Kur vērsties, ja daudzdzīvokļu mājā ir grauzēji, prusaki un antisanitāri apstākļi

Veselības inspekcija regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības par grauzēju, prusaku un citu kaitēkļu izplatību daudzdzīvokļu mājās, kā arī par nekārtību kaimiņu dzīvokļos, nepatīkamām smakām un sadzīves atkritumu uzkrāšanos. Šīs sūdzības visbiežāk tiek adresētas tieši inspekcijai – lai gan minēto jautājumu risināšana normatīvajos aktos nemaz nav noteikta kā tās kompetence. Kas tad patiesībā ir atbildīgs par prusakiem aiz sienas? Skaidrojam.

Kas par ko atbild

Viss atkarīgs no tā, kur tieši problēma radusies, norāda inspekcijā. Ja kaitēkļi konstatēti konkrētā dzīvoklī, par to atbild dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks. Ja tie izplatījušies koplietošanas telpās, atbildīgs ir mājas pārvaldnieks. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un teritorijas uzturēšanu atbild pašvaldība, savukārt dzīvokļu īpašnieku strīdi par īpašuma izmantošanu un pārvaldīšanu jārisina civiltiesiskā kārtībā – tiesā, uzsver Inspekcijas speciālisti.

Pirms sūdzības iesniegšanas Veselības inspekcijā iesaka vispirms pašiem noskaidrot, kuras iestādes kompetencē ir konkrētās situācijas risināšana – tas ļaus problēmu atrisināt daudz ātrāk.

Par dzīvokli atbild tā īpašnieks

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums uzturēt savu īpašumu kārtībā, ievērot sanitārās prasības un rūpēties, lai dzīvokļa izmantošana neapdraudētu citu cilvēku drošību, veselību un apkārtējo vidi, atgādina Inspekcijā. Tieši tāpēc valsts iestādēm – arī pašai Veselības inspekcijai – nav tiesību bez likumīga pamata iekļūt privātīpašumā vai likt īpašniekam veikt konkrētas darbības, piemēram, sakopt dzīvokli vai organizēt deratizāciju. Šī norma noteikta Dzīvokļa īpašuma likumā.

Kas organizē kaitēkļu apkarošanu

Ja dzīvoklī konstatēti prusaki, skudras, grauzēji vai citi kaitēkļi, par apkarošanas pasākumu organizēšanu atbild tā paša dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks, norāda Inspekcijā. Savukārt, ja kaitēkļi izplatījušies koplietošanas telpās, to apkarošanu organizē mājas pārvaldnieks – sanitārās apkopes un kaitēkļu izplatības novēršanas ietvaros, ievērojot normatīvo aktu prasības un dzīvokļu īpašnieku pieņemtos lēmumus. Šis pārvaldnieka pienākums noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.

Inspekcijā papildus uzsver svarīgu niansi: profilaktiskos dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi specializēti komersanti, kas darbojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Šāda pakalpojuma organizēšanai jāpiesaista speciālists ar attiecīgu izglītību darbam ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, bet pašus darbus drīkst veikt tikai īpaši apmācīts dezinfektors, kurš apguvis atbilstošu mācību programmu. Šīs prasības noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 73 "Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi".

Par koplietošanas telpām lemj paši īpašnieki

Kāpņu telpas, pagrabi, inženierkomunikācijas un citas koplietošanas īpašuma daļas pieder visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem kopīgi, atgādina Inspekcijā, un lēmumus par šā īpašuma pārvaldīšanu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība. Obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību izdevumus sedz saskaņā ar šīs kopības pieņemto lēmumu – tā paredzēts Dzīvokļa īpašuma likumā. Pārvaldnieks savukārt tikai organizē lēmumu izpildi atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajām prasībām.

Ja problēmu rada kaimiņa dzīvoklis

Ja kāda dzīvokļa izmantošana rada traucējumus citiem iedzīvotājiem – piemēram, netiek ievērotas sanitārās prasības vai tiek aizskartas citu personu intereses – dzīvokļu īpašniekiem vai mājas pārvaldniekam ir tiesības vērsties tiesā civilprocesa kārtībā, atgādina Veselības inspekcijā.

Par atkritumu apsaimniekošanu atbild pašvaldība

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā organizē un kontrolē attiecīgā pašvaldība, skaidro Inspekcijā. Tā arī nosaka teritoriju un būvju uzturēšanas prasības un uzrauga to ievērošanu, lai nodrošinātu sanitāro tīrību un sabiedrības drošību.

Ko tad šajā jomā dara pati Veselības inspekcija?

Patiesībā inspekcijas loma šeit ir daudz šaurāka, nekā varētu šķist: tā uzrauga, vai profilaktisko dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzēji atbilst normatīvo aktu prasībām. Proti, inspekcija var izvērtēt, vai konkrētais kaitēkļu apkarošanas pakalpojumu sniedzējs ievēro tam noteiktās prasības – piemēram, attiecībā uz pakalpojuma organizēšanu, darbinieku apmācību un ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu.