Viss kas jāzin par savu māju!

Spēle uz pazeminājumu Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Rīgu un visu Latviju smacē augstie siltuma tarifi. Konferencē „Iedzīvotāju sociālā aizsardzība Rīgā” pilsētnieki uzzināja, ka varas iestādes tos nevar pasargāt no šausminošajiem rēķiniem. Bet Komunālā departamenta Normatīvu nodaļas vadītāja Rita Visocka iesaka mums... taupīt. „Ja naktī istabās pazemina temperatūru un mazgājas ar vēsu ūdeni, var ietaupīt līdz 30 procentiem no maksas par siltumu,” paziņoja ierēdne.

Padoms ziemas peldētājiem

Nezinu, kā jūs, bet es nevaru iedomāties, ka rīdzinieki varētu piekrist karstā ūdens temperatūras pazemināšanai naktīs. Savukārt pēc Komunālā departamenta pārstāvju domām, nav ko tautai mazgāties vēlu vakaros.

– Karstā ūdens normāla temperatūra svārstās no 52 līdz 43 grādiem, pēdējais normatīvs tiek piemērots gadījumā, ja augstāku temperatūru kādu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt, – konferences dalībniekiem pavēstīja Rita Visocka. – Naktī temperatūru var pazemināt līdz 40 un pat 25 grādiem, ja iedzīvotājiem nav ieraduma tik vēlu iet dušā.

Pirms dažiem gadiem tāds priekšlikums jau izskanēja, bet tas, kas šķita absurdi pirms trim gadiem, šobrīd jau izskatās pēc reālas izejas no situācija. Tātad priekšlikums taupīt uz ūdens un apkures rēķina izskanējis no jauna. Cilvēkiem ir tiesības to apdomāt.

Vai esat ar mieru salt?

Komunālajā departamentā apzinās, ka Rīgas iedzīvotājiem ir grūti samaksāt rēķinus par saņemto siltumu un ūdeni, taču neko nomierinošu dzīvokļu saimniekiem pateikt Rita Visocka nevarēja.

– Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2008. gada 10. septembra lēmumu siltuma cena Rīgā ir tieši atkarīga no dabasgāzes cenas pēdējos deviņos mēnešos, – viņa pastāstīja. – Principā tāds tarifa piesaistes mehānisms patērētājiem ir izdevīgs, jo tarifs ir peldošs. Piemēram, kritās gāzes cena, un janvārī siltums kļuva par 6 procentiem lētāks. Februārī tas salīdzinājumā ar 2008. gada decembri maksās par 3 procentiem mazāk. Diemžēl martā cena atkal pacelsies līdz augstākajam punktam.

Pēc Visockas domām, ietaupījumu var nodrošināt siltummezglu pareizs regulējums. Saskaņā ar normatīviem temperatūra dzīvojamās telpās nedrīkst būt zemāka par 18 grādiem, bet pieredze liecina, ka maksimāli komfortabli cilvēks jūtas, ja temperatūra istabā ir virs 21 grāda.

– Gribu dot iedzīvotājiem padomu, – sacīja departamenta pārstāve. – Mēs nevaram iesaldēt tarifu, bet varam samazināt siltuma patēriņu. Šai nolūkā vajag renovēt māju. Ja siltināšana nesanāk, vajag apspriesties ar kaimiņiem, kāda temperatūra mājā būtu pieņemama, savākt parakstus un vērsties namu pārvaldē un iekšējos tīklus apkalpojošajā organizācijā ar lūgumu pārregulēt siltummezglu. Tas nenozīmē, ka nāksies salt. Temperatūru var pazemināt naktīs. Nav teikts, ka istabā līdz ar to kļūs vēsāk, jo sienas sāks atdot dienā uzkrāto siltumu.

Departamenta pētījumi liecina, ka temperatūras pazemināšanās telpās tikai par vienu grādu dod 4–5% ietaupījumu rēķinā par apkuri. Taču gribētos ieteikt varasvīriem nenovest ideju līdz absurdam. Lai samazinātu maksājumus par dzīvokli līdz saprātīgiem apmēriem, mums nāktos temperatūru mājās pazemināt līdz 10 grādiem. Tā vairs nebūtu ekonomija, tie būtu slimi cilvēki un aizsaluši radiatori. Vai nav iespējams atrast saudzīgāku risinājumu?

Tagi:
 
© 2012 Darīsim KOPĀ!