Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kā kaimiņus piespiest aizvākt atkritumus?

“Mēs dzīvojam Rīgā, Grīvas iela 17, bet mums kaimiņos – Grīvas ielā 15, atrodas bērnu dārzs. Gluži nesen tur taisīja remontu – mainīja žogu. Tas būtu skaisti, ja vien aiz bērnu dārza teritorijā esošā šķūnīša, sētnieks nebūtu izveidojis personīgo atkritumu kaudzi – viņš tur samet pilnīgi visus atkritumus. Mūs, kā blakus dzīvojošus, tas uztrauc, jo vasarā mieru neliek mušas, bet turpat blakus netīrībai rotaļājas bērni. Rudenī neizturēju un piezvanīju uz bērnudārzu, taču man atbildēja, ka atkritumu izvešana maksā ļoti dārgi, tādēļ atkritumu kaudze tikai pieņemas izmēros. Ko darīt kaimiņu mājas iedzīvotājiem?”

Lasīt tālāk...

Man un sievai piešķīra ļoti mazu dzīvokli!

“Labdien! Vai Latvijā pastāv tāds jēdziens kā minimālā sanitārā dzīvojamās platības norma vienam cilvēkam sociālā (pašvaldības) dzīvokļa saņemšanas gadījumā? Šobrīd mums ar sievu piedāvā dzīvokli, kura kopējā platība ir 15,8 kvadrātmetri! Diviem pieaugušiem cilvēkiem. Cik likumīgs ir Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta piedāvājums?”

Lasīt tālāk...

Salstoša cilvēka stāsts

“Lūdzu palīdziet atrisināt manu problēmu ar siltumapgādi dzīvoklī.

Es dzīvokli īrēju, un tur ievācos aizpagājušās apkures sezonas beigās, tādēļ uzreiz gaidāmās problēmas nepamanīju. Viss iesākās pagājušajā ziemā, reizē ar apkures sezonu – es sāku salt.

Uzņēmumā Rīgas siltums man paskaidroja, ka dzīvoklim lielāku siltumnesēja temperatūru nevar piegādāt, lai neietekmētu kaimiņu komfortu – viņiem būšot pārāk karsti, turklāt neviens nebūs ar mieru maksāt vairāk. Man ieteica aukstumu pieciest.

Lasīt tālāk...

Kaimiņš negrib izvākties no šķūnīša pagrabā!

Lai apstiprinātu mājas koplietošanas telpu lietošanas noteikumus, ir nepieciešama visu – 100% dzīvokļu īpašnieku piekrišana

“Mēs dzīvojam Maskavas ielā 431, kāpņu telpā atrodas 10 dzīvokļu īpašumi, un atbilstoši tiem, arī 10 nodalījumi pagrabā – pa vienam katram dzīvoklim. 2006. gada es paziņam J. atļāvu izmantot savu pagraba nodalījumu. Tajā laikā šis cilvēks dzīvoja mūsu mājā, tikai citā kāpņu telpā. Šobrīd viņš no dzīvokļa ir izlikts un dzīvo pavisam citā adresē. Tātad viņu vairs ar mūsu māju nekas nesaista un viņš ne par ko nemaksā.

Šā gada maijā es J. palūdzu atbrīvot manu pagraba nodalījumu, bet viņš kategoriski atteicās – sarīkoja milzu skandālu un pat draudēja man un manam īpašumam. Nu esmu nonākusi pasakā par zaķi un lapsu, tikai nelaimīgā zaķa lomā, ko viltīgā lapsa izdzīvoja no paša alas.

Lasīt tālāk...

Pārvaldnieks atsakās parādīt līgumu

“Sveicināti! Vēršamies pie jums pēc skaidrojuma. Mēs vēlamies ar savu pārvaldnieku parakstīt līgumu par mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Taču pirms parakstīšanas vēlamies iepazīties ar pakalpojumu sniedzēju līgumiem, piemēram, par atkritumu izvešanu, u.t.t. Pie viena vēlamies redzēt pārvaldnieka atskaites par beidzamajiem pieciem gadiem. Mums pārvaldnieks var parādīt tikai līgumu ar Rīgas ūdens un citu informāciju sniegt nevēlas. Parakstīt mums līgumu ar apsaimniekotāju?” Ar cieņu, Natālija

Uz jautājumu atbild Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

Lasīt tālāk...

Laulāto dzīvoklis – kuram tas piederēs?

„Manā ģimenē ir izveidojusies sarežģīta situācija attiecībā uz nekustamā īpašuma piederību un tādā var nokļūt daudzi cilvēki. Situācija ir šāda: kamēr mans vīrs bija vesels, viņš noformēja testamentu, kurā visu kustamo un nekustamo mantu novēlēja man – savai sievai. Vienīgi mašīnu ne, tā pienācās viņa meitai no pirmās laulības.

Dzīvoju mierīgi, līdz mani piemeklēja likteņa trieciens: vīram konstatēja vēzi, tagad viņš ir I grupas invalīds, guļošs, kopjams slimnieks. Viņa meita ataicināja notāru pie mums mājās, noformēja pilnvaru, lai varētu pārrakstīt mašīnu sev, tēvam vēl dzīvam esot. Es tam piekritu, lai gan mašīnu ar vīru pirkām abi kopā. Lai meitai tiek viņas mantojuma daļa, man taču būs dzīvoklis, tā es nodomāju.

Lasīt tālāk...

Mantojums pārvēršas traģēdijā!

Kā rīkoties, ja pēc īpašnieka nāves dzīvokli jādala starp atraitni un bērniem no pirmās laulības?

Gaļina Griščenko pēc laulātā drauga Borisa nāves abu kopējā dzīvoklī vairs nejūtas kā mājās. Uz īpašumu pretendē vairāki mirušā mantinieki, turklāt ne bērni, bet mazbērni pieprasa, lai īpašums tiktu pārdots. “Taču dzīvokli mēs privatizējām arī par manu naudu! – šodien skumst Gaļina, – kā gan ir sanācis, ka vecumā man jāpaliek uz ielas?”

Neparedzami dzīves līkloči

Kad bērni ir pieauguši, cilvēki bieži izšķiras un nodibina jaunas ģimenes – apprecas otrreiz. Pēc tam viņi iegādājas īpašumu, taču aiz nezināšanas nenoformē dokumentus tā, lai atraitnis vai atraitne varētu mierīgi saglabāt dzīvokli vai māju, kā saka, “līdz savu dienu beigām šinī pasaulē”. Šāds liktenis ir arī piemeklējis Gaļinu Griščenko.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!