Kam uzticēties vecumdienās?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
„Esmu vientuļa pensionāre, man ir 78 gadi. Par savu privatizēto dzīvokli (divas izolētas istabas) samaksāt nevaru – aizvien vairāk naudas izdodu par ārstēšanos. Mainīt dzīvokli pret mazāku nevaru un negribu, šeit esmu nodzīvojusi gandrīz visu savu mūžu. Kaimiņienes dēls sola palīdzēt, ja noformēšu uz viņa vārda dzīvokļa dāvinājuma līgumu. Es šo cilvēku pazīstu kopš bērnības, bet viņam ir ģimene, dzīvo saspiesti. Baidos, ka pēc tam mani var ielikt veco ļaužu namā. Sakiet, vai es varēšu anulēt dāvinājumu, ja notiks kas neparedzēts?”
Jā, jūs varēsiet anulēt dāvinājumu. Bet tas nebūs vienkārši izdarāms, jo attiecīgais lēmums jāpieņem tiesai, kurā jums būs jāpierāda, ka cilvēks, kam esat uzdāvinājusi dzīvokli, ir rīkojies negodīgi.
Tāpēc iesakām problēmu risināt ar vienkāršāku paņēmienu. Piedāvājiet kaimiņienes dēlam noslēgt ar jums uztura līgumu. Šis dokuments arī būs pamats jūsu īpašuma, šai gadījumā dzīvokļa, atsavināšanai par labu uztura devējam, bet tikai saskaņā ar līguma nosacījumiem.
Rīdzinieki monopolistam „uzliks ragus”?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Vēsā ziema Rīgai nākusi par labu. Augsto siltuma tarifu nomāktie rīdzinieki martā sāk sasparoties. Viens pēc otra mūsu redakcijā ieradās divi rīdzinieki, kuri katrs savā veidā sadomājuši atrisināt dārgā siltuma problēmu. Viņi nolēmuši atteikties no uzņēmuma Rīgas siltums pakalpojumiem un ierīkot mājās alternatīvas apkures sistēmas. Klausoties, ko viņi stāsta, vispirms prātā nāk doma: „Vai tad tas ir iespējams?”, bet pēc tam tāds kā secinājums: „Un kāpēc gan ne?...”
Ideja no izstādes
Rīdzinieks Juris Pļaviņš dzīvo daudzstāvu namā, un maksa par siltumu galvaspilsētā viņu absolūti neapmierina. Varbūt varētu arī pieciest, kā to dara lielākā daļa kaimiņu, tomēr Juris ir nolēmis rīkoties. Pirms pāris nedēļām viņš apmeklēja būvniecības izstādi, kur nejaušība viņu saveda kopā ar cilvēku no vācu kompānijas, kas ražo siltumsūkņus. Šīs apkures sistēmas Latvijā vēl ir jaunums, galvenokārt tās izmanto privātmājās, bet vācu speciālists ieteica Jurim īpaša modeļa siltumsūkni, kas paredzēts tieši daudzstāvu namiem.
Pasta vandalisma muzeja gals
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Vēl nesen mūsu kāpņu telpu varēja noturēt par pasta vandalisma muzeju. Kāpēc? Nu tāpēc, ka uz mūsu pastkastītēm jau sen nebija iespējams skatīties bez asarām acīs – tās bija pārdzīvojušas tik daudz uzlaušanas un dedzināšanas gadījumu, ka varēja tikai pabrīnīties, kā vēl turas kopā. Žēl veco grabažiņu, bet sen jau tām bija laiks doties pensijā.
Nopietni runājot, pastkaste ir viena no galvenajām godprātīga mājas iemītnieka problēmām. Pastnieks tajā met vēstules un avīzes, namu pārvalde tai uztic dzīvokļa rēķinus. Ja ar pastkasti kas atgadās, tu nesaņemsi ne rēķinus, ne naudas pārvedumu, ne kāroto žurnālu, ko esi pasūtījis par pēdējiem iekrājumiem.
Nupat šajās dienās mūsu kāpņu telpā bija jūtama deguma smaka. Kas noticis? Vai mājā ugunsgrēks? Gaisu ostīdami, izmetāmies laukā no dzīvokļiem. Pats drosmīgākais kaimiņš, septiņos līkumos salīcis, līda lejā paraudzīties, kas notiek. Atgriezās ar apmierinātu sejas izteiksmi:
Apsaimniekotājs halturē? Tad nomainiet to!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Martā Rīgā noslēgsies plašs semināru cikls par mājokļu renovāciju. Galvaspilsētas iedzīvotājiem tikšanos ar ekspertiem – celtniekiem, kredītu speciālistiem, energoauditoriem un ierēdņiem – organizēja Rīgas dome un Apsaimniekotāju asociācija. Divu mēnešu laikā seminārus apmeklēja vairāki simti cilvēku, kurus nopietni interesē siltuma un naudas ekonomijas jautājumi. Bet mazpilsētas ir nedaudz apvainojušās uz galvaspilsētu. Piemēram, Salaspils iedzīvotāji mums jautā: „Kāpēc informatīvas tikšanās notiek tikai Rīgā? Arī mēs aktīvi nodarbojamies ar mājokļu siltināšanu un vēlamies zināt visus jaunumus šajā sfērā!”
Lasītāju vēstījumu nodevām Rīgas Apsaimniekotāju asociācijai un pēc dažām dienām saņēmām atbildi: 2. aprīlī tiks rīkots papildu seminārs par namu siltināšanu speciāli Salaspils iedzīvotājiem. Tas notiks Salaspils kultūras namā „Enerģētiķis”, sākums plkst. 19.00.
– Priecājamies, ka arī mūsu pilsētas iedzīvotāji varēs uzzināt ko jaunu par māju siltināšanu un uzdot ekspertiem jautājumus, – tā šo ierosmi komentēja Salaspils novada domes deputāte, pilsētas Dzīvokļu saimniecības komitejas priekšsēdētāja Olga Pāvulīte.
Kas pirmais naudas rindā?
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Šā gada sākumā Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā iegūstams līdzfinansējums mājokļu renovācijai no Eiropas Savienības līdzekļiem. Reizē valdība pieņēma vēl vienu normatīvo aktu, kas velti palika nepamanīts: saskaņā ar to valdība piedāvā iedzīvotājiem finansiālu palīdzību dzīvojamo māju energoaudita veikšanai. Mājas auditam dzīvokļu īpašnieku biedrība var saņemt līdz 400 latiem, bet līdz divarpus tūkstošiem valsts sola renovācijas tehniskā projekta izstrādei.
Naudu energoaudita veikšanai dala Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. Tur apstiprināja, ka pieteikumu pieņemšana valsts palīdzības piešķiršanai jau sākusies. „Nauda energoauditam pienākas tām mājām, kuras plāno turpmāk piedalīties konkursā par tiesībām saņemt renovācijai līdzfinansējumu no ES fondiem,” paskaidroja aģentūras speciālisti.
Siltināšana glābs nāciju!
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīgas domes deputāti vērsušies valdībā un Saeimā. Pēc pilsētas tēvu domām, līdz 2020. gadam galvaspilsētas namu siltināšanā jāiegulda 615 miljoni latu. Dārgi, bet ko darīt: tik vērienīgs projekts var kļūt par „sildītāju”, kas ļoti nepieciešams Latvijas ekonomikai. Vispārējas renovācijas gaitā celtnieki iegūs darbu, valsts kase nodokļus, bet iedzīvotāji tikpat kā jaunas mājas. Turklāt valdībai Rīgas siltināšanā būtu jāiegulda tikai 185 miljoni, pērējā nauda būs no iedzīvotāju maciņiem.
Ideja par nacionālo projektu, kam jāglābj valsts ekonomika, nav jauna, bet ir visai efektīva. Savulaik Kārlis Ulmanis tādā pašā nolūkā būvēja cukurfabrikas un iedvesmoja zemniekus nodarboties ar cūkkopību. Mūsdienu apstākļos glābt nāciju var liels masveida siltināšanas projekts, uzskata Rīgas domes deputāti, kas darbojas Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā. Martā viņi akceptēja aicinājuma projektu Ministru kabinetam un parlamentam. Rīgas enerģētikas aģentūrā tapušajā vēstulē varas iestādēm piedāvāts visai negaidīts risinājums.
Vai Rīga kļūs par baņķieri?
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Viss maksā naudu, tai skaitā arī pati nauda. Finanšu resursi Latvijā strauji kļūst dārgāki: bankas pastāvīgi paaugstina hipotēkas un patērētāju kredītu likmes, iekasē solīdu naudu pat par mūsu rēķinu apkalpošanu. Izrādās, tas apnicis ne tikai iedzīvotājiem, kuri mēnesi pēc mēneša kasierim bankas lodziņā pārmaksā no 40 santīmiem līdz diviem latiem (atkarībā no rēķinu skaita), tas apnicis arī pašvaldībai. Pagājušajā nedēļā Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs nāca klajā ar drosmīgu ideju, ierosinot pašvaldībai izveidot... pašai savu, „lētāku” banku.
Šo ideju Jānis Dinevičs izklāstīja Rīgas apsaimniekotāju asociācijas sēdē, aicinādams galvaspilsētas namu pārvaldniekus izteikt savu viedokli.
– Atbalstām! – paziņoja sēdes dalībnieki. – Pašvaldības banka droši vien piedāvās pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmumiem izdevīgākus nosacījumus nekā komercbankas!