Renovācija nav nekas briesmīgs
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Mārcis EGLĪTIS,
Hipotēku bankas Mārketinga departamenta segmentu vadītājs
Pēdējās dienās Latvijā daudz runā par renovāciju. Iedzīvotāji apspriež iespēju naudu māju siltināšanai saņemt no Eiropas Savienības fondiem. Šim nolūkam ES piešķīrusi 16,6 miljonus latu, bet dzīvokļu saimnieki saprot, ka pilnībā siltināšanas vērtība no fondiem netiks segta. Tas nozīmē, ka daļu līdzekļu dzīvokļu īpašnieku biedrībām visdrīzāk jau nāksies aizņemties bankās.
Gribu izkliedēt dažus mītus un iedzīvotāju bažas saistībā ar bankas kredītu. Mūsu banka pirmā sāka finansēt mājokļu renovāciju Latvijā. Pirmos aizdevumus piešķīrām 2001. gadā, kopš tā laikā mūsu programmu izmantojuši vairāk nekā 450 māju iemītnieki.
Valde zaudējusi uzticību
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Vai vienmēr dzīvokļu īpašnieku biedrību vadītāji rīkojas mājas interesēs? Šis jautājums droši vien nodarbina daudzus jo daudzus. Nodibinot biedrību, cilvēki faktiski uztic savu likteni tās valdei. Daži Dammes ielas 48. nama iedzīvotāji uzskata, ka velti uzticējušies jaunajai biedrībai. Sākumā viss ritēja gludi. Pēc tam mūsu lasītāji, kas mums uzticēja šo stāstu, uzzināja, ka biedrības valde gatavojas māju pārņemt apsaimniekošanā, atsakoties no namu pārvaldes pakalpojumiem. Iedzīvotāji sacēla trauksmi...
Mājā Dammes ielā dzīvo gudri un aktīvi cilvēki, tāpēc pirms vairāk nekā gada viņi nolēma dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību, jo uzskatīja, ka tas pavērs iespēju nopietnāk sarunāties ar namu pārvaldi un Rīgas domi. Iemeslu tādai nopietnībai bija gana. Cilvēki bija neapmierināti ar apsaimniekošanas maksas paaugstinājumu un varas iestāžu nerēķināšanos ar viņu interesēm: pie mājas bija salikti atkritumu konteineri, to apkārtne bija pārvērtusies par īstu izgāztuvi, jo turp savus atkritumus stiepa kaimiņos esošo daudzstāvu namu iedzīvotāji.
Lielo māju mazās saimniece
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīdzinieki ļoti negribīgi dibina dzīvokļu īpašnieku biedrības. Vienota viedokļa par to, cik laba vai slikta lieta ir šīs biedrības, galvaspilsētā pagaidām nav. Pilsēta nogaida. Bet mēs devāmies uz Salaspili, kur pēdējos gados izveidotas daudzas biedrības un ievēlēti daudzu māju vecākie. Vai iedzīvotājus apmierina no pašu vidus izvirzītā jaunā priekšniecība, kas pārvalda viņu īpašumu? Vai ir kļuvis vieglāk lemt savas mājas likteni? To pavaicājām triju sērijveida daudzstāvu māju iemītniekiem un mājas administrācijas pārstāvjiem Salaspilī. Lasiet un izdariet secinājumus.
Nosiltināja kāpņu telpas
Vieni no pirmajiem dzīvokļu īpašnieku biedrību Salaspilī nodibināja Celtnieku ielas 12. nama iedzīvotāji, un šī biedrība joprojām ir viena no aktīvākajām. Biedrības valdes priekšsēdētāja ir Vera Truhina. Mēs viņu tajā ziemas dienā sastapām, nākot ārā no nama.
Sieviete pie namu pārvaldes stūres
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Tā sanāca, ka par ieganstu mūsu sarunai ar Taisu Štāli kļuva 8. marts – Starptautiskā sieviešu diena. Sievietes – apsaimniekošanas uzņēmumu vadītājas Latvijā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, bet veiksminieču starp viņām ir vēl mazāk. Taisa pieskaitāma pēdējo kategorijai: viņa dzīvē raugās ar lielu optimismu un pēc personiskās pieredzes zina, ka namu pārvalde, kas labi saprotas ar iedzīvotājiem, atradīs risinājumu jebkurā situācijā.
Privāti apsaimniekotāji: neierasti un nedroši
Vai Latvijā vajadzīgas privātas namu apsaimniekošanas firmas? Rīgai tas ir pat ļoti aktuāls jautājums. Pagaidām mēs vairāk ticam pašvaldības namu pārvaldēm, kuras sniedza apsaimniekošanas pakalpojumus jau mūsu vecmāmiņu un vectētiņu laikā. Dzīvošana to paspārnē mums šķiet drošāka un mierīgāka. Bet pēdējā laikā pilsētas organizācijas savārījušas ne mazums ziepju. Dažas maksu par apsaimniekošanu tā uzskrūvējušas, ka iedzīvotāji, skatot jaunos rēķinus, netic savām acīm. Citas pat pirkstu nepakustinās, lai uzzinātu milzīgo ūdens zudumu cēloņus. Visas pilsētnieku pretenzijas pret namu pārvaldēm vienā rakstā pat neietilpināt...
Vai jums ir plāns, kaimiņa kungs?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Jums radusies vēlēšanās nojaukt vienu no dzīvokļa sienām, samainīt vietām virtuvi un viesistabu vai guļamistabu apvienot ar lodžiju? Ja tā, tad jūs ir piemeklējusi modernā pārplānošanas kaite. Nē, tas nav nekas briesmīgs, ka jūs savu tipveida dzīvokli vēlaties pārvērst par netipisku. Tomēr derētu iepriekš zināt, cik sarežģīti tas būs un kādus draudus var radīt.
Legālās ciešanas
Rīdziniecei M. radusies situācija ar tālejošām sekām. Mūsu lasītāja, kas vēlējās palikt anonīma, bija patiesi sarūgtināta. Un kā gan ne: apakšējā stāvā pie mājokļa „uzlabošanas” strādājošo celtnieku darba rezultātā M. dzīvoklī stenderēs parādījās spraugas, tapetes sakrokojās, ķieģeļu siena nosēdās un saplaisāja.
– Gatavojos dzīvokli remontēt, – bēdīgi stāsta M. – Uzaicināju solīdu firmu. Bet meistari man saka: jums ir problēmas, dzīvoklis ir avārijas stāvoklī. Sāku noskaidrot, kas par lietu, un uzzināju, ka apakšstāva kaimiņi, savienojot divus dzīvokļus, izlauzuši sienas. Būvinspekcija bija lietas kursā un savā birokrātiskajā atbildē rakstīja, ka „projekts ir saskaņots un nesošās konstrukcijas nav skartas”. Bet patiesībā kaimiņi bija izveidojuši jaunu ailu tieši NESOŠAJĀ ķieģeļu sienā.
Iedzīvotāji gaida palīdzību no pilsētas
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Aleksandrs PAVLOVSKIS,
uzņēmuma Juglas nami priekšsēdētājs
Būdams vadītājs vienai no Rīgas lielākajām namu pārvaldēm, gribu ieteikt galvaspilsētas iedzīvotājiem padomāt par ekonomiju. Iespējas ietaupīt naudu ir, viss atkarīgs tikai no pašu gatavības veltīt tam pūles.
Nelielo māju iemītnieki Juglā jau sen nolēma sākt taupīt un šai nolūkā ir atteikušies no apkopēju pakalpojumiem. Par tīrību un kārtību kāpņu telpās viņi rūpējas paši. Viņi sastāda darbu grafiku un akurāti to ievēro. Tā māja var ietaupīt prāvu naudu. Ja iedzīvotāji ir ar mieru paši sakopt arī pagalmu, tad ekonomija ir vēl jūtamāka. Tāda māja vispār var atteikties no sētnieka. Šādi ietaupītā nauda paliek iedzīvotāju rīcībā, tā tiek ieskaitīta uzkrājumu fondā un ar laiku tiks tērēta remontam. Vai nav labs risinājums?
Rīgas siltums atslēdz rīgu?
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīgas namiem sāk atslēgt siltumu. Marta pirmajā nedēļā uzņēmums Rīgas siltums atteica pakalpojumu pārdesmit ēkām, to skaitā deviņām dzīvojamām mājām.
No siltuma atslēgto māju iemītnieki ir parādā centrālajam siltuma piegādātājam un tagad vēla pavasara sala gadījumā var ciest lielus zaudējumus. Atdzisusī apkures sistēma ātri var sasalt, caurules var pārplīst. Ja parādnieki visdrīzākajā laikā neattapsies, var gadīties, ka nākamgad tie siltumu vispār nevarēs saņemt.