Rīdzinieki monopolistam „uzliks ragus”?

Vēsā ziema Rīgai nākusi par labu. Augsto siltuma tarifu nomāktie rīdzinieki martā sāk sasparoties. Viens pēc otra mūsu redakcijā ieradās divi rīdzinieki, kuri katrs savā veidā sadomājuši atrisināt dārgā siltuma problēmu. Viņi nolēmuši atteikties no uzņēmuma Rīgas siltums pakalpojumiem un ierīkot mājās alternatīvas apkures sistēmas. Klausoties, ko viņi stāsta, vispirms prātā nāk doma: „Vai tad tas ir iespējams?”, bet pēc tam tāds kā secinājums: „Un kāpēc gan ne?...”

Ideja no izstādes

Rīdzinieks Juris Pļaviņš dzīvo daudzstāvu namā, un maksa par siltumu galvaspilsētā viņu absolūti neapmierina. Varbūt varētu arī pieciest, kā to dara lielākā daļa kaimiņu, tomēr Juris ir nolēmis rīkoties. Pirms pāris nedēļām viņš apmeklēja būvniecības izstādi, kur nejaušība viņu saveda kopā ar cilvēku no vācu kompānijas, kas ražo siltumsūkņus. Šīs apkures sistēmas Latvijā vēl ir jaunums, galvenokārt tās izmanto privātmājās, bet vācu speciālists ieteica Jurim īpaša modeļa siltumsūkni, kas paredzēts tieši daudzstāvu namiem.

Pats siltumsūkņa princips ir izgudrots jau pirms pusotra gadsimta. Būtībā šī ierīce ir pretējā virzienā ieslēgts ledusskapis – tā pārnes siltumu no avota ar zemāku temperatūru uz avotu ar augstāku temperatūru. Siltumsūknim bieži vien urbj dziļurbumu. Pēc tam māja sāk saņemt lētu siltumu (lai gan arī siltumsūknim ir vajadzīgs nosacīts kurināmais elektrības vai gāzes veidā, tas ir desmit reizes ekonomiskāks par parasto gāzes katlu).

Idejas savaldzināts, Juris aizsteidzās mājās, saaicināja kāpnēs kaimiņu dzīvokļu īpašniekus, pastāstīja, ko uzzinājis, un mudināja izlemt. Kaimiņi patrokšņoja un nolēma vispirms nodibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību. Kamēr biedrību reģistrēs, varēs padomāt par apkures veida maiņu. Bet Jurim uzdeva noskaidrot, vai Rīgā kaut kas tāds vispār ir iespējams.

– Tad nu atnācu pie jums, lai žurnālisti palīdz noskaidrot mūsu tiesības, – sacīja Juris.

Nacionālais biodegvielas projekts

Otrs mūsu lasītājs Ruslans Surkovs uzskata, ka ar vienu siltumsūkni Rīgu neglābs. No centrālās apkures iedzīvotājiem jāatsakās masveidā. Pēc Ruslana domām, lētāk un praktiskāk būtu katrā mājā uzstādīt pašiem savu ar koksnes granulām kurināmu gāzģenerācijas katlu.

– Mans draugs dzīvo Skultē, viņš jau sen māju atslēdzis no centrālapkures un iegādājies šādu katlu, – pastāstīja Ruslans. – Kurina ar koksni un oglēm, apkures cena šoziem nepārsniedza 72 santīmus uz kvadrātmetru. Pats dzīvoju Rīgā un maksāju uzņēmumam Rīgas siltums 1,20 latus par kvadrātmetru. Kāpēc man maksāt lieku naudu monopolistam, ja varu apkures sistēmu nomainīt pret lētāku un ekonomiskāku?

Ruslans aicina Latvijas valdību pievērst uzmanību šai problēmai. Viņaprāt, Rīgas un citu lielo pilsētu pāreja uz decentralizētu apkuri varētu kļūt par nopietnu atbalstu ekonomikai. Biodegvielas ražotājiem tas nodrošinātu darbu, bet valstij – enerģētisko neatkarību, domā Ruslans. Reizē kurināmā veida maiņa pasargās pilsētniekus no gāzes cenas izmaiņām, no kurām atkarīgi Rīgas siltuma tarifi.

– Iedzīvotāji paši sapratīs, cik tas viņiem izdevīgi, bet pilsētai un valdībai jārada tam labvēlīgi nosacījumi – nevis jāaizliedz apkures veida maiņa, kā tas notiek Rīgā patlaban, bet gan jāveicina šis process.

Pēc Ruslana domām, šāda Latvijas ekonomikas glābšana no krīzes un iedzīvotāju glābšana no lieliem komunālajiem maksājumiem valstij neko nemaksātu. No Saeimas un pašvaldības deputātiem tiek prasīts tikai viens – dot „zaļo gaismu”.

– Ar jūsu palīdzību vēlos noskaidrot: ja tagad mūsu daudzdzīvokļu māja nolems atteikties no Rīgas siltuma pakalpojumiem, vai mūs par to nesodīs? – Es saprotu, ka šai lietā ir iesaistīti nopietni spēki, kuriem apkures decentralizācija nav izdevīga, – šķiroties sacīja Ruslans.

No kādas zonas jūs būtu?

Palūdzām Rīgas enerģētikas aģentūras direktori Maiju Rubīnu komentēt mūsu lasītāju jautājumus un priekšlikumus.

– Nelaime tā, ka Rīgā ir visai piesārņots gaiss, – Rubīnas kundze sāka iztālēm. – Kaitīgo vielu izmeši galvaspilsētas centrā pārsniedz normas. Jūs teiksit: nu un tad? Bet piesārņots gaiss izraisa elpošanas ceļu slimības. Cilvēki sāk slimot ar astmu un vēzi. Tas palielina pāragru mirstību. Tallinā veikti aprēķini, kas rāda, ka slikts gaiss gadā nogalina ap 300 šīs pilsētas iedzīvotāju. Rīga ir lielāka par Tallinu, un gaiss šeit ir sliktāks. Pie mums tamlīdzīgi saslimšanas gadījumi nav skaitīti, bet velti.

– Kāds gaisa kvalitātei sakars ar atteikšanos no centrālās apkures?

– Mums nav tiesību vēl vairāk piesārņot gaisu pilsētas centrālajā daļā. Tāpēc kopš 2006. gada Rīgā ieviesta gaisa piesārņojuma teritoriālā zonēšana. Pirmajā zonā ir centrs, otrajā – tam piegulošās teritorijas. Šajās vietās nedrīkst uzstādīt jaunus piesārņojuma avotus, tāpēc lietot gāzes katlus un kurināt ar koksni vai oglēm pirmajā un otrajā zonā nav atļauts.

– Tātad rīdziniekiem nav iespējams mainīt apkures veidu?

– To es neesmu teikusi. Aptuveni 60–70 procenti pilsētas teritorijas atrodas trešajā zonā, kurā nav spēkā stingri aizliegumi. Tikai jāievēro viens princips: atteikties no Rīgas siltuma pakalpojumiem var tikai visa māja. Atsevišķam dzīvoklim nav tiesību pāriet uz citu apkures veidu, jo tas izjauks visas ēkas siltuma bilanci un tādējādi nodarīs kaitējumu citiem iemītniekiem.

Vispirms parēķināt, tikai tad atteikties

– Kas vajadzīgs, lai mājai mainītu apkures veidu?

– Pirmkārt, vajadzīga simtprocentīgi visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Tad jāizvēlas apkures princips, jāpasūta rekonstrukcijas projekts un jāsaņem Būvvaldes atļauja veikt attiecīgos darbus. Bet vispirmām kārtām tomēr iesaku atnākt uz pilsētas Komunālo departamentu pakonsultēties. Šeit pastāstīs, kādā zonā atrodas māja, un izskaidros apkures veida maiņas nosacījumus.

– Kas tie vēl par nosacījumiem?

– Mēs neiesakām iedzīvotājiem apkurināt mājas ar oglēm. Tādā gadījumā viņiem nāksies uzstādīt dārgas attīrīšanas iekārtas, kas pasargās apkārtējo vidi no kaitīgiem izmešiem. Šai ziņā izdevīgāka ir gāzes apkure vai kurināšana ar koksnes granulām. Bet pati esmu siltumsūkņu idejas aktīva atbalstītāja (starp citu, šīs videi draudzīgās sistēmas atļauts izmantot pat Rīgas pirmajā un otrajā zonā).

– Vai uzskatāt, ka iedzīvotājiem būtu izdevīgi mainīt apkures veidu?

– Tas ir grūts jautājums. Ja dzīvokļu saimnieki domā, ka, uzstādot pašiem savu katlu, izdosies ietaupīt, viņi dziļi maldās. Rīgā centrālapkure ir ļoti ekonomiska; mums ir vieni no zemākajiem tarifiem valstī, siltuma zudumi tīklā – tikai 13 procenti, un Rīgas siltums turpina strādāt, lai tos vēl samazinātu. Cilvēki naivi domā, ka viņu izdevumi aprobežosies ar jauna katla iegādi. Ar to jau viss tikai sāksies. Katls ir un paliek katls, to vajag apkalpot, remontēt, pēc desmit piecpadsmit gadiem varbūt arī nomainīt. Visi šie izdevumi iepriekš jāparedz. Tikai tad, kad izdarīti pilnīgi aprēķini, cilvēki var pieņemt pārdomātu lēmumu.