Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Jānis Abāšins: „Nepērciet kaķi maisā!”

Tautā runā: „Apdrošināšanas aģentam vajag prast vispirms nobiedēt, bet pēc tam dot cerību”. Pie mums dažkārt notiek citādi – dzīvokļu īpašniekus tikai baida. Redakcijas pastā sakrājušās vēstules ar jautājumiem no cilvēkiem, kuriem neizdodas panākt kompensācijas izmaksu par applūdinātiem dzīvokļiem nodarīto kaitējumu. Vēl vairāk jautājumu uzdod tie, kas paši applūdinājuši kaimiņus un kam tagad jāturas pretī apdrošinātāju spiedienam.

Vēstule

„Pirms diviem mēnešiem bēniņos plīsa avārijas stāvoklī esoša caurule. Dzīvoju augšējā stāvā apdrošinātā dzīvoklī, un man no griestiem gāzās ūdenskritums. Tai pašā dienā izsaucu apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi. Sākumā man apsolīja atlīdzināt zaudējumus (bija bojāti griesti, sienas, grīda, cietušas mēbeles), bet pēc dažām dienām apdrošinātājs man atsūtīja atteikumu.

Biju šokēts un sāku noskaidrot situāciju. Atklājās, ka pirms diviem gadiem namu pārvalde bija piedāvājusi mūsu mājai salabot bojāto cauruli un rosinājusi šai nolūkā radīt remonta fondu, bet vairākums kopsapulces dalībnieku taupības apsvērumu dēļ no remonta bija atteicies.

Lasīt tālāk...

Balkons nokritis, saimnieks nomiris, suns palicis

Nelaimes gadījumu, kad 30. augustā Rīgā, Dzirciema ielā 39, nokrita balkons un bojā gāja 75 gadus vecs vīrietis, joprojām izmeklē. Pēc mirušā sēro viņa suns, kas patversmē Dzīvnieku draugs Rīgā gaida nākamos saimniekus.

«Mazsunīte Terija bija laimīga kopā ar savu saimnieku, līdz notika briesmīga traģēdija – pavecais kungs gāja bojā, sabrūkot dzīvokļa balkonam. Terija vēl nespēj attapties no pārciestā, taču pamazām sāk uzticēties cilvēkiem,» raksta žurnāls Māja.

Lasīt tālāk...

Izlikts no dzīvokļa par sliktu uzvedību

Pirms desmit gadiem Valērijs H. kļuva slavens. Tiesa, viņa slavas izplatība bija visai pieticīga – aprobežojās ar vienu Rīgas māju, toties tur gan Valērijs godam nopūlējās: gāza ūdeni pār apakšstāva iemītniekiem, naktīs klausījās mūziku uz pilnu klapi, piedzērās kā lops un ārdījās, kūra ugunskuru uz balkona, veda kāpņu telpā klaidoņus – pudeles brāļus un... kārtoja dabiskās vajadzības pār kāpņu margām, reizēm trāpot kādam kaimiņam uz galvas.

Sākumā kaimiņi domāja, ka dauzoņu nebūs iespējams savaldīt, bet pēc tam saņēma dūšu un ar namu pārvaldes jurista palīdzību tiesas ceļā panāca skandālista izlikšanu no viņa paša dzīvokļa.

Dūru vicināšanas vietā – tiesa

Namu pārvalde labu laiku ieteica cilvēkiem samierināties ar kaimiņos mītošo žūpu, jo izlikt huligānu no viņam piederošā dzīvokļa nebūšot iespējams.

Lasīt tālāk...

Nopirkt dzīvokli bez stresa

„Mums ir piedzimusi atvase, vēlamies iegādāties dzīvokli. Naudas nav daudz, pieredzes vēl mazāk. Kā nopirkt mājokli bez māklera palīdzības un nepalikt ar garu degunu?” jautā mūsu lasītājs Valērijs. Jurista Jurija Sokolovska detalizēta konsultācija palīdzēs ikvienam, kas pirmo reizi pērk nekustamo īpašumu.

– Eksistē daudz dažādu dzīvokļa iegādes variantu. Pats sarežģītākais ir tad, ja objekts ir ieķīlāts bankā un arī pircējs gatavojas ņemt kredītu, vienkāršākais – ja pircējs var samaksāt par dzīvokli bez bankas palīdzības un objektam nav apgrūtinājumu.

– Manuprāt, vajadzētu aplūkot pēdējo situāciju, ko varam uzskatīt par bāzes variantu.

– Piekrītu. Parunāsim par šāda nekustamā īpašuma pārdošanas un pirkšanas posmiem.

Lasīt tālāk...

Uz kādu laiku slēdz līgumus?

„Pienākusi mūsu rinda pēc pašvaldības dzīvokļa Rīgā, un mēs ar lielu izbrīnu uzzinājām, ka īres līgumu slēdz tikai uz diviem gadiem. Vai tas ir likumīgi? Paziņas stāsta, ka pirms pieciem gadiem pašvaldība ar viņiem noslēgusi beztermiņa īres līgumu. Kā tad ir, vai mums pēc diviem gadiem būs no dzīvokļa jāizvācas?”

Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldē paskaidroja, ka šā gada pavasarī pieņemti grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas nosaka jaunu kārtību līgumu slēgšanā ar pašvaldības mājokļu īrniekiem. Līgumu slēdz tikai uz diviem gadiem, tostarp līdz grozījumu pieņemšanai noslēgtie beztermiņa līgumi ar īrniekiem paliek spēkā.

Lasīt tālāk...

Izdzīvot ar 40 latiem mēnesī

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju namu pārvaldes rēķinus var samaksāt, tikai pateicoties sociālajai palīdzībai. Bet ir arī trūcīgas ģimenes, kuras nevar saņemt pat tādu mazumiņu kā dzīvokļa pabalsts. Reizēm atteikuma iemesls ir „pārāk liels ienākums”, bet reizēm cilvēki paši nezina savas tiesības. Mēģinām noskaidrot, kā nenonākt sprukās.

Tiesu izpildītājs uzradās bez tiesas

Anna atnāca uz redakciju ar gadu vecu mazuli uz rokām. Tas ir trešais bērns ģimenē, kura līdz krīzei dzīvoja puslīdz turīgi.

– Treknajos gados mēs ar vīru nopirkām dzīvokli uz kredīta, – stāsta Anna. – Mūsu algas ļāva samaksāt gan namu pārvaldes rēķinus – ap 100 latiem mēnesī, gan atmaksāt hipotekāro kredītu – vēl 150 latu mēnesī.

Lasīt tālāk...

Ko var iemitināt dzīvoklī?

„Mēs dzīvojam Rīgā pašvaldības dzīvoklī. Nesen no Anglijas atbrauca krustdēls un palūdza uz laiku izmitināt. Vai mums ir tiesības ielaist radinieku dzīvoklī un vai Rīgas dome nevar mūs par šādu rīcību sodīt?”

Attālu radinieku deklarēt vai iemitināt īrētā dzīvoklī tik viegli nemaz nevar. Īrnieku tiesības izmitināt radiniekus regulē likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. pants:

„Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!