Ko gaidīt no Saeimas?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 17 Janvāris 2013
Vai ir kāda cerība, ka attiecības starp dzīvokļu un mājai piesaistītās zemes īpašniekiem kļūs civilizētākas? Jā! Oktobrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus zemes nomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, šobrīd dokuments jau atrodas Saeimā.
Kāda ir piedāvāto grozījumu būtība? Ja īsi, tiem jāapvalda zemes īpašnieku apetīte.
Patlaban likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” ir teikts: „Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības”.
Zemes nomnieku bēdu ābece
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 17 Janvāris 2013
Mēģināsim uzreiz zemes jautājumā ieviest nedaudz skaidrības. Latvijas likumi neļauj cilvēkiem, kam pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās, atteikties nomāt privāto zemi, uz kuras māja atrodas. Attiecībā uz nomas maksas lielumu arī rokas iedzīvotājiem ir cieši jo cieši saistītas. Taču pat šādos skarbos apstākļos ir un paliek problēmas, kuras, lai cik grūti, tomēr jārisina.
Maksājiet par astoņiem hektāriem
Diskriminācija zemes jautājumā ir redzama skaidrāk par skaidru. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji sadalījušies divās kategorijās. Pirmajā ir tie laimīgie, kuru mājas atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes. Parasti viņiem ir bijis ļauts kopā ar dzīvokli privatizēt arī mājai piesaistīto zemesgabalu. Otrajā grupā ir iedzīvotāji, kuriem iespēja privatizēt zemi ir liegta, jo tai jau ir saimnieks.
Kas tie tādi – dzīvokļu kooperatīvi?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 17 Janvāris 2013
Mūsu redakcijas pasta somā sakrājušās vēstules par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, vienkāršāk sakot – dzīvokļu kooperatīviem. Likumus par parastajiem mājokļiem, ko pārvalda un apsaimnieko attiecīgi pašvaldības vai privātie uzņēmumi, mēs esam izpētījuši krustu šķērsu, turpretī par kooperatīviem vēl ir ļoti daudz neskaidrību.
Uz mūsu lasītāju jautājumiem atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes galvenā speciāliste Inta Ozoliņa.
Izdzīvot personiskajā Sahārā
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 17 Janvāris 2013
Vai esat pamanījuši, ka atliek tikai ziemā no āra ieiet dzīvoklī, un uzreiz piemetas žāvas, zūd vēlēšanās kaut ko darīt? Visdrīzāk jau vainīgs ir sausais gaiss. Šī problēma kļūst īpaši aktuāla, kad dzīvokļus un mājas nākas mākslīgi apsildīt.
Apkure gaisa mitrumu telpā samazina par 10–15%. Ar to pietiek, lai cilvēks justu nespēku. Ja gaiss nav pietiekami mitrs, mazinās mūsu imunitāte un darbaspējas. Kad mitrums krītas, sausais gaiss gluži kā sūklis izsūc mitrumu no ādas un matiem. Mati kļūst trausli, āda sausa, tajā parādās krunciņas. Naktīs rīklē rodas kasīšanās sajūta.
Vissliktāk sausu gaisu pārcieš bērni, viņiem izžūst un iekaist maigā deguna gļotāda. Sausā gaisā ilgāk saglabājas un ātrāk izplatās gripas un masalu vīrusi, pneimokoki.
Siltumnīcas efekts
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 17 Janvāris 2013
„Veco koka logu vietā ielikām jaunus, plastikāta, bet šoziem dzīvoklī sācis parādīties pelējums, kondensāts uz logu stikliem. Kā pret to cīnīties?” Aleksandra
Pēc plastikāta logu ielikšanas kļūst skaidrs, kādā stāvoklī jūsu mājā ir izplūdes ventilācija. Parastie logu rāmji, sevišķi ar vecu tepējumu starp stiklu un loga vērtni, nav pilnībā hermētiski, caur to spraugām izplūst mitrums un caurvējš labi izvēdina telpu.
Gaisa pieplūde caur modernajiem plastikāta logiem veido tikai 10–15% no sanitārajās normās noteiktā daudzuma. Tādi logi cieši izolē telpas, tāpēc bojātas izplūdes ventilācijas gadījumā nenovēršams ir siltumnīcas efekts. Ēdiena gatavošana, veļas mazgāšana, puķu laistīšana, dzīvokļa mitrā uzkopšana rada paaugstinātu mitrumu, un šim mitrumam nav kur izplūst.
Likumu virpulis pirms Jaunā gada
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 20 Decembris 2012
Viens otrs pārvaldnieks veikli izmanto likumus, lai atteiktu iedzīvotājiem pakalpojumus vai palīdzību. Tā sacīt, tas jums nepienākas, bet tas pienākas tikai par papildu samaksu. Kā lai cilvēki zina, vai pārvaldniekam taisnība? Ceļš tikai viens – pašiem uzmanīgi lasīt likumus un sekot grozījumiem. Zinošs cilvēks vienmēr panāks savu.
Ekonomikas ministrijas mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders stāsta mūsu lasītājiem, kādus jaunumus var gaidīt no likumdevējiem 2013. gadā.
Desmit jautājumi pakalpojumu sniedzējiem
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 20 Decembris 2012
Vai Jaunajā gadā mūsu mājās būs gaisma? Vai varēsim dzert tīru ūdeni? Vai saņemsim pietiekami daudz gāzes? Vai nenosalsim saltajās ziemas naktīs? Mājokļu īpašnieki ir pilnībā atkarīgi no pakalpojumu sniedzējiem. Jaunās sezonas priekšvakarā esam uzzinājuši, ar kādiem rezultātiem 2012. gadu beidz SIA Rīgas ūdens, AS Rīgas siltums, AS Latvenergo un AS Latvijas gāze un kādus jaunumus uzņēmumi mums sarūpējuši 2013. gadā. Svarīgākais par komunālajiem pakalpojumiem, tarifiem un likumiem – uzņēmumu speciālistu atbildēs.