Šajā numurā sākam rakstu ciklu par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti. Energoefektivitātes jautājumos konsultē SIA Ēkas siltināšana valdes loceklis energoauditors Edgars Strauts. www.ekassiltinasana.lv, tālr. 26519885.
Tāds jautājums jāuzdod dzīvokļu īpašniekiem, kam apkures rēķini pagājušajā sezonā pārsniedza latu par kvadrātmetru. Kompleksi renovējot daudzdzīvokļu ēkas, kurās ir liels siltumenerģijas patēriņš, iedzīvotāju kopējie maksājumi par ēkas uzturēšanu nepieaugs vai pat būs mazāki, jo ir iespējams ietaupīt pat vairāk par 50% no siltumenerģijas izdevumiem.
– Ēku iedzīvotājiem, kuri pagājušajā apkures sezonā par apkuri maksāja vairāk nekā vienu latu par kvadrātmetru, noteikti jāmeklē iespēja pasūtīt ēkas energoauditu, jo tikai energoauditors ieteiks, kā siltuma zudumus var samazināt, – saka Edgars Strauts. – Kvalitatīvi nosiltinātās mājās maksājumi par siltumu pagājušajā apkures sezonā bija apmēram 0,5 lati par kvadrātmetru, un šādu radītāju ar siltināšanas pasākumiem un apkures sistēmas renovācijas palīdzību var sasniegt gandrīz jebkurā ēkā.
Energoauditu vislabāk veikt tieši apkures sezonas laikā, jo tad auditors var veikt arī ēkas termogrāfisko apsekošanu, kas ļaus ļoti precīzi noteikt apkures un karstā ūdens cauruļvadu izolācijas stāvokli, radiatoru aizaugšanas pakāpi un termisko tiltu rašanās vietas.
Tipveida daudzdzīvokļu ēkas apsekošana energoauditoram aizņems aptuveni vienu stundu. Apsekošanas laikā obligāti jānodrošina pieeja ēkas siltummezglam, pagrabam, bēniņiem, jumtam un, vēlams, arī dažiem dzīvokļiem, īpaši tiem, kuros rodas pelējums vai iedzīvotāji nav apmierināti ar iekštelpu temperatūru.
Energoaudits jāveic kvalitatīvi, tas nav pasākums, ar kura palīdzību vajadzētu mēģināt ietaupīt. No kopējās energoefektivitātes uzlabošanas darbu tāmes energoaudita izmaksas veido tikai 0,2–0,5%. Tāpēc dzīvokļu īpašniekiem piesardzīgi jāizturas pret ļoti lētiem energoaudita piedāvājumiem.
SIA Ēkas siltināšana speciālisti ir gatavi pēc kvalitatīva energoaudita rezultātiem sagatavot energoefektivitātes darbu tāmi, kā arī finanšu piedāvājumu darbu finansēšanai (šos jautājumus aplūkosim avīzes nākamajā numurā).
Jautājums speciālistam
– Vai ir būtiska atšķirība starp paneļu un ķieģeļu ēku siltuma noturību?
– Jāsiltina ir gan paneļu, gan ķieģeļu ēkas, – atbild Edgars Strauts. – Paneļu ēkās sienas ir plānas, parasti tās ir no 0,25–0,30 m keramzītbetona vai gāzbetona paneļiem, kuru kvalitāte mēdz stipri atšķirties, tādēļ siltuma enerģijas patēriņš vienas sērijas paneļu ēkās var atšķirties pat par 30%.
Ķieģeļu ēkām sienas ir biezākas, standartā 0,51 m, taču ķieģelim, it īpaši silikāta, siltuma noturība ir mazāka nekā panelim. Jāatzīmē, ka daudzās 50. un 60. gadu mājās radiatoru atrašanās vietās sienas ir par pusķieģeli plānākas, tajās ir pastiprināti siltuma zudumi caur sienām, tādēļ tās ir jāsiltina no ārpuses.
– Kā pasūtīt energoauditu?
– Mājas apsaimniekotājam ir jānoslēdz līgums ar SIA Ēkas siltināšana par energoaudita veikšanu. Energoaudita līgumā tiek noteikta audita cena un izpildes termiņi, kā arī samaksas nosacījumi, jo SIA Ēkas siltināšana energoauditu veic arī ar pēcapmaksu. Gadījumā, ja ēku apsaimnieko pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmums, dzīvokļu īpašnieki vai mājas vecākais var vērsties pie apsaimniekotāja un lūgt energoauditu finansēt no mājas uzkrājumu fonda.