Kā atbrīvoties no liekiem krāmiem?

Kas ir krāmi? Nu īsti filozofisks jautājums! Arī atbilde ir filozofiska: ja esi sapratis, ka ir lieki krāmi, uzskati, ka esi ticis no tiem vaļā... Jebkurai dzīvai radībai, vai tas būtu kukainis, putns vai cilvēks, piemīt tieksme vilkt savā alā un saglabāt visdažādākās lietas, kam alas iemītnieka skatījumā ir vērtība. Beigu beigās vairākumam cilvēku viņu alas jeb dzīvokļi ir piebāzti ar milzīgu daudzumu priekšmetu, kuru vērtība tiek apšaubīta tikai tad, kad notiek mājokļa ģenerāltīrīšana.

Ir pilnīgi bezcerīgi mēģināt noteikt, vai viens vai otrs priekšmets pieskaitāms krāmiem. Vienam sažuvuši tējas biezumi ir gruži, otram – vērtīgs mēslojums puķēm. Lielākajai daļai sieviešu sauja vecu sarūsējušu skrūvīšu, ko vīrs diez no kurienes atstiepis, pavisam noteikti ir krāmi, bet vīram tās ir visīstākie dārgumi, ko nevienā veikalā pat tagadējos laikos nevar nopirkt.

Katrā mājā ir lietas, ko lieto reti, un ir lietas, kuras nekad nebūs vajadzīgas. Tās gluži vienkārši stāv kaut kur saliktas, reizēm silda sirdi, reizēm vairs pat nesilda. Varam ieviest krāmu radikālu definīciju: krāmi ir lietas, kas nekad netiek lietotas un nesilda sirdi, tikai aizņem vietu un rada vēlēšanos noslēpt kur tālāk un aizmirst uz visiem laikiem.

Tātad krāmu definīcija mums ir, tagad mēģināsim visu salikt pa plauktiem. Jebkuras lietas pārvēršanās par krāmu ir sarežģīts un noslēpumains process. Piemēram, jums skapī glabājas no modes izgājis laba auduma mētelis, krekliņi un rāpulīši, kuros kādreiz ģērbāt savus nu jau pieaugušos bērnus. Izmest žēl, varbūt vēl noderēs, un tā šīs mantas aizceļo uz antresolu, lai sagaidītu mazbērnus un mazmazbērnus. Kaut kur zemapziņā mājo doma, ka mazbērni un vēl jo vairāk mazmazbērni nekad to veco drēbi neuzvilks, bet tās vēl taču tik laba, ka roka neceļas mest ārā.

Cita situācija... Jums iepatikusies kāda interesanta lietiņa, piemēram, oriģināla konfekšu kārba, neparastas (vai pat parastas) formas kafijas kārba, nez kāda gada sienas kalendārs ar satriecošām bildēm un tā tālāk un tā joprojām. Iespēja, ka šīs būtībā nevajadzīgās lietas jums kādreiz kļūs vajadzīgas, faktiski līdzinās nullei, bet tās ir tik simpātiskas, ka laukā izmest nav iespējams.

Gadās arī liela izmēra krāmi – vecs, no laba koka taisīts ļoti bēdīga izskata skapis vai kumode. Tas pārdzīvos gan jūs, gan jūsu mazbērnus, bet jau jūsu vecmāmiņa uz to nespēja paskatīties bez asarām. Krāmi – tās var būt labas, bet jums absolūti nevajadzīgas vai bezcerīgi novecojušas lietas. Tās krājas un krājas, pildot skapjus, antresolus un pieliekamos, pārklājas ar putekļiem un aizpilda jūsu dzīves telpu. No tā visa ir jātiek vaļā, un jo ātrāk, jo labāk. Cīņa ar krāmiem būtībā aprobežojas ar divām darbībām. Pirmā – vajag saprast, ka krāms patiešām ir krāms. Otrā – vajag sevī atrast spēkus izmest to no mājas.

Piedāvājam dažus oriģinālus paņēmienus, kā tikt vaļā no liekiem krāmiem.

■ Iedomājieties, ka jums būs jāpārceļas, un, kad kārtējo reizi plānojat dzīvokļa uzkopšanu, domās pārcilājiet savas bagātības un uzdodiet sev jautājumu, vai ņemtu to vai citu lietu līdzi, pārceļoties uz jauno dzīvokli. Ja lieta nebūs vajadzīga jaunajā dzīvoklī, tad kāpēc vispār to glabāt?

■ Gribat tikt vaļā no krāmiem un gūt no tā baudu – pārdodiet kaut ko nevajadzīgu. Iedomājieties, ka jums nav nemaz naudas un esat spiesti pārdot kādas mantas. Ko jūs pārdotu vispirmām kārtām? Nu tad pārdodiet ar’ un par iegūto naudu nopērciet kaut ko patiešām vajadzīgu!

■ Iedomājieties skaitli no 20 līdz 40 (piemēram, 25). Un tagad paņemiet atkritumu maisu, sameklējiet 25 jums nevajadzīgas lietas un nekavējoties tieciet no tām vaļā. Kam vispirmām kārtām pievērst uzmanību? Vecām avīzēm un žurnāliem, vecām baterijām, salauztām pildspalvām, tukšām kārbiņām, saplēstām zeķēm, zālēm, kuru lietošanas laiks ir beidzies, utt. Apņemieties vismaz pēc vienas dienas atkārtot tādu pašu operāciju.

■ Paskatieties uz savām mantām un par katru no tām atsevišķi uzdodiet sev šādus jautājumus: vai man patīk šī lieta? Vai tā man ir bijusi vajadzīga pēdējā gada laikā? Vai man ir otra tieši tāda pati lieta, tikai labāka? Vai man ir vajadzīgas divas vienādas lietas? Vai es mīlu šo lietu tāpēc, ka tā raisa patīkamas atmiņas un izjūtas? Vai varbūt tā liek man justies vainīgai un sarūgtina, kad es to redzu?

Atbrīvojiet istabu no visa, kas jums neliek pasmaidīt.

■ Ierīkojiet „čūsku midzeni”. Tā kā pilnībā no krāmiem nav iespējams atbrīvoties, ķersimies pie viltības. Piemēram, atvēlēsim „čūsku midzenim” nelielu skapīti un turpmāk visus liekos krāmus liksim tikai tajā. Agrāk vai vēlāk skapītis būs pilns, un tad variantu vairs nebūs – kaut ko vajadzēs izmest. Tikai viens nosacījums – tāds „čūsku midzenis” mājā var būt tikai viens.

■ Iegādājieties grozu, tas palīdzēs jums ērti atbrīvoties no dažādiem sīkumiem. Lieciet tajā visu, kam citur īsti neatrodas vieta; visu, kas, jūsuprāt, kādreiz vēl var noderēt, tikai pagaidām nezināt, kur un kā. Lai katram gadījumam tur paglabājas! Reizi nedēļā, nu vismaz reizi mēnesī visu groza saturu bez žēlastības izmetiet. Patiešām vajadzīgas lietas līdz tam laikam no groza jau būs izņemtas, bet viss pārējais ir lieki krāmi.

■ Izšķirojam papīrus, dokumentus, fotogrāfijas. Iedomājieties, ka mape ar šīm lietām ir nevis mape ar „vajadzīgiem dokumentiem”, bet gan cietais disks, kuru steidzami nepieciešams pārformatēt. Viss vērtīgais ir jāglābj, pārējais tiks iznīcināts. Glābiet to, kam jums pietiek spēka un vēlēšanās. Tās patiešām būs vērtīgas lietas, bet visu pārējo vairs nebūs žēl izmest.

■ Pievēršamies „labdarībai”. Vispirms noslēpiet visu vērtīgo, bet pēc tam uzaiciniet radus, draugus un paziņas un piedāvājiet viņiem ņemt no atlikušā visu, kas patīk. Šis paņēmiens ir īpaši ērts arī tāpēc, ka jums nevajadzēs pašiem nest krāmus laukā no mājas, ciemiņi to izdarīs jūsu vietā.

Un nobeigumā daži aizstāvības vārdi krāmiem. Vai jūs bērnībā ne-esat sapņojusi par lielu „vecmāmiņas pūralādi”, kurā ik reizes var atrast kaut ko jaunu un interesantu? Varbūt ir vērts jau šodien sākt veidot tādu lādi saviem nākamajiem mazbērniem. Jā, un būsim atklāti: jums arī pašām reizēm gribas apskatīt savu izlaiduma balles kleitu, autiņus, kuros bijāt ievīstīta mājupceļā no dzemdību nama; pārlasīt vecas vēstules un avīzes, uzsmaidīt mīļākajai rotaļlietai – plīša lācītim ar norautu ķepiņu. Lieciet lādē tikai to, kas jums patiešām ir mīļš un dārgs un pat pēc gadiem raisa aizkustinājuma asaras. Veiksmi!