Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kad jūsu parāds kļūst mūsu parāds?

Kādos gadījumos miruša cilvēka parāds tiek dzēsts, bet kādos – paliek mājai?

Visbiežāk cilvēkiem parādi izveidojas attiecībā uz maksājumiem bankai vai par ēkas apsaimniekošanu, tostarp – par komunālajiem pakalpojumiem. Sveša cilvēka parādi bankai reti kuram būs interesanti, bet parādi par komunālajiem pakalpojumiem uztrauc visus, kas dzīvo vienā mājā ar parādnieku. Kas notiks ar parādiem, ja gadījumā parādnieks nomirst? Kurš viņa vietā segs parādus mājas apsaimniekotājam un pakalpojumu piegādātājiem?

„Sveicināti, cienījamā redakcija! Vēlamies uzzināt atbildi uz ļoti satraucošu jautājumu. Situācija ir šāda. Mūsu kaimiņš – liels komunālo pakalpojumu parādnieks – nesen pēkšņi nomira. Uzreiz mājā izplatījās runas, ka šā cilvēka parādi būs jāsedz pārējiem mājas iedzīvotājiem, pretējā gadījumā – mums ne tikai atslēgs siltumu, bet pie katra dzīvokļa īpašnieka ieradīsies zvērināts tiesu izpildītājs, kurš parāda piedziņu veiks no dzīvokļa īpašnieka finanšu līdzekļiem – algas vai pensijas. Lūdzu, izskaidrojiet, kas notiek, ja nomirst komunālo pakalpojumu parādnieks, un kurš dzēš viņa parādsaistības? Ar cieņu, lasītāja”.

Lasīt tālāk...

Laiks izvest!

Svarīgākais par pamesto mašīnu evakuāciju no jūsu pagalma

Saskaņā ar likumu atbildīgās instances var evakuēt transportlīdzekļus, kuri ir ilgu laiku atstāti uz ceļa. Kas notiek ar auto evakuatora aizvesto transportlīdzekli, kad pienāk X stunda? Uz šo un citiem jautājumiem atbildes sniedz Rīgas pašvaldības policija (RPP).

Kas jāzina īpašniekiem? Transportlīdzekli var evakuēt neatkarīgi no tā, vai tam ir tehniskā apskate vai nav. Taču pirms transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanas jāpierāda, ka tas tiešām ir pamests vietā, kur ilgtermiņa auto novietošana ir aizliegta. Likumus, kas regulē evakuācijas jeb piespiedu pārvietošanas veikšanu, ir izstrādājis Ministru kabinets 2004. gada 7. septembrī (Nr. 767).

Lasīt tālāk...

Kā puķu dobe sanaidoja kaimiņus

Kādēļ visskaistākajā gadalaikā daudzdzīvokļu māju pagalmos sākas “sezonālie” konflikti?

Kādam skaistā vasaras naktī gribas priecāties līdz pat rīta gaismai, bet citam stundu naktī ir par maz – no rīta agri jāceļas un jādodas uz darbu. Kāds cenšas radīt skaistumu un dēsta puķes, bet citam tas traucē, viņš puķes noplūc un aiznes. Gadās pa dīvainim, kurš zem logiem pamanās iestādīt kartupeļus. Cik daudz daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji drīkst atļauties, un kādas viņu tiesības nosaka likums?

Konflikts puķe dobē

“Es dzīvoju Purvciemā, un šī gada jūlijā man paliek 93 gadi. Saprotams, man ir vesela buķete dažādu slimību un kaišu, tādēļ ir dienas, kad pašsajūtas dēļ nespēju aiziet pat pēc pārtikas. Palīdz labi cilvēki.

Lasīt tālāk...

Pāridarītāja – bijusī dzīvokļa īpašniece!

Rīdziniece četrus mēnešus nevarēja ievākties savā jaunajā dzīvoklī un beigās vēl pati izrādījās vaininiece!

Olga E. tik ļoti „apdedzinājās”, pērkot dzīvokli Rīgā, ka nolēma par piedzīvoto dalīties ar pārējiem lasītājiem. Jaunajai sievietei nācās mēnešiem gaidīt, kamēr iepriekšējā īpašniece dzīvokli atbrīvoja, turklāt mājas apsaimniekotājs pieprasīja no viņas samaksāt apsaimniekošanas parādu, ko jaunā īpašniece neatzīst par savu.

Lasīt tālāk...

Palikt bez vienīgā mājokļa

Kādēļ parādniekus par komunālajiem pakalpojumiem var izlikt no dzīvokļa?

Nav noslēpums, ka reizēm pat par pavisam nebūtisku parādu īpašnieks ir zaudējis savu mājokli. Visbiežāk, kā izrādās, – vienīgo mājokli. Lai īpašumu glābtu, cilvēki diemžēl izeju no radušās situācijas sāk meklēt tikai tad, kad cerības jau vienlīdzīgas nullei.

Lasīt tālāk...

Vai neapkrāps ar naudu?

„Patlaban Rīgas dome aktīvi aģitē daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus pieņemt lēmumu par mājas renovācijas darbu sākšanu. Cilvēkiem jāpiekrīt kredīta ņemšanai, kuru pēc tam līdz 50% atmaksāšot no Eiropas Savienības fondiem. Esmu pensionārs bez liekiem līdzekļiem, tādēļ mani interesē jautājums, vai līdzfinansējums ir garantēts arī nākotnē, kad līdzekļu būs arvien mazāk?” Ar cieņu, Vladimirs

Lasīt tālāk...

Par mājdzīvnieku turēšanu

„Vai ir kādi noteikumi, kas regulē mājdzīvnieku turēšanu pilsētas dzīvokļos? Piemēram, ko darīt, ja nakts laikā (periodā no 23.00 līdz 1.00) kaimiņu suns intensīvi skraida pa dzīvokli, reizēm arī rej? Tas ir liels suns, un dzīvoklis atrodas mājā ar labu akustiku (kā jau visas padomju laika mājas), tieši virs mūsu dzīvokļa. Ja nakts laikā viņš skraida pa mūsu dzīvokļa griestiem, rīboņa ir pamatīga. Suņa īpašnieks (vārdu, uzvārdu nezinu) atbild, ka viņš sunim neko nevarot izdarīt un suņus turēt taču neesot aizliegts. Vai vērties pie jums ar iesniegumu?”

Atbildi sniedz Rīgas pašvaldības policijas komunikācijas diennesta speciālisti:

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!