Tie nav taisnīgi noteikumi!

Freepik.com

Lasītāji ir sašutuši par ūdens zudumiem, kas norādīti dzīvokļu rēķinos. Kas jāzina par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013, kas nosaka kārtību, kādā jānorēķinās par komunālajiem pakalpojumiem

Tieši pirms gada, 2019. gada novembrī, stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma izmantošanu”. Turpmāk pārvaldniekam rēķins par ūdens korekciju (zudumiem) jāizraksta saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, taču iedzīvotāju sašutums nav mazinājies.

„Pēc vīra nāves es paliku viena un man nākas taupīt, to starpā arī ūdens patēriņu,” stāsta mūsu lasītāja Gaļina Borisova. „Mēneša laikā es iztērēju apmēram trīs kubikmetrus ūdens un sevišķi sekoju, lai tīrot vai mazgājot traukus, netērētu nevienu lieku litru, tāpēc man ir divkārt sāpīgi, ka no namu pārvaldnieka pagājušajā mēnesī saņēmu papildu ūdens korekcijas rēķinu par 3,2 kubikmetriem.

Es uzskatu, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013, saskaņā ar kuriem iedzīvotājiem tiek iekasēta maksa par tā sauktajiem ūdens zudumiem, ir negodīgi un mēs, iedzīvotāji, visi kopā varētu vērsties valdībā ar prasību tos mainīt!”

Gaļina Borisova turklāt lūdz publicēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 1013 par ūdens un citu komunālo pakalpojumu uzskaiti un apmaksu daudzdzīvokļu mājās: „Esmu dzirdējusi, ka tagad pārvaldniekiem nav atļauts bargi sodīt cilvēkus, kuri ir nokavējuši ūdens skaitītāju rādījumu nodošanu. Pagājušā gada vidū man nebija iespējams pārvaldniekam laikus iesniegt savu skaitītāju rādījumus, par ko tiku sodīta ar papildu rēķinu 400 eiro apmērā. Kāpēc man jāmaksā par kāda cita notērēto ūdeni? Galu galā tas ir ūdens, kuru faktiski nozaga mani negodīgie kaimiņi.”

Dzīvokļa īpašnieci jaunie noteikumi interesē arī tādēļ, ka tie nosaka citu dzīvokļu ūdens skaitītāju uzstādīšanas kārtību. Tagad, ja ūdens zudumi mājā trīs mēnešus pēc kārtas pārsniedz 20% no dzīvokļa skaitītāju kopējiem rādījumiem, apsaimniekotājam jāpārbauda un jāinformē iedzīvotāji par pasākumiem uzskaites neprecizitātes novēršanai. Ja pārvaldnieks, piemēram, dzīvokļu īpašniekiem piedāvā uzstādīt jaunus viena parauga/jutības skaitītājus, bet dzīvokļu īpašnieku kopība sešu mēnešu laikā kopsapulcē nepieņem (vai arī nenoraida) pārvaldnieka priekšlikumu, tad viņam ir tiesības šādas mērierīces iegādāties un uzstādīt dzīvokļos, visu materiālu un darbu izmaksas sedzot no mājas uzkrājuma līdzekļiem nākotnē plānotajiem remontdarbiem. Atgādinām, ka šāda kārtība attiecas tikai uz tām mājām, kuras īpašnieki nav pārņēmuši savā pārvaldīšanā. „Es vēlos, lai mani kaimiņi būtu informēti par jauno kārtību,” saka mūsu lasītāja.

Izpildām prasību un publicējam svarīgākos punktus no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013.

KĀ SASKAŅĀ AR JAUNAJIEM NOTEIKUMIEM TIEK SADALĪTS MAKSĀJUMS PAR ŪDENS ZUDUMU?

Viens ir skaidrs – jaunie MK noteikumi nevar glābt iedzīvotājus no ūdens zudumiem, taču tie var piedāvāt jaunas maksas sadalīšanas metodikas. Grozījumi noteikumos piedāvā piecas dažādas metodikas, no kurām iedzīvotāji ar kopsapulces balsojumu var izvēlēties sev to, kuru uzskata par taisnīgāko:

■ atbilstoši dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu skaitam;

■ proporcionāli atsevišķā īpašuma ūdens patēriņam par pēdējo mēnesi;

■ proporcionāli atsevišķā īpašuma vidējam ūdens patēriņam par pēdējiem trim mēnešiem;

■ proporcionāli atsevišķā īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram;

■ atbilstoši atsevišķā īpašumā dzīvojošo (vai deklarēto) personu skaitam, ja dzīvojamā mājā nav neapdzīvojamo telpu un māk­slinieka darbnīcu, vienlaikus nosakot kārtību, kādā noskaidro un aktualizē dzīvojošo vai deklarēto personu skaitu, kā arī apmaksājamās daļas noteikšanas kārtību, ja pārvaldniekam nav zināms personu skaits.

Kuru no šīm metodikām izmantos katra konkrētā māja, būs atkarīgs no namu pārvaldes lēmuma. Dzīvokļu īpašnieki var mainīt izvēlēto metodiku, tāpēc viņiem jāpieņem kopējs lēmums ar vienkāršu balsu vairākumu.

KAS NOTIEK, JA IEDZĪVOTĀJS IR AIZMIRSIS NODOT SKAITĪTĀJA RĀDĪJUMUS?

Ekonomikas ministrija ar grozījumiem noteikumos Nr. 1013 ir mainījusi kārtību, kādā dzīvokļu īpašniekiem tiek sadalīta maksa par ūdens zudumiem. Palielinātu korekciju var attiecināt uz iedzīvotājiem, kuri:

■ nav iesnieguši informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu pārvaldnieka noteiktajā termiņā vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;

■ nav uzstādījuši, nomainījuši vai atkārtoti verificējuši ūdens patēriņa skaitītājus. Pievērsiet uzmanību, ka šajā gadījumā vairs netiek dots trīs mēnešu termiņš atkārtotas verifikācijas veikšanai;

■ ūdens patēriņa skaitītājus uzstādījuši, neievērojot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par mērījumu vienotību vai dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka lēmumos;

■ atkārtoti nav ļāvuši veikt atsevišķajā īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņots vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz atsevišķo īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;

■ ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas vieta nav noplombēta vai nav noplombēta pārvaldnieka klātbūtnē atbilstoši šiem noteikumiem, vai ūdens patēriņa skaitītājs, tā metroloģiskais aizsargzīmogojums (plombējums), pievienošanas vietas plombējums ir bojāts vai patvarīgi aizstāts, vai noņemts, vai ietekmēta ūdens patēriņa skaitītāja darbība;

■ atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam vai citai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotai personai veikt atsevišķajā īpašumā ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu vai nodrošināt to atkārtoto verificēšanu, ja tas ietilpst pārvaldnieka vai citas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotās personas pienākumos un par šiem darbiem ir rakstiski paziņots vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz attiecīgo atsevišķo īpašumu.

Kas ir mainījies? Tikai tas, ka tagad pārvaldniekam nav tiesību ar nesamērīgu ūdens korekcijas rēķinu sodīt aizmāršīgo pārkāpēju. Sākot ar 2019. gada novembri, rēķina apmērs nevar pārsniegt konkrētā dzīvokļa viena mēneša ūdens patēriņa apjomu.

KĀDS BŪS PAPILDU MAKSĀJUMS RĒĶINĀ, JA CILVĒKS AIZMIRSIS IESNIEGT ŪDENS SKAITĪTĀJA RĀDĪJUMUS?

Atliek noskaidrot, kas ir ūdens patēriņa norma. Tas ir ūdens daudzums, ko pēc Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu asociācijas aprēķiniem cilvēks patērē dienā. Šīs normas robežas ir noteikta arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 326 „Par būvnormatīvu LBN 222-15 „Ūdensapgādes būves””.

Šos pašus standartus pilsētas ūdensapgādes uzņēmumi joprojām izmanto, lai noteiktu ūdens patēriņu mājās, kurās nav uzstādīti ūdens komercuzskaites mēraparāti. Katrā pilsētā un Latvijas teritorijā šīs normas var nedaudz atšķirties, jo tās noteiktas saskaņā ar vietējo pašvaldību noteikumiem.

Galvaspilsētā saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem Nr. 4 tiek noteiktas šādas ūdens patēriņa normas uz vienu cilvēku diennaktī:

■ mājā ar centralizētu ūdensapgādi un / vai kanalizāciju un karsto ūdeni – 202,67 litri;

■ mājā ar centralizētu ūdensapgādi un / vai kanalizāciju, vietējo gāzes vai elektrisko ūdenssildītāju – 192,67 litri;

■ mājā ar centralizētu ūdensapgādi un / vai kanalizāciju, vietējo cietā kurināmā ūdenssildītāju – 131,67 litri;

■ mājā ar centralizētu ūdensapgādi un / vai kanalizāciju – 101,33 litri;

■ mājā ar brīvkrānu – 30,33 litri.

Lai iegūtu galīgo aprēķinu, pārvaldniekam atliek reizināt ģimenei noteikto dienas normu ar 30 – vidējo dienu skaitu mēnesī.

Tādējādi ir viegli aprēķināt, ka maksimālais rēķins, ko pārvaldnieks var izrakstīt vienam daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājam, nepārsniegs 6 kubikmetrus ūdens mēnesī.

Gadījumos, kad pārvaldniekam nav zināms faktiski dzīvoklī dzīvojošo personu skaits un tajā nav nevienas deklarētas personas, rēķins tiek izrakstīts vienai personai.

Svarīgākie punkti Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 – šeit.