Apkures sezona: „Baidāmies, ka kaimiņš izraisīs ugunsgrēku!”

Ja dzīvoklis atrodas mājā ar malkas apkuri un pastāv bailes no iespējama ugunsgrēka, piedāvājam kopā ar apkures ekspertiem izanalizēt, vai risks patiešām pastāv un cik augsts tas ir.

Ja vainīgs ir kaimiņš

„Dzīvoju nelielā mājā ar malkas apkuri,” mums raksta Marija Sūne no Jūrmalas. „Apsaimniekošanas uzņēmums katru gadu iztīra dūmvadus. Kad runa nonāk līdz krāsnīm dzīvokļos, pārvaldnieks tikai atmet ar roku: „Krāsnis ir jūsu privātais īpašums, un jums pašiem jārūpējas par to stāvokli.” Labi, mēs par savu krāsni arī rūpējamies, bet kaimiņienes – vecas māmuļas – dzīvoklī ieiet ir baisi. Kad krāsns tiek iekurta, dūmu pilna ir istaba, līdz pat grīdai. Atklāti sakot, baidāmies no ugunsgrēka. Sakiet, kā lai sevi pasargājam?”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) paskaidro, ka par bojātām apkures ierīcēm jāziņo VUGD reģionālajā nodaļā. Piemēram, Rīgā tas ir Maskavas ielā 5, LV-1050, vai pa tālruni 67075801. Sūdzību var iesniegt arī elektroniski, izmantojot portāla www.latvija.lv pakalpojumu „Iesniegums iestādei”, vai arī nosūtīt pa pastu.

– Pēc sūdzības saņemšanas VUGD inspektori veiks pārbaudi norādītajā adresē, – skaidroja uzraugošajā iestādē. – Likums noteic, ka katras personas pienākums ir nodrošināt uzraugošās iestādes pārstāvja – VUGD inspektora – iekļūšanu mājā vai dzīvoklī, lai veiktu ierīces apsekošanu. Ja persona atsakās izpildīt šo likuma normu, viņa par to tiek sodīta. Pārbaudes rezultātā apkures ierīces īpašniekam var uzlikt par pienākumu saremontēt bojāto ierīci vai arī pārtraukt tās ekspluatāciju.

Kādēļ dūmo krāsnis?

Reizēm krāsns kurināšanas laikā dūmi telpā nerodas bojātas krāsns dēļ. Latvijas Amatniecības kameras krāšņu meistars Arnolds Strazdiņš skaidro, ka dūmi parasti parādās, jo ir nepietiekama velkme skurstenī:

– Tas var gadīties tādēļ, ka vienam skurstenim ir pieslēgtas vairākas krāsnis. Visbiežāk tas novērojams vecajās pirmskara periodā celtajās mājās (jaunie būvniecības noteikumi skurstenim pieļauj tikai vienas krāsns pieslēgumu). Daudzdzīvokļu mājās sadūmojums biežāk var rasties apkures sezonas sākumā, sevišķi tad, ja stāvu zemāk ir tukšs dzīvoklis vai tajā ļoti reti izmanto krāsnis. Skurstenis ir mitrs un auksts, tādēļ velkme ir vāja, bet, ja skursteņa apakšējā daļa ir samirkusi, velkme izbeidzas pavisam. Ja dzīvoklī rodas sadūmojums, vajag apakšējo kaimiņu palūgt pastiprināti sakurināt krāsni vai kamīnu, – padomu dod A. Strazdiņš. – Kurināšanai nepieciešams izmantot kvalitatīvu kurināmo, piemēram, sausu koku vai šķeldu. Tikko skurstenis būs sasilis, tas strādās labi.

Pie kvalitatīva kurināmā pieskaitāma sausa alkšņa, bērza, priedes vai egles malka. Ja kurināšanai izmanto nekvalitatīvu materiālu – avīzes, plastiku, kapronu –, tad dūmi var ieplūst ne tikai paša, bet arī kaimiņa dzīvoklī.

Ja dzīvoklī  nonāk kaimiņu dūmi, tas var liecināt par samērā bīstamu situāciju.

– Ja katrai krāsnij dzīvoklī ir savs dūmvads, bet dūmi iekļūst jūsu dzīvoklī, tā var būt zīme, ka dūmkanālu starpsienās ir radušās plaisas vai caurumi, – skaidro A. Strazdiņš. – Lauzumi dūmkanālos atstāj ietekmi uz velkmi. Tas nozīmē, ka, kurinot savu krāsni, gaisam jāpieplūst no kaimiņa atveres gaisa pieplūdei. Gadījumā, ja gaisa atveres aizbīdnis ir aizvērts, jūsu krāsns dūmo, un tas var beigties ar aizdegšanos.

Krāsnis vajadzētu pārmūrēt reizi 50 gados

Jautājumus par ugunsdrošību uzdevām būvspeciālistam Artūram Kravcovam, kurš nodarbojas ar ēku tehnisko apsekošanu.

– Krāsnis ar laiku nolietojas. Vai tās ir bieži jāpārmūrē?

– Jā, krāsnis izdeg, metāla detaļas deformējas, mūrējumā parādās plaisas un šķirbas, tādēļ ieteicams tās pārmūrēt reizi piecdesmit gados, sevišķi, ja tās ir podiņu krāsnis. Tāpat arī dūmvadu daļa, kas atrodas virs jumta seguma, ar laiku nolietojas. Ķieģeļu mūri īpaši erodē temperatūras svārstības. Kad ziemā no skursteņa izplūst silti dūmi, veidojas kondensāts, kurš izgulsnējas uz mūrējuma, sasalst un paātrina dūmvada bojāeju, tādēļ arī skursteņa ārējo daļu reizi pa reizei vajadzētu pārmūrēt. Tas maksā dārgi, turklāt atrast kvalificētu meistaru, kas gatavs strādāt augstumā, nav viegli.

– Vai dūmu detektori palīdzēs izsargāties no ugunsgrēka? Ja dzīvoklī ir vairākas istabas, vai detektoru nepieciešams uzstādīt katrā no tām?

– Dūmu detektori jāuzstāda telpās, kurās ir apkures elementi. Jāņem vērā, ka detektors reaģēs uz jebkuriem dūmiem, arī piedegot ēdienam uz pannas, kā arī smēķējot.

Izvairīties no ugunsgrēka dūmu detektori, protams, palīdz. Piemēram, pēc ugunsgrēka nācās apsekot kādas lauku mājas, kurās cilvēkus no bojāejas izglāba dūmu detektors. Aizdegšanās notika naktī pēc tam, kad mājas saimnieki izkurināja kamīnu, aiztaisīja aizbīdni un aizgāja gulēt. Pēc pāris stundām cilvēkus uzmodināja detektora radītās skaņas. Izrādījās, ka virs griestiem, bēniņu pārsegumā, notikusi aizdegšanās. Labi, ka cilvēki paspēja evakuēties, kaut arī pašu māju izglābt neizdevās. Bez detektora miegā var nesajust sadūmojumu.

– Ja šo ierīci uzstādīs virtuvē, tā signalizēs nepārtraukti?

– Tāda iespēja ir. Virtuvē labāk uzstādīt siltuma detektoru: paaugstinoties temperatūrai telpā līdz uzstādītajiem parametriem, detektors nostrādās un dos signālu.

– Vai ir detektors, kurš reaģē uz oglekļa monoksīda (tvana gāzes) līmeni telpā?

– To var noteikt ar gāzu analizatoriem, bet tādus sadzīvē izmanto ļoti reti. Tvana gāze ir ļoti viltīga – tai nav ne smakas, ne krāsas. Šī gāze veidojas, pilnībā nesadegot cietajam kurināmajam, piemēram, krāsnī paliek līdz galam nesadegusi pagale, bet krāsns aizbīdnis tiek aizvērts. Rezultātā veidojas tvana gāze, tāpēc, ja mājā ir krāsns apkure, esiet īpaši uzmanīgi.