāk, kad saņēma neparasti lielu nekustamā īpašuma nodokļa rēķinu. „Līdz šim es kā vientuļais pensionārs no pašvaldības saņēmu 50% nodokļa atlaidi, taču krāpnieka dēļ šo atlaidi zaudēju.”

Arnis ne bez sarežģījumiem, tomēr anulēja nepiederošās personas deklarāciju savā dzīvoklī, tomēr tagad dzīvo nemitīgās bažās, jo svešiniekam neviens netraucē vēlreiz izmantot viņa dzīvokli par deklarācijas adresi. Diemžēl likums no šādām situācijām vēl nepasargā.

Četrinieks no Uzbekistānas

Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, arī rīdziniece Solvita no apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks negaidīti saņēma ievērojami lielāku rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu – aptuveni 40 eiro. Rūpīgi izpētījusi rēķinu, viņa atklāja, ka dzīvoklī deklarēta nevis viņa viena, bet kopā ar vēl četriem svešiniekiem (vēlāk pārbaudot atklājās, ka tie ir viesstrādnieki, kas ieradušies Latvijā no Uzbekistānas).

Svešo personu deklarācijas anulēšana ilga aptuveni mēnesi, un Solvita nesaņēma atkritumu apsaimniekošanas maksas pārrēķinu.

Bijušais vīrs noveda līdz īpašuma aprakstīšanai

Jūrmalas iedzīvotāja Svetlana piedzīvojumā ar deklarēšanos zaudēja nevis naudu, bet gan nervus. Būdama jau desmit gadus šķīrusies, viņa mierīgi dzīvoja savā dzīvoklī kopā ar jauno ģimeni. Tomēr bijušais vīrs pastāvīgi norādīja Svetlanas adresi par savu deklarēto adresi, lai gan juridiski viņam nebija nekādu tiesību to darīt.

– Sazinājos ar pašvaldību, lai anulētu bijušā vīra deklarāciju, – stāsta Svetlana. – Pēc dažiem mēnešiem ieraudzīju, ka viņš atkal ir deklarējies manā dzīvoklī! Nācās vēlreiz sazināties ar Jūrmalas domi.

Trauksme turpinājās vairākus gadus. Taču nesen Svetlana saņēma vēstuli no tiesu izpildītāja, kurā teikts, ka viņas dzīvesvietā notiks mantas apskate. Izrādījās, ka Svetlanas bijušajam vīram radušies parādi un tiesu izpildītāji gatavojas viņu meklēt deklarētajā dzīves vietā.

– Viņi nāks pie manis un pārbaudīs manas lietas, – sašutusi sieviete. – Un man nāksies pierādīt, ka tas ir mans televizors, manas kleitas un manu bērnu rotaļlietas! – Kaut arī bijušais vīrs nedzīvo šajā dzīvoklī un nav tam bijis pat tuvumā.

Par laimi, Svetlana izvairījās no sava īpašuma aprakstīšanas. Izrādījās, ka viņai bija jāsazinās ar konkrētu tiesu izpildītāju un rakstiski jāapstiprina, ka parādnieks (bijušais vīrs) deklarētajā dzīves vietā faktiski nedzīvo. Tiesu izpildītājam var uzrādīt apliecību par laulības šķiršanu un citus pierādījumus, ka parādnieks dzīvoklī faktiski nedzīvo un līdz ar to viņam nepieder mantas, pret kurām tiesu izpildītājs varētu vērst piedziņu. Lasītājai par šādiem neapstrīdamiem pierādījumiem kalpoja dokumenti, kas apliecināja viņas regulāro vēršanos pašvaldībā ar prasību anulēt bijušā vīra patvaļīgo deklarēšanos viņas īpašumā.

„Iemeslu panikai neredzu”

Latvijas iedzīvotāji jau gadiem spriež par Dzīvesvietas deklarēšanas likuma vājāko punktu, kas ļauj ikvienam iedzīvotājam jebkurā sev tīkamā adresē deklarēties bez īpašnieka piekrišanas. Daži cilvēki uzskata, ka tā ir īsta traģēdija, citi savukārt nesaskata tajā lielu problēmu.

– Darba dēļ ar to sastopos bieži, – sociālajos tīklos raksta Jekaterina Hamzova, – un man ne reizi nav bijušas problēmas ar kādas personas deklarācijas anulēšanu. Lai to izdarītu, Rīgā jāiesniedz iesniegums Mājokļu un vides departamentā, tālāk viss norit automātiski. Piekrītu, ka nepiederošas personas anulēšana prasa laiku, taču problēmas var rasties tikai ar tuvu radinieku deklarācijas atcelšanu. Mūsu valstī deklarēšanās tajā vai citā adresē nedod nekādas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot atsevišķus atvieglojumus, piemēram, iespēju pēc dzīvesvietas iekārtot bērnu kādā prestižā skolā. Iemeslu panikai nesaskatu vispār.

„Es vedu savu slimo tēvu uz nodaļu...”

Atšķirīgu viedokli komentāros pauž rīdziniece Diāna Bukovska: – Kāpēc mājas īpašniekam vajadzīgas šīs problēmas? Kāpēc viņam jāmaksā vairāk par atkritumu izvešanu, jāzaudē īpašuma nodokļa atvieglojumi, jāsaņem sveša sarakste un jāraksta paziņojumi pašvaldībai? Nepieciešams mehānisms, kas aizliedz iespēju deklarēt savu dzīvesvietu svešā īpašumā bez īpašnieka piekrišanas.

Diāna stāsta, kā pati risinājusi nopietnu problēmu ar tēva dzīvoklī iedeklarējušos svešinieku: – Cienījama vecuma vīrieti, kuram bija aktuāls jautājums par kājas amputāciju, mājas čībās nācās vest uz Mājokļu un vides departamentu, lai viņš uzrakstītu iesniegumu par nepiederošās personas deklarācijas anulēšanu. Nu, vai tā nav ņirgāšanās?

Pēc Diānas domām, finansiālie zaudējumi nav ļaunākais: – Īstā panika radīsies tad, kad pie jums kā īpašuma īpašnieka ieradīsies ar kratīšanas orderi, jo īpašumā deklarētā persona ir izdarījusi smagu noziegumu. Man pašai ir dubultpilsonība – Latvijas un Polijas, tādēļ zinu, ka Polijā sieva pat pēc 20 gadiem laulībā nevar deklarēties sava vīra mājā, kamēr viņš nav devis rakstisku piekrišanu.