„Baidījos mazgāties dušā!”

Freepik.com

Rīdzinieks nolēma pieslēgt ūdenssildītāju ūdensvadam un saņēma strāvas triecienu. Kāpēc strāva var cilvēku traumēt paša vannasistabā?

Kādu dienu daudzdzīvokļu mājā Rušonu ielā Rīgā gandrīz vai notika traģēdija. Dzīvokļa īpašnieks – meistars ar zelta rokām – savienoja boilera caurules ar ūdensvada caurulēm un saņēma spēcīgu strāvas triecienu. Vai tiešām tā var gadīties ar jebkuru daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju?

Elektrotrauma un rokas lūzums

Par tā vakara notikumiem mums pastāstīja cietušā vīrieša Romāna K. sieva Tatjana K.

– Es uzreiz pateikšu, ka darbu laikā boilers bija atvienots no elektrotīkla. Turklāt pirms aptuveni divdesmit gadiem dzīvoklī bija instalētas vara caurules, un mēs nekad nebijām pamanījuši, ka no tām varētu saņemt elektrības triecienu. Pagājušajā ziemā mēs šajā dzīvokļa daļā pārlīmējām tapetes, noņēmām boileru, nofiksējām caurules pie sienas, un viss bija normāli, bet šoreiz Romānam neizdevās paveikt visus plānotos boilera pieslēgšanas darbus. Pievienojot agregātu ūdensvada caurulēm, viņš saņēma spēcīgu strāvas triecienu un pakrita.

– Krītot vīrs salauza roku, – Tatjana paskaidroja, – tādēļ trīs dienas pavadīja traumatoloģijas slimnīcā.

Kamēr Romāns atradās slimnīcā, laulātajiem bija laiks apdomāt notikušo. Viņi secināja, ka vainīgi varētu būt kaimiņi. Tā kā augšstāva dzīvoklī tieši tajā laikā notika remonts, Romāns pieļāva iespēju, ka kaimiņi elektrotīkla zemējumam izmantojuši ūdensvada caurules.  – Vīram ir elektrotrauma un rokas locītavas lūzums. Ir veikta operācija, kam sekos vismaz pusgadu ilga rehabilitācija, – pārskaita Tatjana. – Protams, strādāt tuvākajā laikā viņš nevarēs.

Pārkāpjot noteikumus, varat kļūt par slepkavu

Lai brīdinātu kaimiņus, sieviete savu stāstu publicēja sociālajā tīklā Facebook: „Novāciet visus neatļautos zemējumus un citas nelikumīgas manipulācijas savos dzīvokļos. Saprotiet, ka, pieļaujot tādus pārkāpumus, jūs pakļaujat briesmām līdzcilvēku veselību un riskējat pat ar cilvēka dzīvību. Nākamajā reizē trieciens var ķert jūs vai jums tuvu cilvēku.”

Kamēr Romāns atradās slimnīcā, Tatjana baidījās mazgāties dušā. Tiklīdz vīru izrakstīja no slimnīcas, laulātie nekavējoties vērsās namu pārvaldē ar prasību pārbaudīt ūdensvada stāvokli un atrast strāvas noplūdi.

Ģimene bija apņēmusies prasīt kompensāciju par traumu un Romāna ārstēšanos, taču šim sadzīviskajam stāstam sekoja neparasts turpinājums.

„Izrādījās, ka paši vien esam vainīgi...”

Pēc dažām dienām Tatjana sazinājās ar redakciju un paziņoja, ka dzīvoklī esot bijuši apsaimniekošanas uzņēmuma elektriķi.

– Teikšu uzreiz patiesību – avārijas cēlonis bija mūsu dzīvoklī, – sieviete atzinās.

Izrādījās, ka Romāns strāvas triecienu saņēmis nevis no ūdensvada caurulēm, bet gan no pašu personīgā boilera. Pārbaude parādīja, ka izslēgtam ūdenssildītāja korpusam ir 227 voltu spriegums.

Tatjana stāsta, ka Romāns, uzstādot boileru, acīmredzot ir sabojājis elektrības kabeli.

– Paši novērsīsim cēloni, un pretenzijas arī izvirzīsim tikai paši sev, – sola sieviete.

Novecojušās sistēmas apdraud cilvēku dzīvību

Elektroinstalāciju drošības situāciju daudzdzīvokļu mājās komentē sertificēts elektriķis Vadims Stojans:

– Pirmais un galvenais, ko vēlos pateikt, – katram ir jādara savs darbs. Ja dzīvoklī ir nepieciešams uzstādīt elektroietaises, piemēram, boileru, tad jāuzaicina elektriķis. Ja boileru ir nepieciešams pieslēgt ūdensvadam, to uztic santehniķim. Ikviens meistars apliecinās, ka pats dzīvokļa īpašnieks, lai cik labs cilvēks būtu, pieļaus kļūdas, un rezultātā var notikt nelaimes gadījumi.

– Vai iespējams, ka mūsu stāsta varonis Romāns cieta nejaušības dēļ un citu lielu problēmu ar elektrodrošību mājās nav?

– Nē, globāli skatoties, tāds pat negadījums kā mājā Rušonu ielā var atkārtoties jebkurā no daudzdzīvokļu mājām visā Latvijā. Problēma ir daudzdzīvokļu māju novecojušās elektroapgādes sistēmas. Padomju laika apbūvē nebija paredzēta elektrotīkla zemējuma sistēma, savukārt tās ierīkošana šajos laikos ir pārāk dārga, lai iedzīvotāji to darītu pēc pašu vēlēšanās. Kurš gribēs tērēt desmitiem tūkstošu eiro, lai paglābtu no elektriskā trieciena vienu vai divus cilvēkus gadā visā valstī?

– Ko darīt?

– Manuprāt, Latvijā ir jāmaina likums un par obligātu prasību jāpadara zemējuma sistēmas ierīkošana ne tikai jaunbūvēs, bet arī visās senāk būvētajās mājās.

– Grozījumu veikšana likumā ir ilgstošs process.  Ko darīt iedzīvotājiem, kuri patlaban vēlas pasargāt sevi no iespējamās traumēšanās?

– Saviem klientiem vispirms iesaku uzstādīt strāvas noplūdes automātus, tā saucamās diferencētās aizsardzības sistēmas. Ja mājoklī nav zemējuma kontūra, tad pie strāvas noplūdes nostrādās šie automāti un atslēgs elektrības padevi. Protams, elektriķiem šīs automātikas uzstādīšana vecajās mājās ir gatavais murgs. Taču tagad tas ir vienīgais reālais paņēmiens, kā pasargāt iedzīvotājus no negaidīta strāvas trieciena. Šiem automātiem jābūt katrā daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī.

Ko dara Rīgas namu pārvaldnieks?

Kā rīkoties, ja vannasistabā, pieskaroties caurulēm, krānam vai basām kājām stāvot uz grīdas, jūtami nelieli strāvas triecieni? Speciālisti iesaka šo faktu noteikti neignorēt, bet gan steidzami izsaukt elektriķi pārbaudes veikšanai.

Mēs uzzinājām, kā uz šādām sūdzībām reaģē pašvaldības apsaimniekošanas izņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP).

– Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajam visas inženierkomunikācijas zonā līdz koplietošanas stāvvadiem ir katra atsevišķā dzīvokļa īpašuma daļa. Par to tehnisko stāvokli atbild pats dzīvokļa īpašnieks, – saka RNP pārstāve Laura Vaļuma.

– Ko tas nozīmē?

– Tikai to, ka jebkurus remontdarbus vai elektroinstalācijas pārbaudi dzīvoklī, kā arī bojātu pakešu slēdžu vai drošinātāju nomaiņu pārvaldnieks veic tikai kā atsevišķas maksas pakalpojumu.

– Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašnieks var izsaukt RNP elektriķi pārbaudes veikšanai savā dzīvoklī, bet par to pēc tam būs jāmaksā? 

– Jā, mēs sniedzam tādus maksas pakalpojumus.

– Pieņemsim, ka man ir aizdomas, ka kaimiņš veļas mazgājamās mašīnas zemējumam izmantojis ūdensvada cauruli. Kā darīs elektriķis, veicot pārbaudi?

– Šī situācija ir sarežģīta. Ja sūdzību pieteicējs saņem strāvas sitienus, bet problemātiskā vieta atrodas citā dzīvoklī, tā īpašnieks var nelaist pie sevis apsaimniekošanas uzņēmuma elektriķi. Visbiežāk dzīvokļa īpašnieks pat nezina, ka viņam ir problēma ar elektrības pieslēgumu. Tas ir loģisks iznākums, ja darbus paveicis cilvēks ar zelta rokām, nevis speciālists ar izglītību un sertifikātu. Var gadīties, ka cilvēkam kāds no elektroaparātiem dzīvoklī ir izgājis no ierindas un rada problēmas visā mājā. Pareizāk būtu ielaist pie sevis meistaru pārbaudes veikšanai, jo viņš ne tikai noteiks, kas noticis, bet arī novērsīs avāriju.

– Kā iespējams uzzināt, kāda iemesla dēļ dzīvokļa ūdensvada caurules vai pats ūdens var dot strāvas triecienu?

– Parasti elektriķis darbojas pēc šāda algoritma: 

■ pārbauda nulles vada kontaktus visas mājas un stāvu sadales skapjos, kā arī citas koplietošanas elektroierīces (individuālos siltummezglus, aukstā ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas);

■ pēc tam jāpārbauda strāvas klātbūtne konkrētajā metāla caurulē;

■ tad elektriķis atslēdz elektroenerģijas padevi dzīvoklī, kura īpašnieks sūdzas par strāvas triecieniem, un atkārtoti pārbauda metāla cauruli. Ja strāvas klātbūtne ir pazudusi, tas nozīmē, ka problēma ir iekšējā elektriskajā tīklā. Šādā gadījumā elektriķis pārbauda iekšējo elektroinstalāciju dzīvoklī un visu lielo elektroietaišu darba kārtību: boileru, veļas mazgājamo mašīnu u.tml. Tāpat speciālists pārbaudīs, vai šīs ierīces ir pareizi pieslēgtas;

■ ja, izslēdzot elektrības padevi, dzīvoklī uz metāla caurules saglabājas strāvas klātbūtne, tad nepieciešams pārbaudīt pārējo māju, lai atrastu problēmu mājas iekšējos tīklos;

■ ja, izslēdzot elektrības padevi visai mājai, strāvas klātbūtne pazūd, tad elektropadevi atjauno un sāk pārbaudi pa vienam dzīvoklim;

■ kad atrasts dzīvoklis, no kura rodas problēma, jāvienojas ar tā īpašnieku par pārbaudi dzīvoklī. Iespējams, ka īpašnieks priecāsies par piedāvāto iespēju novērst bīstamo situāciju.