Ja apsaimniekošanas maksa ir maza

“Labdien! Vēlos uzzināt, kas daudzdzīvokļu mājā ir atbildīgs par pieslēgumu un elektriskajiem vadiem pagrabā un vai pagrabā jābūt ugunsdzēsības aparātiem? Mūsu māju apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks. Kā pareizi sastādīt aktu namu pārvaldei, lai tā nodrošinātu mūsu mājai minimālu remontu, ja savākts 51 procents balsu? Namu pārzinis saka, ka mājai uzkrājumu nav un mums viss jādara par savu naudu!”

Tiesiskais regulējums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanu ir iekļauts Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantā, kur arī noteikts – dzīvokļa īpašnieks sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos mājas pārvaldīšanas izdevumus.

Lasīt tālāk...

Vai varēja būvēt autostāvvietu?

“Pie daudzdzīvokļu mājas 2007. gadā tika izbūvēta autostāvvieta. Zeme ir īpašumā iedzīvotājiem – katram domājamā daļa. Māju pārvalda pašu īpašnieku dibināta kooperatīvā sabiedrība, un viņi savā sapulcē pieņēma lēmumu ar balsu vairākumu un izbūvēja autostāvvietu, norobežojot daļu no kopīpašumā esošās zemes. Domājamā daļa nav pārējiem dzīvokļu īpašniekiem samazināta, mēs maksājam zemes nodokli par visu īpašumu, bet izmantot vienlīdzīgi visu īpašumu nevaram. Vai pēc tā laika likumiem varēja būvēt autostāvvietu bez visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas?”

Laikā, kad pie jūsu mājas tika uzbūvēta auto stāvvieta, spēkā bija likums „Par dzīvokļa īpašumu”, un tā 27.2 pantā cita starpā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir tiesīgalemt par līdzekļu uzkrāšanu un izlietošanu kapitālajam remontam, kā arī izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā likuma šajā normatīvajā aktā nav konkrēti nosaukts, cik lielam jābūt balsu daudzuma īpatsvaram, lemjot par kādu darbību saistībā ar kopīpašumu, un nav arī sīkāka regulējuma par DzĪKS kompetenci.

Lasīt tālāk...

Iemītnieks nodara materiālu kaitējumu

“Labdien! Jautājums ir par sekojošo situāciju. Blakus atrodas dzīvoklis, kura īpašniece ir ārzemēs. Ar dzīvokli rīkojas īpašnieces māte, kura dzīvoklī iemitinājusi dzīvot vienu pašu un bez jebkāda juridiska pamata savu psihiski slimu dēlu, kurš mēdz būt ne tikai skaļš, neadekvāts, bet arī bīstams.

Tagad šis dēls ar savu uzvedību pastāvīgi traucē un uztrauc kaimiņus. Psihiatri un tiesībsargājošās iestādes atbild pēc būtības tikai to, ka, kamēr nav kādam uzbrucis vai ko salauzis, vai ielauzies, maksimāli var panākt tikai epizodisku atbildību par sabiedriska miera traucēšanu, bet kopējā situācija jau no tā nemainīsies, vēl jo vairāk, var kļūt tikai sliktāk. Turklāt tāds gadījums jau ir bijis un nekā – atzina par nepieskaitāmu, pagulēja slimnīcā un nu atkal uz brīvām kājām apkārt dzīvojošiem nervus kutina, jo nedaudz apārstēja un pagaidām it kā, redziet, vēl nav tik bīstams. Turklāt tagad viņu arī vairs neviens nepieskata no radiem, jo dzīvoklī uzturas viens pats. Jautājums – vai dzīvokļa īpašniecei par šādas personas iemitināšanu viņas dzīvoklī, dzīvošanu un uzvedību ir jāuzņemas atbildība un kādā veidā?”

Lasīt tālāk...

„Man skaitītājs ir bojāts!”

Daudzi uzņēmuma Latvijas gāze klienti par patērēto gāzi maksā pēc skaitītāju vidējiem rādījumiem. Ja cilvēks gada laikā patērējis vairāk gāzes salīdzinājumā ar sākotnējo aprēķinu, pakalpojuma sniedzējs nosūta papildu rēķinu. Reizēm pārrēķins ir šokējošs.

Viņa nav vainīga, pie vainas skaitītājs!

Ludmila Z. jau vairākus gadu desmitus dzīvo mājā Kurzemes prospektā. Viņa, vientuļa pensionāre, apgalvo, ka gāzi tikpat kā nelieto, tikai pāris reizes dienā uzkarsējot tējkannu. Taču gāzes skaitītājam Ludmilas dzīvoklī par to ir savs viedoklis, tas saimniecei sarēķina 10–15 kubikmetrus patērētās gāzes mēnesī, tādējādi apsūdzot viņu izšķērdībā un pielīdzinot nullei visus centienus būt taupīgai.

Lasīt tālāk...

Iekšējās kārtības noteikumi

“Vai ēkas, teritorijas, dzīvokļa īpašnieks var izdot iekšējās kārtības noteikumus, kas saistoši citām īpašumā esošām personām, piemēram, viesiem un īrniekiem? Kā arī paredzēt atsevišķus sodus par to pārkāpšanu?”

Iekšējās kārtības noteikumus var izdot teritorijas un ēkas īpašnieks (fiziska persona), mājas īpašnieks (dzīvokļu īpašnieku kopība, ja māja pārņemta dzīvokļu īpašnieku valdījumā; taču tad saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumu nepieciešama vairāk nekā puses dzīvokļu īpašnieku piekrišana), tomēr par to ievērošanu tik un tā daudzdzīvokļu mājā būs atbildīgs izīrētā dzīvokļa īpašnieks vai tā dzīvokļa īpašnieks, kura viesi šos noteikumus pārkāpuši.

Lasīt tālāk...

Komunālās mīklas iedzīvotājiem

Kā maksāt par atkritumu izvešanu, izvairīties no ūdens atslēgšanas, panākt jumta kvalitatīvu remontu? Uz lasītāju jautājumiem atbild jurists Juris Sokolovskis.

Ūdens: mums draud atslēgšana

„Nesen visu dzīvokļu iemītnieki mūsu mājā saņēma paziņojumu no Rīgas ūdens, kurā bija teikts, ka mūsu pārvaldnieks jau pusgadu nav maksājis rēķinus par ūdeni un kanalizāciju. Vaicāts, kāpēc netika maksāts, pārvaldnieks atbildēja, ka četriem dzīvokļiem ir 1700 eiro liels parāds, tāpēc arī par ūdeni nav maksāts. Ko darīt cilvēkiem, kuri par šo pakalpojumu maksā? Un kā izvairīties no ūdensapgādes atslēgšanas?”

Lasīt tālāk...