Alternatīvās apkures tīkotāju dienas un nedienas

Rīgas iedzīvotājiem, kas vēlējās savus dzīvokļus atslēgt no centrālās apkures, arī agrāk nācās izcīnīt sīvu cīņu ar pašvaldību, bet tagad atteikties no Rīgas siltuma pakalpojumiem ir gandrīz neiespējami.

Galvaspilsētas Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja akceptējusi grozījumus Rīgas domes noteikumos par alternatīvās apkures ierīkošanu dzīvoklī vai mājā. Jau tuvākajā laikā pašvaldība pārtrauks izsniegt atļaujas gāzes katlu uzstādīšanai atsevišķos dzīvokļos. Tādu papīru varēs pieprasīt tikai dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvokļu kooperatīvi, kas, lai izvairītos no uzņēmuma Rīgas siltums augstajiem tarifiem, būs pieņēmuši lēmumu alternatīvo apkuri ierīkot visā mājā. Taču arī tiem izredzes izkļūt no siltuma piegādātāja ciešajiem apskāvieniem ir visai mazas – monopolistam garas rokas...

Caur ērkšķiem uz gāzes katlu

Rīgas dome, kas kontrolē siltumapgādi galvaspilsētā, pirms daudziem gadiem pilsētu sadalīja zonās. Māju īpašniekiem privātās apbūves rajonos atļāva pieslēgt individuālās apkures sistēmas, pārējos mājokļus sāka stingri kontrolēt. No Rīgas siltumapgādes attīstības koncepcijas skaidri izriet: ja liela dzīvojamā māja jau pieslēgta Rīgas siltuma tīklam vai šāda pieslēgšana ir tehniski iespējama, uz atļauju ierīkot gāzes apkuri iedzīvotājiem ir lieki cerēt.

Līdz šim tika pieļauti reti izņēmumi no RD noteikumiem. Piemēram, gāzes katlus atļāva uzstādīt aukstu dzīvokļu iemītniekiem mājās, kur apkures sistēma nebija sakārtota (reizēm gadās, ka šīs sistēmas nelīdzsvarotības dēļ apakšējo stāvu iemītnieki tinas kažokos, bet kaimiņiem augšējos stāvos nākas pastāvīgi vēdināt pārkurinātās telpas). Turklāt bija vēlams, lai gāzes katlu pretendentiem mājās būtu bars mazu pārsalušu bērneļu vai gulošs slimnieks...

Ar vārdu sakot, ceļš uz gāzes apkuri dzīvojamo māju mikrorajonu iedzīvotājiem nekad nav bijis rozēm kaisīts. Taču pēc Komunālās komitejas lēmuma šī procedūra kļūs vēl divkārt ērkšķaināka nekā līdz šim.

Likums un tā līkumi

Komunālā departamenta pārstāvji deputātiem darīja zināmu, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas un Reģionālās attīstības ministrijas atzinumu dome nepareizi traktē Enerģētikas likumu. Likuma 50. pantā teikts, ka „ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu”. Šī norma ir kļuvusi par vairāku konfliktu cēloni. Rīdzinieki uzskatīja, ka viņi kā dzīvokļu īpašnieki var jebkurā laikā atteikties no Rīgas siltumadārgajiem pakalpojumiem. Dome piekāpās un zaudēja vismaz vienu skaļu tiesas prāvu – pret aģentūras Rīgas mājoklis juristu Juri Bautru, kurš pirms dažiem gadiem savā dzīvoklī uzstādīja gāzes katlu vispār bez jebkādas saskaņošanas ar ierēdņiem, tikai pamatojoties uz Enerģētikas likumu.

Bet tas bija izņēmums. Faktiski pastāvēja tāda kārtība, ka dzīvokļu īpašnieki individuāli vērsās Vides departamentā pēc atļaujas pieslēgt gāzes katlu. Gadījās, ka viens kaimiņš atļauju dabūja, otrs aizgāja tukšām rokām. Tas notika tāpēc, ka komisijai iesniegums par katru dzīvokli bija jāizskata atsevišķi.

Vai būs vairāk saskaņas?

Turpmāk situācija mainīsies. Tieslietu ministrija ir atzinusi, ka par ēku un būvju īpašniekiem, kam ir tiesības mainīt apkures veidu, uzskatāmas tikai dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvokļu kooperatīvi, bet nekādā gadījumā ne atsevišķu dzīvokļu īpašnieki. Tāpēc Rīgas domei ir tiesības vairs nepieņemt individuālo siltumpatērētāju pieteikumus dzīvokļu atslēgšanai no uzņēmuma Rīgas siltums tīkla.

Domes deputāti Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas sēdē akceptēja šādu lēmumu.

– Es jau pirms trim gadiem aicināju izskatīt šo jautājumu, priecājos, ka Komunālais departaments beidzot ir sakustējies, – ierēdņiem iedzēla Ivars Gaters.

Deputāts Deniss Gorba uzdeva praktisku jautājumu: kā grozījumi RD noteikumos ietekmēs pilsētas mikrorajonu iedzīvotājus, vai atteikties no centrālās apkures kļūs vieglāk vai grūtāk? Komunālā departamenta pārstāvji atbildēja visai izvairīgi: sak, pilsētas prioritāte kā bija, tā būs centrālais siltumtīkls, bet gan DzEK, gan namu pārvaldēm, protams, ir tiesības iesniegt pieteikumus alternatīvu sistēmu uzstādīšanai mājās. No savas puses varam tikai atkārtot, ka rīdzinieku izredzes tikt vaļā no uzņēmuma Rīgas siltums pakalpojumiem ir visai niecīgas.

Taču būs arī kāds labums no RD jaunajiem noteikumiem. Pastāv uzskats, ka atsevišķu dzīvokļu atslēgšana no centrālā siltumtīkla ir visai mājai neizdevīga, jo tiek izjaukts apkures sistēmas līdzsvars, rodas neskaidrības ar koplietošanas platību apkures apmaksu utt. Tagad, kad lēmumu par apkures veida maiņu pieņems visi mājas iemītnieki kopā, tamlīdzīgu problēmu būs mazāk.