Gluži kā Voltērs un Bahs

Mums tīk laiku pa laikam palutināt sevi ar tasi kafijas. Droši vien jums būs interesanti uzzināt, ka līdzīga vājība piemitusi daudziem dižgariem.

• Onorē de Balzaks stipru melnu kafiju lietoja milzīgā daudzumā un jebkurā diennakts laikā. Runā, ka viņš esot izdzēris vairāk nekā 20 tasītes kafijas dienā. Ir aprēķināts, ka laikā, kamēr Balzaks uzrakstīja savu „Cilvēcisko komēdiju”, viņš izdzēris vismaz 15 000 tasīšu stipras kafijas.
• Runā, ka dižais franču domātājs Voltērs izdzēris 50 tases kafijas dienā.
• Ludvigs van Bēthovens kafiju vienmēr vārīja no 64 pupiņām.
• Francijas karalis Ludviķis XV kafiju sev vārīja pats.
• Aizstāvēdams kafiju, Johans Sebastiāns Bahs uzrakstīja „Kafijas kantāti” ar vācu dzejnieka Pikandera vārdiem.
• Bagātie japāņi sev rīko kafijas vannas: nelielu baseinu vai vannu piepilda ar kafijas pupiņām, kas sakarsētas līdz 60 grādiem pēc Celsija. Pēc tam galīgi pārgurušais cilvēks, kas tajās ieracies uz 20 minūtēm, jūtas možs un atpūties.
• Tokijā ir „kafijas pirts”. Šeit baseinā ieber 13 tonnas līdz 40 grādiem sakarsētas kafijas masas, un šajā „vircā” tīksminās apmeklētāji.
• Jo skarbāki ir kafijas koka augšanas apstākļi, jo garšīgāka, piesātinātāka un aromātiskāka ir uzvārītā kafija. Turpretī kafijas kokam, kas audzis komforta apstākļos, izaug negaršīgas un čauganas pupiņas.