Kopīpašums un pagrabs

Esmu kopīpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (tā nav sadalīta dzīvokļu īpašumos). Citam kopīpašniekam pieder domājamās daļas, kurām – pēc zemesgrāmatas ierakstiem – lietošanā ir gan dzīvoklis, gan arī pagraba telpas. Jau daudzus gadus pastāv strīds starp šo pagraba telpu īpašnieku un mājas apsaimniekotāju.

Vai pagraba telpām var piemērot tādus pašus komunālos un apsaimniekošanas maksas maksājumus kā jebkurai citai īpašuma daļai (kur lietošanā dzīvoklis). Vai apsaimniekotājam ir tiesības vai pienākums iekļūt šajās telpās un uzturēt tajās esošo ūdens sūkni (tas tur ievietots tādēļ, lai šīs telpas neapplūstu, un darbojas nepārtraukti) – vai tomēr par šīm telpām un tajās esošajām iekārtām atbildību uzņemas minētais kopīpašnieks? Inventarizācijas lietā redzams, ka šo telpu lietošanas veids vēl arvien ir “koplietošanas iekštelpa”. Vai telpu īpašniekam ir tiesības vai pienākums nomainīt telpu lietošanas veidu? Lai nodrošinātu iepriekš minētā sūkņa darbību, kopīpašnieks pieslēdzies koplietošanas elektrībai. Vai apsaimniekotājam ir tiesības vai pienākums pieprasīt no kopīpašnieka, lai viņš izveido savai telpai atsevišķu elektrības pieslēgumu? Jo šobrīd sanāk, ka visi kopīpašnieki, arī es, maksā par elektrību, kas tiek patērēta atsevišķa kopīpašnieka telpā.

Lasīt tālāk...

Par mājas apsaimniekošanu un parādiem

Manā ikmēneša dzīvokļa rēķinā tiek norādīts mājas kopējais parāds. Pie namu apsaimniekotāja uzzināju, ka parāds ir izveidojies dažādos laikos no iepriekšējiem dzīvokļu īpašniekiem (esošajiem parādu nav vai parādi ir niecīgi). Vai namu apsaimniekotājs vispār ir tiesīgs iepriekšējo dzīvokļu īpašnieku parādu iekļaut rēķinā, tādējādi norādot, ka šībrīža mājas iedzīvotāji būtu parādnieki? Vai bijušo īpašnieku parādi drīkst kalpot kā arguments dažādu pakalpojumu (siltums, ūdens, elektrība utt.) ierobežošanai? Vai ar šībrīža īpašnieku mājas uzkrājumu namu apsaimniekotājam ļauts nosegt veco īpašnieku parādus? Kuri likumi attiecas uz šādiem gadījumiem, un kuri likumi ir par labu esošo iedzīvotāju interesēm, nevis aizstāv tikai apsaimniekotājus?

Lasīt tālāk...

Jārīkojas pašiem dzīvokļu īpašniekiem

Blakus mūsu daudzdzīvokļu mājai veikals savā teritorijā uzstādīja zīmes, ka turpmāk tur drīkst novietot auto tikai ar atļaujām. Pie zīmes norādīts, ka tā darbojas 35 m garumā, bet viņu teritorija ir apmēram 20 m. Kur vērsties, lai šī lieta tiktu sakārtota? Namu pārvaldē neko īsti nemācēja pateikt.

Lasīt tālāk...

Par laikā nenomainītu ūdens skaitītāju pensionārei tiek atsūtīts milzu rēķins!

Pensionārei jāmaksā vairāk nekā 700 eiro par sešpadsmitstāvu mājas ūdens patēriņa starpību, jo laikus nav verificēti ūdens patēriņa skaitītāji. ”Rīgas namu pārvaldnieks” rēķinu pamato ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 113 ”Kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.” Respektīvi, ja trīs mēnešu laikā pēc termiņa beigām skaitītāji nav verificēti, dzīvokļa īpašniekam jāapmaksā dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpība.

Lasīt tālāk...

Pārpilnvarojuma apjomu nosaka pārvaldīšanas līgumā

Vai pārvaldnieks, kas darbojas, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, savas pārvaldnieka pilnvaras var nodot kādai citai personai, pilnvarojot to rīkoties un atbildēt savā vārdā? Pārvaldnieka pilnvarojuma līgumā ir paredzēts, ka viņam ir tikai tiesības piesaistīt speciālistus.

Lasīt tālāk...

Nepateicība ir pasaules alga

Māte dēlam uzdāvināja dzīvokli, taču nesagaidīja palīdzību, pat ne rēķinu apmaksu. Ko viņa izdarīja nepareizi?

Vai ir pareizi dāvināt personīgo dzīvokli jau pieaugušiem bērniem? Daudzos gadījumos padzīvojis cilvēks no šāda darījuma gūst sev labumu. Piemēram, dāvinājuma līgumā iekļauj punktu, ka komunālos maksājumus apmaksā apdāvinātais, bet senioram ir tiesības dzīvot savā dzīvoklī līdz mūža galam. Tomēr dāvinājuma līgums ietver arī zināmus riskus. Visbiežāk tie saistīti ar dāvinātāja un apdāvinātā savstarpējām attiecībām, un vissāpīgākā ir nepateicība.

Lasīt tālāk...