Atkal papildu rēķini par ūdeni!

„Gribu pažēloties par rēķinu, ko pirms mēneša saņēmu no namu pārvaldes. Pārvaldnieks pierakstījis man gandrīz 200 kubikmetru ūdens. Kad pajautāju, par ko man jāmaksā tik traka nauda, saņēmu atbildi: „Jūs aizmirsāt nodot dzīvokļa ūdens skaitītāju rādījumus, tas ir sods!” Bet es nebiju aizmirsusi nodot rādījumus, es gandrīz pusgadu dzīvoju Anglijā. Kāpēc gan pārvaldniekam būtu vajadzīgi mani nulles rādījumi? Lai atsūta komisiju un pārliecinās, ka sešos mēnešos neesmu iztērējusi nevienu kubikmetru ūdens. Uzskatu, ka esmu sodīta netaisnīgi!”

Komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

– Man bieži nācies cilvēkiem atgādināt, ka kārtību, kādā jānorēķinās par patērēto ūdeni, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013. Šis normatīvais akts tiešām paredz sodu, ja laikus nav nodoti dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumi vai skaitītāji nav verificēti. Tādā gadījumā vainīgajam dzīvokļa īpašniekam izraksta rēķinu par ūdens patēriņu atbilstoši pēdējo triju mēnešu vidējam rādījumam. Tāda kārtība saglabājas trīs mēnešus, ceturtajā mēnesī pārvaldnieks aizmāršīgajam dzīvokļa īpašniekam rēķinā ieraksta visas mājas ūdens patēriņa starpību. Esmu saņēmis vēstules no cilvēkiem, kas tādējādi saņēmuši papildu rēķinus par 200–300 un pat 900 eiro.

Lasīt tālāk...

Kaimiņš sagrābis kopējo pagalmu!

„Mēs dzīvojam Vecrīgā. Viens no īpašniekiem (juridiska persona) ir uzbūvējis ar barjeru norobežotu maksas autostāvvietu uz zemes, kas pieder vēl trim īpašniekiem. Viņš to izdarījis bez saskaņošanas un bez būvvaldes atļaujas. Piedevām vēl šis uzņēmums zem savas stāvvietas „pabāzis” servitūta ceļu.

Pārkāpējiem tika nosūtīta prasība nekavējoties atbrīvot servitūta ceļu, bet viņiem likumi nav rakstīti. Mēs, īpašnieki, tagad nevaram savus transportlīdzekļus novietot paši uz savas zemes, par kuru maksājam nodokli, nevaram piebraukt savas mājas pagrabam. Toties uz mūsu zemes stāv svešas mašīnas! Ko darīt?” Violeta

Lasīt tālāk...

Pilnvara: apstiprināt vai neapstiprināt?

Iedzīvotāji, kas rosīgi labiekārto savas daudzdzīvokļu mājas, labi zina, ka visa vara mājā pieder īpašnieku kopībai. Ja vairāk nekā puse dzīvokļu saimnieku nobalsojusi par remontu, tas nekur nepaliks! Bet, ja vairākumam viss ir vienalga, tad jumts turpinās tecēt un ārdurvis sitīsies ciet ar lielu troksni. Tātad cilvēkiem jābūt vienotiem un jāizrāda iniciatīva. Taču izrādās, ka pat draudzīgiem kaimiņiem sarīkot balsošanu nav nemaz tik vienkārši.

„Normas ir neskaidras vai nedarbojas!”

Īpašnieku biedrības Vidzemes aleja 7 pārstāve Svetlana Ļisivņenko stāsta, kādas grūtības sagādā remonta ieceru apspriešana ar kaimiņiem:

Lasīt tālāk...

Kā maksāt par kopējo siltumu?

„Mūsu mājā Jūrmalā, Mellužu prospektā 19, apkurināmas nedzīvojamās koplietošanas telpas aizņem ļoti lielu platību – vairāk nekā 38% no mājas kopējās platības. Mājai ir autonoma apkure – sava katlumāja, kas darbojas ar gāzi. Maksa par mājas (dzīvojamo un nedzīvojamo telpu) apkurei izlietoto gāzi tiek sadalīta dzīvokļiem proporcionāli to platībai. Tāpat tiek sadalīta maksa par koplietošanas vietu apgaismošanu, arī to aprēķina, vadoties pēc dzīvokļu platības.

Mājā ir daudz nelielu dzīvokļu, bet ir arī lieli – no 100 līdz 200 kvadrātmetriem un pat lielāki. Iznāk, ka lielo dzīvokļu īpašniekiem jāuzņemas galvenā materiālā atbildība par mājas nedzīvojamo telpu apkuri un apgaismošanu. Lielo dzīvokļu īpašniekus tāda kārtība neapmierina!

Lasīt tālāk...

Vai drīkst paaugstināt īres maksu?

„Mūsu mājā Baldonē, Pasta ielā 20, paaugstina īres maksu pašvaldības dzīvokļu iemītniekiem. Vēlos zināt, vai SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir tiesības tā rīkoties, ja līgumā ierakstīta apsaimniekošanas cena – 0,45 lati jeb 0,64 eiro!” Gaļina

– Savulaik Rīgas dome iegādājās mājas ārpus pilsētas, lai izmitinātu dzīvokļu rindā reģistrētos iedzīvotājus. Visi, kas tādās mājās saņēma pašvaldības dzīvokļus, ir īrnieki, nevis dzīvokļu īpašnieki, tāpēc viņiem jāmaksā par īri.

Lasīt tālāk...

Ar varu izlikt nevar!

„1972. gadā mūsu ģimenei piešķīra dzīvokli vecā mājā Nometņu ielā 19. Mums palicis padomju laika īres līgums. 1993. gadā māju atdeva agrākajiem īpašniekiem, bet 2005. gadā īpašnieki mainījās, un tad sākās mūsu nedienas.

Jaunā īpašniece Iveta A. uzreiz pieprasīja īres maksu 3,62 latu apmērā par kvadrātmetru un vērsās tiesā, pieprasot mūs izlikt no dzīvokļa. Viņa noslēdza ūdeni, un vairāk nekā divus gadus mēs dzīvojām bez ūdens. Tiesāšanās ilga piecus gadus, viņa zaudēja, un no 2010. gada dzīvojām mierīgi, maksājot 0,72 latus par kvadrātmetru.

Lasīt tālāk...