Likumprojekts Dzīvojamo telpu īres likums kā ekspertos, tā īrniekos raisa nopietnas bažas
Latvijā turpinās darbs pie jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma izstrādes, un, ja tas tik tiešām stāsies spēkā, nopietni tiks skartas visu iesaistīto intereses, tostarp īrnieku. Ekonomikas ministrijas pārstāvji rīkotajā konferencē par nekustamā īpašuma jautājumiem Rīgā nesen paziņoja, ka likumprojekts gaida izskatīšanu valdībā un tālāku nodošanu attiecīgajai Saeimas komisijai.
Atgādinām, ka pašlaik spēkā esošais likums, kurš regulē izīrētāja un īrnieku attiecības Latvijā, ir pieņemts deviņdesmito gadu beigās. Saprotams, daudz kas var būt novecojis, to nākas atjaunināt. Ekonomikas ministrija ir centusies rakstīt jaunu likumu jau otro reizi, kā izrādās, arī šoreiz – ne visai veiksmīgi.
Pirmo likumprojektu ministrija radīja pirms vairākiem gadiem, bet dokumentu atdeva tā autoriem: valdība uzskatīja, ka jaunās likuma normas izraisīs daudz vairāk problēmu, nekā atrisinās esošās. Atgādinām, ka jau pirmajā pārstrādātajā variantā bija paredzēts atteikties no beztermiņa īres līgumiem, ieviest īres līgumu obligātu reģistrāciju Zemesgrāmatā un paredzēja vēl vairākus īpaši nelabvēlīgus labojumus īrniekiem denacionalizētajās mājās.
Saņemot atpakaļ izbrāķēto likumprojektu, ministrija dažus gadus centās esošajā kaut ko pārstrādāt un uzlabot. 2017. gada beigās likumprojekta autori otro projektu nodeva izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pašlaik likumprojekta pilns teksts ar anotācijām ir izlasāms valdības mājaslapā (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40438759).
Likumprojektam jau patlaban ir ne mazums pretinieku. Visvairāk iebilžu ir pret Ekonomikas ministrijas uzspiesto beztermiņa īres līgumu atcelšanu. Otra radikāla izmaiņa – tiek atcelta līdz šim ierastā visu strīdu atrisināšana tiesā. Ministrija piedāvā īrnieku izlikšanu no dzīvokļa, pamatojoties uz likumā noteikto, bez tiesas sprieduma. Šo kārtību varētu piemērot gadījumos, kad ir beidzies īres līguma termiņš vai iznomātajam dzīvoklim mainījies īpašnieks, bet īres līgums ar iepriekšējo īpašnieku nav reģistrēts Zemesgrāmatā.
– Galvenais likumprojekta trūkums ir vienāda attieksme pret visiem īrniekiem – kā tiem, kuri par īrniekiem kļuvuši brīvā tirgus apstākļos, tā arī denacionalizēto māju iedzīvotājiem, kuri šajos dzīvokļos dzīvo vēl ar padomju laikos noslēgtiem līgumiem, – uzskata Rīgas apsaimniekotāju asociācijas eksperts Aleksandrs Sakovskis, kurš 11. Saeimā vadīja Mājokļu apakškomisiju. – Patiesībā Ekonomikas ministrijai kā likumprojekta izveidotājai vajadzētu atsevišķā grupā izdalīt t. s. „saimnieku” (denacionalizēto) māju iedzīvotājus un paredzēt viņiem zināmu aizstāvības mehānismu. Diemžēl tas nav izdarīts. Interesanti, kāda šajos jautājumos būs valdības nostāja, jo tās pienākums ir nodrošināt aizstāvību visneaizsargātākajām valsts iedzīvotāju grupām. Tas, ka likumprojekts 2017. gada oktobrī bez sevišķas „aizķeršanās” tika pieņemts valsts sekretāru līmenī, manī rada ļoti pamatotas bažas.
Pēc denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības Ausma datiem, Rīgā ir aptuveni 10 000 iedzīvotāju, kuri denacionalizētajās mājās dzīvo ar beztermiņa līgumiem. Viņu stāvokli nevar apskaust, jo māju īpašnieki tā vien alkst, kā atbrīvoties no šī sev nevajadzīgā „balasta”. Cerēt uz jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma aizsardzību šie īrnieki var tikai pēc īres līguma reģistrēšanas Zemesgrāmatā. Vienīgais – bez mājas īpašnieka piekrišanas līguma reģistrācija nav iespējama, un izveidojas noslēgts aplis, kurš nekur neved.
– Valstij ir jābūt atbildīgai un jārūpējas par denacionalizēto māju iedzīvotājiem, – uzskata Aleksandrs Sakovskis. – Pieļauju, ka, risinot šo jautājumu, Saeimā izraisīsies lielas diskusijas. Jāatzīmē, ka deputātiem būs iespēja labot izskatīšanas procesā pieļauto brāķi. Vai Saeima darbosies cilvēku labā vai ies namīpašnieku pavadā, noteiks nākamās (pēc vēlēšanām 2018. gada oktobrī) valdošās koalīcijas sastāvs un darbības mērķi. Ja pie varas būs sociāli atbildīga partija, iedzīvotāji būs pasargāti, ja nē – jaunais Dzīvojamo telpu īres likums vispirms aizstāvēs īrējamo platību īpašniekus.
Starp citu, valdība pirms vēlēšanām nesteidzas strīdīgo likumprojektu nodot Saeimai, jo saprot, ka pretēji tautas interesēm pieņemti lēmumi negatīvi ietekmēs jau tā paputējušo valdošo partiju reputāciju.
Tas nozīmē, ka reāli jaunumi par gaidāmā likuma saturu nebūs ātrāk par 2018. gada ziemu.
|
Kas mainīsies, ja Saeima apstiprinās likumprojektu Dzīvojamo telpu īres likums? |
|
|
Spēkā esošais Dzīvojamo telpu īres likums |
Jaunais likumprojekts |
|
Līguma reģistrēšana |
|
|
Īres līguma reģistrācija nav obligāta |
Visi īres līgumi jāreģistrē Zemesgrāmatā |
|
Jaunā īpašnieka atbildība par iepriekšējā īpašnieka noslēgtā līguma turpināšanu (dzīvokļa īpašnieku maiņas gadījumā) |
|
|
Iepriekšējā īpašnieka noslēgtā līguma pildīšana ir obligāta, tādēļ īrniekam nav jāuztraucas par izlikšanu |
Jaunajam īpašniekam jāpilda tikai tie līgumi, kuri reģistrēti Zemesgrāmatā |
|
Tiesāšanās kārtība attiecībā uz ar īri saistītajiem jautājumiem |
|
|
Visi jautājumi, kas skar izīrētāju un īrnieku, risināmi vienīgi tiesas ceļā |
Īrniekam bez tiesas sprieduma var pieprasīt: ■ atbrīvot dzīvojamās telpas pēc īres līguma termiņa beigām; ■ atbrīvot dzīvojamās telpas pēc jaunā īpašnieka pirmā pieprasījuma, ja īres līgums nebija reģistrēts Zemesgrāmatā |
|
Īres līguma darbības termiņš un tā pagarināšana |
|
|
■ īres līgumu ļauts slēgt uz noteiktu laiku vai arī tas var būt beztermiņa; ■ pēc līguma termiņa beigām īrniekam telpas jāatbrīvo, izņemot gadījumus, kad līgums īrniekam paredz vienoties par līguma pagarinājumu; ■ dzīvojamās platības īpašniekam ir tiesības līgumu nepagarināt tikai tajos gadījumos, kuri paredzēti likumā |
■ īres līgumu ļauts slēgt tikai uz noteiktu laiku; ■ īres līgumu nav ļauts pagarināt, pēc termiņa beigām īrniekam telpas jāatbrīvo, izņemot gadījumus, ja īpašnieks un īrnieks slēdz jaunu dzīvojamās platības īres līgumu |
|
Īrnieka ģimenes locekļu tiesības un atbildība |
|
|
■ īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā līguma slēdzējam; ■ ģimenes locekļi kopā ar īrnieku solidāri atbild par līguma noteikumu ievērošanu; ■ īrnieka ģimenes locekļiem ir tiesības lūgt dzīvojamās platības īpašnieku noslēgt līgumu ar kādu no viņiem gadījumā, ja: • iepriekšējais īrnieks ilgāk par trim mēnešiem nepilda līguma noteikumus; • iepriekšējais īrnieks ir miris vai zaudējis rīcībspēju |
■ īrnieka ģimenes locekļiem nav tiesību lietot dzīvojamo platību; ■ ģimenes locekļiem nav solidāras atbildības par īres līguma nosacījumu pildīšanu; ■ īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem ir tiesības divu mēnešu laikā lūgt dzīvojamās platības īpašnieku noslēgt līgumu uz iepriekšējiem noteikumiem |
|
Īres maksas noteikšana |
|
|
■ slēdzot īres līgumu, īres maksu nosaka pēc pušu rakstiskas vienošanās; ■ īres maksas apmēru drīkst paaugstināt tikai tad, ja tāda iespēja paredzēta līgumā. Par to īrnieks jābrīdina ne mazāk kā sešus mēnešus iepriekš. Brīdinājumā jāuzrāda maksas paaugstināšanas cēlonis un finansiālais pamatojums; ■ īres maksas komponentes nosaka likums un saistošie Ministru kabineta noteikumi |
■ par īres maksas lielumu puses vienojas un tās lielumu fiksē līgumā; ■ dzīvojamās platības īpašnieks īres maksu drīkst paaugstināt tikai tad, ja līgumā ietverti paaugstināšanas noteikumi un kārtība; ■ īres maksu var noteikt tikai par dzīvojamās platības lietošanu vai arī par visiem pakalpojumiem, kas saistīti ar minētās platības lietošanu |