Ārkārtējā situācija beigsies: kad tiks atjaunota iespēja ūdens skaitītāju rādījumus nodot papīra formātā?

„Mūsu mājā lielākā iedzīvotāju daļa jau ir pensijas vecumā, tādēļ ūdens skaitītāju rādījumus nodot papīra formātā šķiet saprotama un pierasta lieta, tomēr ārkārtējās situācijas laikā Rīgas namu pārvaldnieks neizsniedza mums veidlapas skaitītāju rādījumu aizpildīšanai, skaidrojot, ka papīra kvītis esot bīstamas.

Lai tā būtu, jo ārkārtējās situācijas laikā mājas pārvaldnieks mums ļāva vispār nenodot  skaitītāju rādījumus un rēķinos ūdens patēriņu uzrādīja kā vidējo dzīvokļa patēriņu. 7. aprīlī ārkārtējā situācija skaitās beigusies. Vēlos noskaidrot, kas mūs tālāk sagaida. Varbūt apsaimniekotājs izlems, ka tagad cilvēki var pilnībā iztikt bez papīra kvītīm?”

Lasīt tālāk...

Sods par atkrituma vada saglabāšanu – līdz 2800 eiro?

„Izlasīju jūsu laikrakstā, ka Rīgā mājas pārvaldniekiem ir pienākums līdz 1. jūlijam aizmetināt atkritumu vadus. Esmu dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāve, mēs paši apsaimniekojam savu māju un vēlamies saglabāt atkritumu vadu. Kas varēs apsekot māju un uzlikt sodu par atkritumu vada izmantošanu? Cik liels varētu būt šis sods?”

Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe:

Lasīt tālāk...

Kā organizēt kopsapulci pandēmijas laikā?

Dzīvokļu īpašnieku biedrības un kooperatīvi meklē veidu, kā sniegt atskaites saviem biedriem

Ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta vismaz līdz 6. aprīlim, un daudzi pārvaldnieki interesējas, kā šādos apstākļos novadīt ikgadējās atskaites sapulces un nepieciešamības gadījumā pārvēlēt dzīvokļu īpašnieku biedrības vai kooperatīvās sabiedrības valdi.

„Esmu dzīvokļu īpašnieku kooperatīva priekšsēdētājs, pēc biedrības statūtiem man ir pienākums ik gadu līdz 1. aprīlim rīkot dzīvokļu īpašnieku sapulci, atskaitīties par biedrības darbību iepriekšējā gadā un apstiprināt darba plānu nākamajam periodam. Kā man rīkoties, lai izpildītu šos nosacījumus ārkārtējās situācijas laikā?”

Lasīt tālāk...

Iedzīvotājs: „Sētniece regulāri sūdzas policijā par manu mašīnu!”

„Esmu invalīds, savu auto novietoju stāvvietā pie mājas Vietalvas ielā 18 Rīgā,” raksta Vladislavs. „Sētniece sūdzējās, ka mana mašīna traucē mājas uzkopšanas darbiem, tādēļ ieradās policijas darbinieki, noformēja aktu un ar evakuatoru nogādāja manu mašīnu maksas stāvvietā. Vai sētniekam ir tiesības tā rīkoties? Kāpēc visiem mājas iedzīvotājiem ir atļauts novietot automašīnas kopējā stāvvietā, bet man, invalīdam, šādu tiesību nav?”

Atbild uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve Laura Vaļuma:

Lasīt tālāk...

Kā apdrošināt daudzdzīvokļu māju?

„Šogad mēs pārņēmām savas mājas pārvaldīšanas tiesības un izvēlējāmies jaunu apsaimniekošanas organizāciju. Mūsu māja ir pavisam neliela un celta no koka, tāpēc nolēmām to apdrošināt. Kaimiņi no blakus daudzstāvu mājas stāsta, ka ir apdrošinājuši tikai liftu un siltummezglu. Gribu uzzināt, kādos gadījumos māju var aprdošināt tikai kopumā un vai ir iespējams noformēt apdrošināšanu tikai jumtam?” raksta Lilita Bunka. 

Uz iedzīvotājas jautājumiem atbild Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) priekšsēdētājs Jānis Abašins.

Lasīt tālāk...

Kas palīdzēs pandēmijas laikā?

„Mūsu ģimene zaudēja ienākumus Covid-19 radītās ietekmes rezultātā. Kādus atbalsta pasākumus mums varētu piedāvāt pašvaldība, lai mēs varētu nomaksāt NĪN vēlāk vai pa daļām?”

Pašvaldība piedāvā NĪN termiņa sadalīšanu vai atlikšanu līdz vienam gadam (termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā) – skaidro PIP speciālisti.

Lasīt tālāk...