Mazi ieguldījumi – liela ekonomija
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Pēteris TUKUMS,
inženierzinātņu doktors, firmas Ritols direktors
Latvijai mājokļu renovācijai no ES fondiem šogad piešķirti 16,6 milj. latu. It kā liela summa, bet nepieciešamība siltināt mājas ir nesalīdzināmi lielāka! Visiem naudas nepietiks. Un ne jau visas dzīvokļu īpašnieku biedrības vēlēsies piedalīties Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras rīkotajā konkursā par Eiropas naudu, jo uzvaras gadījumā dzīvokļu saimniekiem tāpat nāksies doties uz banku pēc kredīta. Vai ir alternatīva pilnīgai renovācijai, kas tomēr ir dārgs prieks? Manuprāt, ir. Tā ir pakāpeniska renovācija, kas maksā daudz lētāk, bet paver iespēju mājai uzreiz sākt taupīt siltumu un naudu.
Mūsu firma Ritols jau vairākus gadus nodarbojas ar Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Pavadonis māju siltināšanu. Kooperatīvā ir 35 deviņstāvu 119. sērijas mājas, pavisam vairāk nekā 60 kāpņu telpu. Pagaidām veikt pilnu renovāciju sadūšojušies tikai Mārcienas ielas 3. nama iedzīvotāji. Viņi ir apmierināti ar rezultātu, tomēr viņu piemērs nav pamudinājis pārējos kooperatīva dalībniekus uz līdzīgu varoņdarbu. Cilvēki nejūtas droši par nākotni un baidās ņemt lielus kredītus.
Kā cīnīties pret ūdens zudumiem?
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Pirms diviem gadiem Rīgā sāka darboties jauna ūdens zudumu uzskaites sistēma. Uzņēmums Rīgas ūdens vairs nevēlējās ņemt vērā, ko rāda dzīvokļu skaitītāji, kurus savulaik mums uzspieda Rīgas dome. Tagad norēķini ar mājām tiek veikti tikai un vienīgi pēc mājas kopējā ūdens mērītāja rādījumiem, kuri vairākumā gadījumu nesakrīt ar mūsu individuālo skaitītāju rādījumiem. Tā dēvētie ūdens zudumi dažos namos ir 50% un pat visu 100% apmērā no reālā patēriņa. Vai ilgi turpināsies šāda nejēdzība?
Likumā teikts, ka apsaimniekotājam jāpalīdz iedzīvotājiem likvidēt ūdens zudumus. Ja ūdens korekcija pārsniedz 20% mēnesī, pārvaldnieka pienākums ir atrast un novērst šīs parādības cēloņus. Bet viena lieta likums, pavisam cita – dzīves īstenība. Nav jau tā, ka namu pārvaldnieki nemaz neinteresējas par iedzīvotāju sūdzībām, šai gadījumā viņi vienkārši nav spējīgi palīdzēt. Kā pavēlēsiet meklēt zudumus, ja cilvēki tevi pār slieksni nelaiž, nemaz nerunājot par vannas istabu, kur uzstādīts skaitītājs? Dzīvokļos var iekļūt tikai policijas pavadībā, bet pa to laiku ūdens zaglis paspēs skaitītājam noņemt magnētus.
Ļaunuma sakne – vienpusīgi likumi
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīdzinieki nereti žēlojas, ka varas struktūras nevēlas uzklausīt viņu idejas par mājokļu apsaimniekošanu un komunālo problēmu risināšanu. Diemžēl tā ir taisnība: ierēdņi daudz nerēķinās ar vienu diviem apmeklētājiem, kas ieradušies nevis ar sūdzību, bet gan priekšlikumu. Līdzīgi klājas namu pārvaldēm. Tās it kā būtu gatavas uzlabot darbu, pozitīvajā pieredzē dalīties ar citiem, piedāvāt samilzušo problēmu risinājumu, bet kas ies tās uzklausīt?
Pirms dažiem gadiem galvaspilsētas apsaimniekotāji šo dilemmu atrisināja vienkārši: lai iegūtu ietekmi, viņi izveidoja savu apvienību. Tagad Rīgas apsaimniekotāju asociācija (RAA) jau kļuvusi pieaugusi, uzkrājusi spēkus un pieredzi. Sniedzot pārskatu par pagājušajā gadā paveikto, asociācijas valde varēja pastāstīt par RAA dalību daudzu rīdziniekiem vajadzīgu likumdošanas aktu radīšanā. Lieli plāni saistās arī ar nākamajiem divpadsmit mēnešiem.
Nelaipnie likumi
– Kāpēc nodibināta mūsu asociācija? Tās mērķis ir uzlabot namu pārvalžu darbu, kā arī veidot normālu sadarbību starp apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem, – saka RAA valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Pagaidām vēl šis dialogs raisās ar grūtībām. Rīdzinieki nesaskata, cik lielu un smagu darbu dara namu pārvaldes, toties viņi jūtas ļoti aizvainoti, ja meistars atsaka palīdzību bez maksas vai apsaimniekotājs iesaka nesteigties ar remontu. Vai problēmas rada tas, ka mūsu darbinieki nav pietiekami laipni? Manuprāt, tur nav tā vaina. Ļaunuma sakne ir normatīvie dokumenti. Vienpusīgie likumi un lēmumi neaizsargā iedzīvotājus un neļauj namu pārvaldēm realizēt veiksmīgas apsaimniekošanas uzlabošanas idejas.
Zādzību mazāk, strīdi – aizvien biežāk
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Šobrīd ir tāds nemierīgs laiks. Cilvēki šaubās par savu nākotni un nejūtas pārliecināti par savu drošību. Runā, ka Rīgā pieaug dzīvokļu zādzību skaits, un cilvēki metas pēdējo naudu slēpt ledusskapī vai vecmāmiņas gredzenus bāzt aiz radiatoriem. Paklīst baumas par bruņotu uzbrukumu sabiedriskajā transportā, un mātes, sievas un māsas tūlīt pat atsakās braukt ar tramvaju, jo tas taču ir „bīstami dzīvībai”. Vai ticēt šiem briesmu stāstiem un kas notiek patiesībā?
Dzīvokļu zādzību nepaliek vairāk
Valsts policijā apgalvo, ka rīdzinieku satraukumam pagaidām nav pamata. Statistika liecina, ka dzīvokļu zādzību skaits pēdējā laikā ir samazinājies, bet 2008. gadā vispār bija sasniedzis vēsturiski zemu līmeni.
Vasarā siltums kļūs lētāks
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Ziema beigusies, bet Rīgas siltums turpina mums piespēlēt grūti atminamas mīklas. Uzņēmums paziņojis, ka maijā tā pakalpojumu tarifs būs gandrīz par 20% zemāks. Šis jaunums šķiet gluži kā ņirgāšanās par rīdziniekiem! Ziemā uzņēmums piegādāja mums siltumu par pasakainu cenu, bet pavasarī, kad šis pakalpojums nevienam vairs nav vajadzīgs, ziņo par cenas pazemināšanu. Nav ko teikt, ērta taktika.
Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprinājis uzņēmuma Rīgas siltums pakalpojumu jauno tarifu. Tikai nesmejieties, bet pavasarī un vasarā siltuma cena būs 36,73 lati par megavatstundu, kas ir par 19,4% mazāk nekā 2008. gada oktobrī. Salīdzinājumā ar pašreizējo tarifu siltumenerģija kļūs par 12,9% lētāka.
Ak, tu briesmīgā spirāle!
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Ļoti drīz rīdzinieki, ieskatījušies dzīvokļu rēķinos, pamanīs nepatīkamas pārmaiņas. Par to jāpateicas Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai. Pagājušajā nedēļā deputāti akceptēja jaunu maksas aprēķināšanas kārtību par karstā ūdens cirkulāciju.
Cirkulācija ir visai dīvains pakalpojums, ko mums piedāvā uzņēmums Rīgas siltums. Pati šīs pozīcijas atrašanās mūsu rēķinos izraisa daudz strīdu. Taču Rīgā strīdas jau daudzus gadus, bet cirkulācija joprojām ir dzīvāka par dzīvu. Turklāt šopavasar tā kļūs dārgāka.
Krīze kā... iespēju laiks
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Krīze ir mainījusi Rīgu. Pat Rīgas domes deputāti bieži vien nevar pateikt, kas notiks ar pilsētu un tās iedzīvotājiem, vai mūsu dzīve kļūs labāka vai sliktāka. Mēs tikāmies ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ārgali. Būdams cilvēks ar lielu darba pieredzi pašvaldībā, viņš ir gatavs uzmundrināt pilsētniekus un mudina viņus nenokārt degunu. Daudzi Rīgai svarīgi projekti virzās uz priekšu. Dome risina transporta un mājokļu apsaimniekošanas jautājumus. Tikai nevajag nolaist rokas, un tad pat krīze var dot savu labumu.
– Ārgaļa kungs, mēs esam dzirdējuši, ka Rīgas dome apturējusi daudzus investīciju projektus. Vai tas nozīmē, ka pilsētas attīstība apstājusies?
– Krīze, protams, ietekmē svarīgu projektu realizācijas gaitu. Bet nevajadzētu aizmirst, ka krīzes apstākļos mums būtu izdevīgi attīstīt infrastruktūru, jo darbaspēks un materiāli maksā lētāk. Reizē tas palīdzētu „sasildīt” mūsu ekonomiku, dot cilvēkiem darba vietas. Vajag tikai atrast finansējumu lieliem projektiem. Ļoti svarīgi, lai tādā brīdī valsts un pašvaldība vienotos vismaz netraucēt viena otrai. Pašreiz pilsētai aizliegts ņemt kredītus. Kāpēc? Ja valsts nevar aizņemties naudu, kāpēc tā velk līdzi pašvaldības? Domē taču nesēž nekādi muļķi, te ir speciālisti, kam ir pa spēkam prognozēt ekonomiskos rādītājus, un te ir tautas ievēlēti deputāti. Iznāk, ka valdība liedz mums iespēju pieņemt lēmumus un attīstīt savas pilsētas un pagastus. Tas traucē mūs realizēt daudzas svarīgas idejas.