„Kam jāmaksā?”

„Jūnijā pārvaldnieks veica mūsu mājā pārbaudi. Izrādījās, ka salūzis ūdens spiediena regulators. Detaļu nācās nomainīt. Pēc tam namu pārvalde atsūtīja vēstuli, kurā teikts, ka iedzīvotājiem jāsamaksā par jauno regulatoru un avārijas seku likvidēšanu. Maksa ir 137 lati bez PVN, un mūs interesē jautājums, vai tāda prasība ir likumīga.

Un vēl viens jautājums: vai pašvaldībai par saviem līdzekļiem būtu jāatjauno divas sabrukušās veļas žāvētavas mūsu pagalmā? Lieta tāda, ka sētniece aicina arī šim nolūkam savākt naudu no iedzīvotājiem”.

– Namu pārvalde rīkojas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014. Šajā dokumentā teikts:

„22. Pēc avārijas situācijas novēršanas pārvaldniekam ir pienākums 10 darbdienu laikā rakstiski paziņot dzīvokļu īpašniekiem par avārijas situācijas novēršanai veiktajiem darbiem, kā arī šo darbu izmaksām.

23. Pārvaldniekam ir pienākums paziņot dzīvokļu īpašniekiem vai to pilnvarotai personai par kārtējo remontdarbu veikšanu dzīvojamā mājā un pieaicināt attiecīgo personu piedalīties veikto darbu pieņemšanā.

24. Ja ir ievēroti šo noteikumu 22. un 23. punktā minētie nosacījumi, pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt dzīvokļu īpašniekiem segt par avārijas situācijas novēršanu iztērētos līdzekļus (papildus noteiktajai pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai).”

Bet ne jau vienmēr iedzīvotājiem nākas maksāt par remontu. Ja viņi laikus ir izveidojuši remonta fondu, pārvaldnieks ar dzīvokļu īpašnieku atļauju var izmantot šos uzkrājumus. Avāriju iespējams likvidēt arī par pozīcijā „Neparedzēti izdevumi” uzkrātajiem līdzekļiem. Ja mājai šādu fondu nav un attiecīgie remonta darbi nav paredzēti apsaimniekošanas tāmē, namu pārvaldes izrakstīto rēķinu nāksies samaksāt.

Turpmāk iedzīvotājiem derētu vienoties ar pārvaldnieku par remonta fonda izveidi vai uzkrājumiem neparedzētiem izdevumiem, lai avārijas likvidēšanas izmaksas nenāktos segt ar vienu maksājumu.

Tagad par veļas žāvētavām. Apsaimniekotājam tās jāatjauno, ja to pieprasa lielākā daļa iedzīvotāju (sarīkota kopsapulce vai parakstīts iesniegums), bet maksāt par jaunajām žāvētavām vajadzēs pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Viņi var pakāpeniski sakrāt tam naudu, piekrītot nelielam apsaimniekošanas maksas palielinājumam, vai arī novirzīt remontam jau uzkrātos līdzekļus. Taču likums neaizliedz arī vienkārši samest naudu jaunām žāvētavām.