Zeme nav visiem pa kabatai

Ļoti aktuāls kļuvis jautājums par privāto zemi zem daudzdzīvokļu mājām. Daudzu dzīvokļu īpašnieki, februārī saņemot rēķinus par zemes nomu zem dzīvojamām mājām, jutās ne tikai sarūgtināti, bet pat šokēti: nomas maksa bija palielinājusies 5–10 reizes! Līdzīgs nomas maksas pieaugums 2011. gadā sagaida daudzus iedzīvotājus, kuru mājas atrodas uz denacionalizētās zemes.

Kādas Ieriķu ielas mājas vecākā Alla pastāstīja par situāciju dažos daudzstāvu namos, kas atrodas uz privātās zemes:

– Tā iegadījies, ka divas mūsu mājas Ieriķu ielā un viena kaimiņu māja Kastrānes ielā savulaik tika uzbūvētas uz zemes, kas tagad atdota agrākajiem īpašniekiem. Zemesgabals ir samērā liels – 10 000 kvadrātmetru. Mūsu mājai saskaņā ar plānu piesaistīti aptuveni 4000 kvadrātmetru.

Līdz šim māju iemītniekiem nebija nekādu iebildumu pret nomas maksu. Ko darīt, ja valsts viņiem neļāva privatizēt zemi zem mājas un atdeva to agrākajiem īpašniekiem? Ar likumu nestrīdēsies. Maksa bija pieciešama. Alla stāsta, ka līdz pat 2010. gada beigām viņa par zemes nomu maksāja aptuveni trīs latus mēnesī, 36 latus gadā.

– Summa tāpat nebija nekāda mazā, bet vismaz samērojama, – viņa saka.

Šā gada sākumā zemes īpašnieki izrakstīja Ieriķu ielas mājas iemītniekiem jaunu nomas maksas rēķinu. Uzzinājusi, ka nu būs jāmaksā 18 lati mēnesī (!), Alla sāka interesēties, kas notiek.

– Izrādās, ka mūsu mājai piederīgā zemesgabala kadastrālā vērtība ir 182 tūkstoši latu! – viņa nervozi iesmejas, jo šāda četru hektāru vērtība ārpus pilsētas centra redzami pārsniedz saprāta robežas. – Saimnieki apgalvo, ka pēc likuma mājas iedzīvotājiem jāmaksā ne tikai nomas maksa – 6% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet arī jākompensē viņiem nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.

Kalkulators apstiprināja: tādā gadījumā 80 dzīvokļu mājas iemītniekiem jāmaksā zemes īpašniekiem 13 000 latu gadā jeb 0,32 lati par dzīvokļa vienu kvadrātmetru mēnesī.

– Mana dzīvokļa platība ir 58 kvadrātmetri, – rēķina Alla, – tātad man katru mēnesi par zemi jāmaksā 18 lati.

Kāds iemesls tam, ka nomas maksa par privāto zemi zem daudzdzīvokļu mājām tik krasi pieaugusi? Iemesls ir daudzu iedzīvotājiem nelabvēlīgu apstākļu sakritība. Saskaņā ar likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” daudzdzīvokļu māju iemītniekiem ar zemes īpašniekiem rakstveidā jāvienojas par nomas maksu. Ja vienoties neizdodas, zemesgabala nomas maksa tiek noteikta 6% gadā no kadastrālās vērtības. Piedevām kopš 2010. gada 1. janvāra zemes lietotājiem jākompensē tās īpašniekiem nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.

Ja šī likuma norma jau kādu laiku ir bijusi spēkā, tad kāpēc nomas maksa tik krasi pieaugusi tikai 2011. gadā? Arī tam ir izskaidrojums. Kā pastāstīja Tieslietu ministrijā, līdz 2010. gadam ar likumu bija noteikti šīs maksas pieauguma „griesti”. Zemes īpašniekam nebija tiesību nomas maksu palielināt vairāk nekā par 25% gadā.

Nosakot „griestus”, valdība centās aizsargāt dzīvokļu īpašniekus, kuriem bija liegta iespēja privatizēt zemi zem savām mājām. Dažus gadus tas izdevās. Bet tad zemes īpašnieki apstrīdēja šo likuma normu Satversmes tiesā, jo uzskatīja, ka tādējādi tiek ierobežotas viņu tiesības gūt ienākumu no sava īpašuma.

Satversmes tiesa atzina, ka denacionalizētās un citas zem daudzdzīvokļu mājām atrodošās zemes īpašniekiem ir taisnība. Saskaņā ar Satversmi viņiem ir tiesības gūt maksimāli iespējamo ienākumu. Tāpēc nomas maksas celšanas 25 procentu robeža 2011. gada sākumā tika atcelta.

Tas dažu zemes īpašnieku fantāziju atraisīja augstam lidojumam: viņi māju iedzīvotājiem izrakstīja milzīgus nomas maksas rēķinus. Bēdīgi, ka neviens likums neaizsargā dzīvokļu īpašnieku intereses. Ja zemes īpašnieka apetīte nepārsniedz 6% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības, formāli viss ir kārtībā.

Taču Allai un viņas kaimiņiem paliek jautājums par Ieriķu ielas mājām piederīgā zemesgabala kadastrālo vērtību. Nomas līgumā, kas datēts ar 2005. gadu, ierakstīts, ka zemes vērtība ir 73 tūkstoši latu. Savukārt Zemes dienesta izsniegtajā izziņā norādīta pavisam cita kadastrālā vērtība – 480 tūkstoši latu (visiem 10 hektāriem, kas piesaistīti trim mājām).

– Kāds tam iemesls, ka zeme vienā rāvienā kļuvusi sešas reizes dārgāka? – vaicā iedzīvotāji. – Mēs ne reizi vien esam dzirdējuši, ka krīzes apstākļos kadastrālā vērtība tiekot samazināta.

Šo informāciju apstiprināja arī Zemes dienestā: jā, pēdējos gados ir tendence kadastrālai vērtībai samazināties. Bet nevajag aizmirst, ka pēdējos treknajos gados valsts ievērojami paaugstināja zemesgabalu oficiālo vērtību. Tolaik tas neietekmēja iedzīvotāju rēķinus, jo zemes īpašnieki ievēroja likuma noteiktos „griestus”. Tagad, kad tie ir atcelti, iedzīvotājiem par zemi nākas maksāt pēc pilnas pirmskrīzes programmas, jo nesenā zemes kadastrālās vērtības pazemināšana daudzkārt atpaliek no tā paaugstinājuma, kas tika piedzīvots desmitgades vidū.

Ko darīt slazdā iekļuvušajiem dzīvokļu īpašniekiem? Vispirmām kārtām necerēt, ka zemesgabalu kadastrālā vērtība un līdz ar to arī nomas maksa samazināsies. Nē, kadastrālā vērtība līdz pēdējam centīsies noturēties pašreizējā līmenī. Tas ir izdevīgi valsts budžetam, jo tas nozīmē lielākus ienākumus no nekustamā īpašuma nodokļa.

Otrām kārtām jāsāk sarunas ar zemes īpašniekiem. Tā faktiski ir vienīgā izeja no strupceļa. Iedzīvotāji savu prasību var pamatot ar to, ka augstā nomas maksa šajos grūtajos laikos palielina mājās parādnieku skaitu. Iespējams, ka zemes īpašniekam izdevīgāk būtu regulāri saņemt pieticīgāku naudas summu nekā lielu peļņu – uz papīra rakstītu parādu veidā.

Ja kompromisu rast neizdodas, pusēm ir tiesības jautājuma izskatīšanu pārcelt uz tiesu. Bet nav izslēgts, ka pēc tiesas lēmuma iedzīvotājiem nāksies slēgt ar zemes īpašnieku piespiedu līgumu par likumā noteikto sešu procentu likmi.