Viss kas jāzin par savu māju!

Edgars Šīns: „Patlaban mājokli nopirkt ir lētāk, nekā to uzbūvēt” Drukāt E-pasts
Trešdiena, 18 decembris 2019 13:50

Kādas tendences vērojamas nekustamā īpašuma tirgū, un vai cenas samazināsies?

Kas notiek Latvijas nekustamā īpašuma tirgū – vai ir vērts gaidīt uz cenu paaugstināšanos vai pazemināšanos, vai dzīvokļi kļūs pieejamāki? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Viņa prognozes pirms 2008. gada krīzes un arī krīzes laikā izrādījās visprecīzākās. Rakstā „Karstais kartupelis – dzīvokļu jautājums” (Forbes), Edgars Šīns analizē situāciju un norāda cēloņus, kuri Latvijas iedzīvotājiem traucē uzlabot savus dzīves apstākļus. Viens no galvenajiem iemesliem ir apgrūtinātā iespēja iegūt hipotekāro kredītu.

„Beidzamie pieejamie dati par hipotekārajiem kredītiem 2017. gadā rāda, ka Lietuvā un Igaunijā izsniegto kredītu skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, ir pieaudzis, bet Latvijā gluži pretēji – samazinājies.”

Tālāk eksperts vērtē hipotekāro kredītu likmes un norāda, ka Latvijā tās ir 2,9%, Igaunijā – robežās no 2,5 līdz 2,7%, bet Lietuvā – 2,3%. Tas atstāj ietekmi uz latviešu pirktspēju. Salīdzināšanai – Latvijas iedzīvotājam 50 tūkstošu eiro vērta dzīvokļa iegādei būtu nepieciešami 62 mēneši līdzekļu sakrāšanai, Lietuvā šis periods būtu 61 mēnesis, bet Igaunijā – 42 mēneši.

Finanšu līdzekļu trūkums ir viens no faktoriem, kuru dēļ Latvijas iedzīvotāji kavējas ar nekustamā īpašuma iegādi vai pat dzīvokļa īri. „Tas rada spriedzi īres tirgū, jo sevišķi galvaspilsētā,” uzskata Edgars Šīns.

Nekustamo īpašumu pārdevēji tomēr nezaudē cerības. Edgars Šīns domā, ka jaunā paaudze, kas ienāk Latvijas ekonomikā, ir aktīva un tieši viņi noteiks toni mājokļu un īres tirgū. Aptuveni trešā daļa jauno cilvēku, kuri dzīvo Rīgā un tās apkārtnē, vēlas iegādāties savu nekustamo īpašumu tuvāko divu gadu laikā. Runa ir par 45 000 jaunu cilvēku, kuriem būs vajadzīgi dzīvokļi, kas atbildīs viņu prasībām.

Runājot par pircēju vajadzībām, Edgars Šīns norāda, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgū pietrūkst daudzveidīgs piedāvājums pircējiem ar atšķirīgām prasībām.

„Pašlaik mājsaimniecības mainās pēc būtības – tās kļūst mazskaitlīgas,” stāsta eksperts. „Parasti tās veido tikai viens cilvēks. Pasaulē šo tendenci sauc „cilvēks un viņa suns”. Mainās arī dzīves stils – cilvēki vēlas vairāk socializēties ārpus mājas, mainās viņu pieeja nekustamā īpašuma izvēlei – mūsdienīgu cilvēku izpratnē mājoklim ir jābūt ekonomiskam uzturēšanā.”

Cilvēki visvairāk interesējas par dzīvokļiem ar nelielu platību. Beidzamajos divos gados ekspluatācijā ir nodoti daži objekti, kas atbilst šīm prasībām, un tie ir pārbūvēti īres nami no pirmskara laika. „Neskatoties uz to, mazo dzīvokļu piedāvājums ievērojami atšķiras no pieprasījuma,” uzskata Edgars Šīns.

Latvijas iedzīvotājus joprojām visvairāk interesē dzīvokļi, kuru cena ir no 50 līdz 75 tūkstošiem eiro. Latio vadītājs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji tuvākajā laikā turpinās izvēlēties platībā nelielus, kompaktus dzīvokļus ar samērīgām apsaimniekošanas izmaksām. Vairāki jauno projektu attīstītāji ir izteikuši gatavību uzbūvēt šādas mājas un dzīvokļus piedāvāt īrei. Tomēr Edgars Šīns uzskata, ka šis piedāvājums būs ierobežots, tādēļ lielu iespaidu uz nekustamā īpašuma tirgu neatstās.

Vai ir pienācis laiks iegādāties dzīvokli?

Uz šo jautājumu tieša atbilde netiek sniegta, bet eksperts norāda uz šādiem apsvērumiem: „Patlaban nekustamo īpašumu cena ir zema, ja to salīdzina ar uzbūvēšanas izmaksām. Statistika rāda, ka viens dzīvojamās platības kvadrātmetrs padomju tipveida apbūvē pirms krīzes maksāja aptuveni 1700 eiro. Tagad cena ir tikai 830 eiro. Jaunajos projektos tendence ir identiska – viena kvadrātmetra cena ir samazinājusies no 2500 līdz 1700 eiro. Tas rāda tikai vienu tendenci – cenas ir nokritušas zem pašizmaksas, tas nozīmē, ka pirkt ir lētāk nekā būvēt pašam. Ir skaidrs, ka cenas nemainīsies – ne uz sadārdzināšanās, ne uz samazināšanās pusi.”

Edgars Šīns uzskata, ka valstij būtu jānodarbojas ar nekustamā īpašuma tirgus stimulēšanu. Labs sākums varētu būt likumprojekta Par dzīvojamo telpu īri pieņemšana, jo spēkā esošais īres likums darbojas jau 26 gadus. Tāpat būtu nepieciešams veikt būvniecības projektu saskaņošanas procesa inventarizāciju, visādos veidos stimulēt esošā dzīvojamā fonda renovācijas procesu un sniegt lielāku palīdzību jauniem cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties mājokli ne tikai Rīgā, bet arī valsts reģionos.


 
© 2012 Darīsim KOPĀ!