Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Vēlos aizliegt deklarēties!

„Sveicināti, vēlos uzzināt, kā man uzlikt aizliegumu iespējai deklarēties man piederošajā dzīvoklī?”

– Dzīvesvietas deklarēšanās kārtība ir izklāstīta Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Patlaban spēkā esošais likums neparedz iespēju uzlikt aizliegumu kādam deklarēties konkrētā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā.

Lasīt tālāk...

Vai daudzbērnu ģimene saņems lielāku dzīvokli?

„Mūsu daudzbērnu ģimene – bez diviem pieaugušajiem vēl četri bērni – kopā dzīvo pusotras istabas dzīvoklī. Dzīvoklītis ir privatizēts, tātad mūsu īpašums. Vai varam cerēt uz palīdzību lielākas dzīvojamās platības iegūšanai no pašvaldības? Neskatoties uz to, negribētu zaudēt savu dzīvokli, jo mūsu bērni aug un viņiem arī būs nepieciešama dzīvojamā platība. Vai ir kāda iespēja, kur vērsties pēc palīdzības?”

– Dzīvojamās platības īres rindā pašvaldība reģistrē maznodrošinātas ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērnu. Galvenais nosacījums iespējai reģistrēties šādā rindā ir deklarētās dzīvesvietas atrašanās Rīgas administratīvajā teritorijā beidzamo piecu gadu laikā. Ģimene drīkst lietot savu vienistabas dzīvokli, kurā tā ir deklarēta un kuru pēc palīdzības saņemšanas ir gatava atdot pašvaldībai. Ja personas īpašumā ir lielāks dzīvoklis nekā vienistabas vai palīdzību lūdzošā persona nepiekrīt savu dzīvokli atdot pašvaldībai, tad tai nav tiesību pretendēt uz lielāku pašvaldības īres dzīvokli.

Lasīt tālāk...

Kaimiņš dzīvoklī ierīkojis kopmītni!

Ko iesākt gadījumā, ja viens no mājas dzīvokļu īpašniekiem savu īpašumu izīrē aizdomīgiem tipiem, kuri vēlāk bojā dzīvi visiem pārējiem?

Jāpiekrīt, ka cilvēki naudu cenšas nopelnīt visādos veidos un tas nevienu neuztrauc, ja neskar viņu pašu – it īpaši, ierasto ikdienas komfortu. Taču tas tiek izbojāts, ja, piemēram, dzīvokļa īpašnieks Rīgā, Firsa Sadovņikova ielā 17, nolēmis pelnīt naudu, savā dzīvoklī atverot viesnīcu. Kaimiņi sašutumā: pagalmā radušās auto novietošanas problēmas, pieaugušas koplietošanas pakalpojumu izmaksas rēķinos. Cik likumīga ir šāda kaimiņa „uzņēmējdarbība”?

Mana māja, viesnīca – sveša

Rīdziniece Tatjana (vārds mainīts) dzīvo Rīgā, mierlaikos celtā piecstāvu mājā uz Maskavas rajona robežas, netālu no krāmu tirgus „Latgalīte”. Viens dzīvoklis šajā mājā, kā izrādās, ir pārveidots viesnīcā.

Lasīt tālāk...

Kā slēgt pagalmu svešiem auto?

„Piedāvājam īsu situācijas izklāstu: uz zemesgabala izvietotas divas ēkas A (fasādes jeb ielas māja) un B (sētas māja). Katra māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos: A mājā – 10 (to skaitā divas nedzīvojamās telpas – komercplatības), bet B mājā – 5 dzīvokļu īpašumi. Visa teritorija ir koplietošanas platība.

Mēs kā dzīvokļu īpašnieki esam ļoti neapmierināti ar to, ka vienas komercplatības īpašnieks, kuru savā laikā paši tikām izvēlējuši par mājas pārvaldnieku, tagad atļauj sava uzņēmuma darbiniekiem un klientiem iebraukt mūsu pagalmā. Pagalma vārti visu dienu ir atvērti, teritorijā bez pārtraukuma ir svešinieki, ir situācijas, kad dzīvokļu īpašnieki neatrod vietu savu automašīnu novietošanai. Vai ir likums, kurš liegtu juridiskās personas klientiem iebraukt mājas kopīpašuma teritorijā, jo šai konkrētajai juridiskajai personai jau tāpat ir sava ieeja telpās no ielas. Mājai uz pagalma pusi ir tikai avārijas izeja, pa kuru tiek izkrautas juridiskās personas preces. L. Salmiņa.”

Lasīt tālāk...

„Skatos – griesti iebrūk!”

Augšstāva kaimiņa pārmūrētā krāsns tikai brīnuma dēļ neiebruka mūsu lasītāja dzīvoklī. Turklāt cietušo pasludināja par likumpārkāpēju, kam jāmaksā sods

Brīnumu lietas notiek pilsētas komunālajā saimniecībā. Kā citādi lai nosauc situāciju, kad daudzdzīvokļu mājā Apuzes ielā 2 Rīgā īpašnieks sūdzējās uzraugošajām iestādēm par augšstāva kaimiņa krāsns rekonstrukciju, bet rezultātā pats izrādījās daudz vairāk vainīgs un sodāms.

Griesti nosēdās par 10 centimetriem!

Sergejs Ļevčenko ir Rīgas Tehniskās koledžas absolvents, kam ir būvdarbu vadītāja kvalifikācija.

Lasīt tālāk...

Vai varu uz sava vārda nostiprināt stāvvietu automašīnai pie mājas?

„Pirms gada iegādājos dzīvokli mājā Rīgā, Zentenes ielā 23. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpa arī zemesgabala domājamās daļas. Kā izrādījās – mājai piederošais zemesgabals ir ceļš, kas gar dzīvokļu logiem stiepjas gar māju visā tās garumā. Kā jau it visur arī mūsu pagalmā novietot auto zem logiem vakaros ir visai problemātiski, taču gribētos to turēt tieši zem saviem logiem, ja jau reiz man pieder gabaliņš šīs zemes.

Sakiet, vai es kā īpašnieks varu vienas mašīnas stāvvietu nostiprināt uz sava vārda, nesasaucot pārējo īpašnieku sapulci? Ja tas ir iespējams, kāda ir darbību secība? Kā labāk atzīmēt un „noslēgt” citiem manu vietu, jo mūsu mājai kopumā nav ne aizliedzošo zīmju, ne ierobežojošo krāsojumu uz seguma. Jurijs.”

Lasīt tālāk...

Kāds nodoklis būs par īrniekiem?

„Izīrēju no vecvecmammas mantoto dzīvokli. Kā godīgs cilvēks par savu darbību paziņoju Valsts ieņēmumu dienestam un maksāju 10% ienākumu nodokli. Sanāk, ka no 200 eiro valstij katru mēnesi atdodu 20. Nesen dzirdēju, ka 2018. gada nodokļu reforma paredz ienākuma nodokli palielināt līdz 20%. Vai tiešām tas tā būs?»

Varam apstiprināt, ka vasarā pozīcijas partijas apsprieda iespēju palielināt nodokli līdz 20% dzīvokļu īpašniekiem, kas savu dzīvokli izīrē. Tādā gadījumā no katriem nopelnītajiem 100 eiro dzīvokļa īpašniekam Valsts kasei būtu jāmaksā 20 eiro. Taču politiķi laikus attapās, ka tas būs jauns slogs iedzīvotājiem, kas, no vienas puses, izraisīs īres cenu kāpumu, bet, no otras, tikai palielinās „pelēkās” naudas apriti valstī.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!