Kravas vai pasažieru?

Iedzīvotāji jau trešo gadu nevar panākt lifta remontu

„Mūsu mājā Slokas ielā Rīgā jau trešo gadu ir izslēgts kravas lifts. Tas ir ļoti neērti, kad lielgabarīta pirkumi ar rokām jānes uz 10. līdz 12. stāvu. Savukārt mūsu mājas pasažieru lifts ir ļoti kaprīzs, tas regulāri apstājas starp stāviem. Mēs lūdzam apsaimniekotāju salabot un iedarbināt kravas liftu, lai to varētu izmantot paralēli pasažieru liftam, taču regulāri sastopamies ar pretestību. Lifta remonts maksā aptuveni 10 000 eiro, un apsaimniekotājs pieprasa, lai mēs par šo darbu veikšanu savāktu parakstus. Vai viņam nav jānovērš avārijas situācija bez jebkādiem dzīvokļu īpašnieku lūgumiem? Daniela, Rīgā.”

Atbild jurists Viktors Kuriņš:

– Situācija nav vienkārša – no vienas puses, Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 mājas pārvaldniekam uzliek pienākumu veikt no ierindas izgājušā lifta iekārtas ārpuskārtas remontu. No otras – Danielas mājā ir cits darbojošs lifts, kas apsaimniekotājam dod tiesības kravas lifta remontu izpildīt nevis kā avārijas, bet gan kā plānotu remontdarbu. Šo darbu saskaņošanai nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. 

Šajā situācijā iedzīvotājiem pašiem jāizvērtē, vai samērā dārgais kravas lifta remonts ir primāra nepieciešamība. Varbūt mājas kopējos uzkrājumus labāk tomēr novirzīt svarīgākiem darbiem, piemēram, stabilākai pasažieru lifta darbības nodrošināšanai.

Ja mājā nav citu vājo vietu, izņemot kravas liftu, tad visvienkāršāk dzīvokļu īpašniekiem būs nobalsot par remontu. Saņemot balsošanas anketas ar lēmumu par darbu finansēšanu, pārvaldnieks nevarēs izvairīties no iekārtu remonta.

Atsevišķi vēlos atzīmēt, ka, pēc Elektrum energoefektivitātes centra speciālistu atzinuma, iedzīvotājiem neiesaka kravas liftu izmantot kā pasažieru lifta alternatīvu. Kravas lifta iekārtas aprīkojums ir ļoti jaudīgs, tādēļ tērē daudz elektrības. Ekonomijas nolūkā šādu liftu iesaka lietot tikai pēc nepieciešamības – kravu pārvadājumiem.