Troksnis kāpņu telpā. Ko darīt?

„Labdien! Esmu strādājoša sieviete ceturtajā grūtniecības mēnesī. Kad atbraucu mājās pēc darba, vēlos mieru un klusumu. Hormonālo svārstību dēļ jau tā ir grūti komunicēt ar cilvēkiem, gribas norobežoties, šķiet, ka citi man traucē. Problēma ir tāda, ka dzīvoju parastā dzīvoklī un maniem kaimiņiem ir bērni, un bērni visu vakaru līdz vēlai naktij skraida, bļauj, spiedz, kliedz trepju telpā.

Agrāk esmu runājusi ar šiem bērniem, taču nekas nav mainījies. Nezinu, ko iesākt. Vai man vajadzētu runāt ar viņu vecākiem? Diemžēl ar kaimiņiem nekādas draudzības man nav, tikai satiekoties sveicināmies. Baidos sabojāt attiecības ar šiem cilvēkiem, tāpēc ciešu klusu, tāpat kā to dara pārējie kaimiņi. Dubulto durvju, kas pasargātu no trokšņa, mums nav. Ja, varat, tad palīdziet ar padomu.”

Lasīt tālāk...

Ģimenes trīs paaudzes vienā dzīvoklī!

Kam ir tiesības uz dzīvokļa apstākļu uzlabošanu, ja ģimenē ir pieaugums?

„Labdien! Vai varētu uzzināt, kādu atbalstu Rīgas pašvaldība sniedz jaunajām ģimenēm ar diviem bērniem, pamatojoties uz likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”? Vai pastāv kāds reģistrs, kur godīgi var stāties rindā, cerot uz sadzīves apstākļu uzlabošanu?

Mūsu situācija īsumā ir šāda: visi ģimenes locekļi ir Latvijas pilsoņi, izauguši Rīgā. Kopš 1989. gada dzīvojam municipālā dzīvoklī Rīgā. 46 kvadrātmetru platībā mājo triju paaudžu pārstāvji. Šī ir ģimenes vienīgā dzīvesvieta.  Parādu mums nav, īpašumu, ko pārdot, lai uzlabotu apstākļus, arī nav.  Nav arī cerību, ka esam Latvijai vajadzīgi, kaut gan maksājam visus nodokļus! 2011. gadā, kad meitai piedzima otrs bērns, Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde atteicās viņu uzņemt rindā, dodot rakstisku ieteikumu parūpēties par sevi pašiem. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa deva atteikumu ar pamatojumu, ka „diemžēl jūsu ģimenē neaug bērns invalīds”, jo tādā gadījumā laikam gan atrastos attiecīgs reģistrs! Arī Administratīvajai rajona tiesai bija tas pats arguments atteikumam: ja ģimenē nav invalīda, neredzam problēmu, kāpēc triju paaudžu cilvēki nevar turpināt dzīvot divās istabiņās kā līdz šim.

Lasīt tālāk...

Un ja nu es zaudēju dzīvokli?

„Izlasīju jūsu avīzē, ka Tieslietu ministrija gatavo likumprojektu par dalītā īpašuma izbeigšanu un saskaņā ar to iedzīvotājiem piedāvās izpirkt privātīpašniekiem piederošo zemi zem mājām. Zemes gabala cena it kā līdzināšoties 118 procentiem tā kadastrālās vērtības, bet lēmums par izpirkšanu jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopībai. Mani tas ļoti satrauc! Esmu vientuļš pensionārs, nekāda zeme man nav vajadzīga! Baidos, ka kaimiņi balsos par izpirkšanu, bet es nespēšu samaksāt un beigu beigās par parādu palikšu bez dzīvokļa. Ko man šajā sakarā var teikt Tieslietu ministrija?”

Atbild Tieslietu ministrijas speciālisti:

Lasīt tālāk...

Esmu pārdevis dzīvokli, bet vēlos iestāties rindā!

„Dzīvoju denacionalizētā mājā Stabu ielā 111, bet no tās mūs izlika ar tiesas spriedumu par parādiem. Aptuveni tajā pašā laikā 2012. gadā man nācās pārdot pašam piederošu dzīvoklīti Rīgā, lai samaksātu parādu bankai. Tagad esmu pliks kā baznīcas žurka un bez jumta virs galvas, bet Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde atsakās uzņemt mani rindā. Saka, ka nevajadzēja pārdot dzīvokli. Vai tas ir pareizi? Cik ilgi cilvēks, kurš pārdevis savu nekustamo īpašumu, nevar iestāties dzīvokļu rindā?”

Lasīt tālāk...

Ūdens korekcija... mantojumā

Kāda mūsu lasītāja nonākusi drausmīgā situācijā: zaudējusi tuvu cilvēku, viņa ir spiesta norēķināties par viņa šķietamajiem komunālajiem parādiem

Jau labu laiku spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas ļauj pārvaldniekam rēķinu par mājas kopējiem ūdens zudumiem izrakstīt to dzīvokļu īpašniekiem, kuri laikus nav nodevuši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus vai paredzētajā termiņā nav verificējuši šos dzīvokļos uzstādītos mēraparātus. Diemžēl laiks rāda, ka šī likuma norma soda ne tikai ļaunprātīgus nemaksātājus, bet arī godprātīgus cilvēkus.

Šajā dienās saņēmām vēstuli no kādas mūsu lasītājas, kurai namu pārvalde izrakstījusi gandrīz 1000 eiro lielu papildu rēķinu par ūdeni. Kā nenonākt tamlīdzīgā situācijā?

Lasīt tālāk...

Kooperatīvs vēlas sodīt parādniekus, atslēdzot kanalizāciju!

„Dzīvojam Rīgā, un mūsu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā „Jubilejas” pēdējā laikā tiek apspriesta jauna iniciatīva. Valde piedāvā atslēgt kanalizāciju tiem dzīvokļiem, kuru īpašniekiem iekrājies liels parāds. Nesen pat sētniece apstaigāja kāpņu telpas un vāca dzīvokļu īpašnieku parakstus šā, ja var tā teikt, projekta atbalstam. Es sākumā nopriecājos un parakstījos, bet tagad domāju, ka tā nevajadzētu darīt. Kaut kur jau esmu lasījusi, ka noslēgt kanalizāciju parādniekiem nedrīkst, tas ir likuma pārkāpums, turklāt var radīt mājā antisanitārus apstākļus.

Kopumā mūsu mājā par kanalizācijas atslēgšanu nobalsojuši 53 procenti īpašnieku, un tagad nav skaidrs, ar ko tas viss beigsies. Sakiet, lūdzu, vai kanalizācija ir obligāts pakalpojums dzīvojamā mājā? Vai drīkst daudzdzīvokļu mājā atslēgt kanalizāciju par parādiem? Cik daudziem dzīvokļu īpašniekiem jābalso par atslēgšanu, lai tā tiešām tiktu īstenota? Vai pārvaldnieks var atslēgt parādniekam kanalizāciju bez īpašnieku kopības piekrišanas? Kādus pakalpojumus vēl pārvaldnieks var atslēgt par parādiem?”

Lasīt tālāk...