Vidzemes priekšpilsēta: plāni ir, nauda – atradīsies

Nesen Vidzemes priekšpilsēta tika pamatīgi sapurināta. Skandāls notika aizvadītā gada beigās, kad Rīgas domes deputāti atbrīvoja no darba izpilddirekcijas vadītāju Juri Viņķeli. Viņķelis, kas ilgus gadus vadījis rajonu, ir gatavs politiķu lēmumu apstrīdēt tiesā. Bet pagaidām, nu jau nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, pie Vidzemes priekšpilsētas stūres stāv cits cilvēks. Paviesojāmies pie Normunda Červinska, lai uzzinātu, kā izpilddirekcija kalpos rīdziniekiem 2009. gadā.

Laipni lūdzam sūdzēties!

Červinska kungs izpilddirekcijā strādā jau vairākus gadus, tātad Vidzemes priekšpilsētas problēmas viņam ir labi zināmas.

– Labiekārtosim rajonu, palīdzēsim iedzīvotājiem veidot dzīvokļu īpašnieku biedrības, rīkosim informatīvas sanāksmes, lai būtu lietas kursā par tām problēmām, kas satrauc mūsu cilvēkus, – viņš sola, runājot par plāniem.

– Iedzīvotājus vispirms jau satrauc ar mājokļu apsaimniekošanas kvalitāti un cenām saistītie jautājumi.

– Tas tiesa! Agrāk, kad Rīgas namu pārvaldes vēl nebija kļuvušas par komercorganizācijām, mēs uzraudzījām to darbību. Bet cilvēki pēc inerces joprojām nāk pie mums ar sūdzībām.

– Jūs varat palīdzēt cilvēkiem, kam nodarīts pāri?

– Kopš 2005. gada esmu atbildīgs par šo izpilddirekcijas darbības virzienu. Mēs nevaram pieņemt lēmumus virs namu pārvaldēm stāvošo uzraudzības padomju vietā, toties varam pārbaudīt sūdzības, pieprasīt dokumentus, noskaidrot juridiskos jautājumus.

– Vai ir vērts ar sūdzībām par apsaimniekotājiem vērsties pie jums, varbūt labāk uzreiz iet uz Rīgas domi?

– Mēs esam gatavi uzklausīt iedzīvotājus un savu iespēju robežās palīdzēt visu noskaidrot. Jebkurā gadījumā direkcijā ir juristi, kas apskatīs ar dzīvokļa saimnieka pretenzijām saistītos dokumentus, pieprasīs no namu pārvaldes paskaidrojumus un ieteiks cilvēkam, ko tālāk darīt.

Par namu pārvaldnieku armijas samazināšanu

– Rīgas Kurzemes rajonā, piemēram, ir tikai viena namu pārvalde, bet Vidzemes priekšpilsētā – veselas četras. Kāpēc tik daudz?

– Katra mūsu namu pārvalde apkalpo savu mikrorajonu, katrai ir savi klienti, sava vide un darba nianses. Par aktīvāko uzskatām namu pārvaldi Juglas nami, bet patlaban tai uz papēžiem min vēl viena mūsu organizācija – Purvciema nami.

– Namu pārvalžu administrācijas uzturēšana prasa lielus līdzekļus. Vai neesat domājuši par to, ka četru organizāciju vietā varētu būt viena?

– Ja plānotu namu pārvaldes palielināt, Vidzemes priekšpilsētā vajadzētu atstāt vismaz divas apsaimniekojošās organizācijas.

– Mazo namu pārvalžu saplūšana palīdzētu ietaupīt iedzīvotāju līdzekļus?

– Jā, administrācijas uzturēšana izmaksātu lētāk. (Rīgas domē vispār izskan viedoklis, ka pilsētā tagadējo piecpadsmit namu pārvalžu vietā vajadzīgas tikai divas – pa vienai katrā Daugavas krastā.) Bet te jāatrod zelta vidusceļš. Nedrīkst pieļaut, ka municipālo apsaimniekošanas uzņēmumu reorganizācijas dēļ ciestu iedzīvotāji.

– Vai tā var gadīties?

– Var, ja klientam no sava rajona uz namu pārvaldi nāksies braukt uz pilsētas otru galu. Bet vispār Vidzemes priekšpilsētai ir savs viedoklis par bijušā municipālā dzīvojamā fonda apsaimniekošanas sistēmā nepieciešamo reorganizāciju. Piemēram, mēs ieteicām Rīgas domes deputātiem atdot izpilddirekcijām daļēju kontroli pār namu pārvaldēm. Iedzīvotāji taču tāpat ar sūdzībām nāk pie manis! Man jābūt iespējai viņiem palīdzēt.

150 tūkstoši ceļa bedrēm

– Jūsu ideja, pēc visa spriežot, Rīgas domē netika pieņemta.

– Nē. Bet nemēģināsim minēt uz priekšdienām. Patlaban tiek optimizētas Komunālā departamenta funkcijas. Paraudzīsimies, vai daļu departamenta uzdevumu nenodos izpilddirekcijām.

– Vai jums vajadzīgas šīs galvassāpes?

– Daudzas rajona problēmas izpilddirekcija var atrisināt tikai kopā ar namu pārvaldēm. Tāpat arī namu pārvaldes bez mums nevar iztikt.

– Kas tie būtu par uzdevumiem?

– Kvartālu iekšējo ceļu remonts, gājējiem, mašīnām vai ēkām bīstamu koku zāģēšana.

– Vai pietiks naudas šiem darbiem 2009. gadā?

– Pagājušajā gadā sagatavojām plašu māju pagalmu asfalta seguma remonta programmu. Plānojām ieguldīt aptuveni miljonu latu, kas ļautu priekšpilsētā beidzot tikt galā ar ceļu bedrēm. Bet nākas dzīvot pieticīgāk, nekā vēlamies. Pagaidām domājam, ka ceļu remontā varēsim ieguldīt 150 tūkstošus latu. Tas ir divas reizes mazāk nekā 2008. gadā.

– Droši vien cīņai pret bīstamajiem kokiem naudas nav vispār...

– Gluži pretēji. Mūsu komisija aktīvi pārbauda priekšpilsētas zaļās zonas un ziņo Vides departamentam par satrunējušajiem kokiem. Saņēmuši atļauju, tūlīt šos kokus novācam.

Vajadzīgas šūpoles un trenažieri!

– Vidzemes priekšpilsēta vienmēr ir rūpējusies par teritoriju labiekārtošanu. Zinu, ka šeit pastāvīgi ir likti jauni soliņi parkos un ezeru krastos, ierīkoti aktīvās atpūtas laukumi. Vai krīze neaizkavēs turpmākos darbus?

– Mēs patiešām esam satīrījuši un sakopuši daudzus ezeru krastus. Esam uzstādījuši tur galdus un solus, ierīkojuši barbekjū vietas, vienai ūdenstilpei pat sagādājām peldošu strūklaku. Vai būs nauda turpmākajiem darbiem, to uzzināsim pēc Rīgas pilsētas budžeta apstiprināšanas. Bet par nākotnes iecerēm varu pastāstīt jau tagad.

– Uzmanīgi klausāmies!

– Vidzemes priekšpilsētā jāierīko aptuveni 15 jauni bērnu laukumi daudzstāvu namu pagalmos (saprotams, ka arī šo laukumu uzturēšana kārtībā ir ietverta mūsu plānos). Domājam uzlabot jau esošās atpūtas vietas. Teiksim, būtu labi pie ezeriem uzstādīt īpašus āra trenažierus. Tos salauzt nav iespējams, un cilvēkiem tiktu dota iespēja patrenēties.

– Esmu redzējusi tādus sporta laukumus ārzemēs!

– Tik tālu nemaz nav jābrauc, trenažieri ir arī Ventspils parkos.

Vai Vidzemes priekšpilsētas ezerus privatizēs?

– Kāpēc labiekārtošanā neiesaistāt privātuzņēmējus? Lai parūpējas par rajonu!

– Tā ir laba ideja, taču vēl līdz galam nav atrisināts jautājums par Rīgas pašvaldībai piederošās zemes privatizāciju, un pagaidām slēgt līgumus ar privātpersonām mēs nevaram.

– Vai tiešām Rīga atdos privatizācijai Vidzemes priekšpilsētas ezeru krastus?

– Esam sastādījuši to zemju sarakstu, kuras, mūsuprāt, ir jāatstāj pilsētas īpašumā. Tajā ir visas tās teritorijas, kurās ierīkotas aktīvās atpūtas vietas. Tagad savs vārds jāsaka pilsētai.

– Kad mēs uzzināsim, kuras teritorijas kļuvušas par privātīpašumu un kuras paliek pieejamas visiem Rīgas iedzīvotājiem?

– Vidzemes priekšpilsētā šis jautājums tiks izlemts tuvāko divu mēnešu laikā.

– Labiekārtojuma ziņā jūsu rajons ir paraugs visiem, toties grausti Vidzemes priekšpilsētā ir īsta nelaime. Kad uzliksiet saimniekiem par pienākumu sakopt zemes gabalus, kas pārvērtušies par izgāztuvēm?

– Jā, mums ir gan nesakoptas privātās teritorijas, gan likteņa ziņā pamestas mājas. Bet pagājušajā gadā guvām pirmos panākumus cīņā ar nolaidīgajiem saimniekiem. Daži grausti, kas gadu desmitiem bija kā dadzis acī, beidzot ir novākti. Bet saprotiet mūs. Pamesto māju saimnieki bieži vien dzīvo ārzemēs, viņus grūti saukt pie atbildības. Daži pārdod savu aizlaisto īpašumu, un mums visu administratīvo darbu nākas sākt no nulles. Šogad sāksim pieprasīt, lai sagruvušās mājas tiktu aizsegtas ar īpašām planšetēm un ar savu izskatu neaizskartu rīdzinieku estētiskās jūtas.

Renovācija: vajadzīga pieredze un nauda

– 10. februārī Vidzemes priekšpilsētā notiks pirmais seminārs no cikla „Siltumenerģijas ekonomija”. Kā palīdzat saviem iedzīvotājiem renovēt mājas?

– Mēs tikāmies ar dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjiem, kuri jau nosiltinājuši savas daudzstāvu mājas, un palūdzām viņus dalīties pieredzē. Cilvēkiem, kuri domā par renovāciju, vispirmām kārtām vajadzīgas ticamas ziņas par to, kādu labumu viņi no tā iegūs. Tāpēc mēģināsim veidot dialogu ar tiem īpašniekiem, kuri citiem var pastāstīt par savu siltināšanas pieredzi un, iespējams, par pieļautajām kļūdām.

– Kādu reālu palīdzību jūs esat gatavi sniegt iedzīvotājiem?

– Zinu, ka Rīgas dome plāno dzīvokļu īpašnieku biedrībām segt daļu no energoaudita un siltināšanas izmaksām.

– Šī programma it kā atlikta līdzekļu trūkuma dēļ.

– Es ticu, ka pašvaldība 2009. gadā tomēr realizēs dažus pilotprojektus, tostarp arī Vidzemes priekšpilsētā.