Viss kas jāzin par savu māju!

„Esam gatavi renovēt, gaidām valsts programmu!” Drukāt E-pasts
Trešdiena, 24 februāris 2016 15:11

JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts par to, kā jelgavniekiem radās ticība siltināšanai un kas no tā iznācis

Pēdējos gados Jelgava kļuvusi par vienu no mājokļu renovācijas līderiem Latvijā. Pilsētā jau nosiltinātas un atjaunotas 18 mājas, tikai pērn vien darbi pabeigti piecās ēkās. Cilvēki sākuši ticēt renovācijas efektivitātei, uzskata uzņēmuma Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) tehniskais direktors Oļegs Kukuts. Tagad savs vārds sakāms valstij: ja jau šopavasar kļūs pieejams ES līdzfinansējums, kā to sola Ekonomikas ministrija, tad pret rudeni Jelgavā atkal kūsāt kūsās darbs. 

Kā dzīvo tie, kas paspējuši nosiltināties?

Jelgavā ir diezgan daudz māju, kuru iemītnieki paši vēršas pie pārvaldnieka ar lūgumu organizēt viņiem renovācijas darbus. Un kā gan citādi? Tagad, kad beidzies pirmais posms māju siltināšanā ar ES fondu līdzfinansējumu, kļuvis redzams, cik izdevīga iedzīvotājiem ir kvalitatīva renovācija. Piemēram, pagājušā gada decembrī nerenovēto māju iedzīvotāji Jelgavā par siltumu maksāja vidēji 1 eiro/m2, bet dzīvokļu īpašnieki siltinātajās mājās aptuveni 0,50 eiro/m2. Mājā K. Barona ielā 19 maksa par apkuri bija vien 0,36 eiro/m2, bet mājā Brīvības bulvārī 28 vēl mazāka – 0,28 eiro/m2.

Cilvēki pārrunā ieguvumus un steidz pie pārvaldnieka, lai pavaicātu: „Kad jūs varēsiet nodrošināt mūsu mājas renovāciju?” Godīgi sakot, skaidras atbildes pagaidām nav, visa Latvija gaida, kad sāksies siltināšanas atbalsta programmas otrais posms. Tiklīdz būs līdzekļi, Jelgavā sāksies lieli darbi.

Sākumā bija daļēja renovācija

– Ar renovāciju sākām nodarboties 2001. gadā, – atgādina Oļegs Kukuts. – Taču sākumā tā bija tikai daļēja renovācija: mēs siltinājām bēniņus un gala sienas, labojām jumtus, kāpņu telpās likām jaunus logus un durvis. Laika gaitā JNĪP saprata, ka problēma jāskata plašāk un jānodarbojas ne tikai ar māju daļēju siltināšanu, bet arī pilnu renovāciju. Atradām partnerus Vācijā, kuri mums palīdzēja apgūt kompleksu renovāciju un ieviest tās principus Jelgavā. Par tādiem partneriem mums kļuva Austrumeiropas iniciatīvas fonds (IWO) un Vācijas attīstības banka. Ar šo partneru atbalstu mēs renovējām divas ēkas – 4. līnijā 1 un K. Helmaņa ielā 3.

Pakāpeniski uzņēma tempu

– Sadarbība ar vācu speciālistiem bija ļoti sekmīga, mēs daudz iemācījāmies, – turpina Oļegs Kukuts. – Sākumā domājām, ka mājas vajag siltināt pa daļām gadu gaitā, atkarībā no tā, kā iedzīvotājiem sokas naudaslīdzekļu uzkrājumu veidošana, bet tagad esam sapratuši, ka renovācijai jābūt kompleksai un tā jāveic ātri. Jo vairāk darbu paveicam vienā posmā, jo lielāku siltuma ekonomiju nodrošinām dzīvokļu īpašniekiem.

Pavisam šajos gados esam renovējuši 18 ēkas, no tām piecas 2015. gadā. ES atbalsta programmas ietvaros 2008.–2014. gadā nosiltinājām 16 ēkas. Renovējot šīs mājas, mēs likām lietā sadarbībā ar IWO apgūto vācu pieredzi. Tā rezultātā visām mūsu mājām ir ļoti augsti energoefektivitātes rādītāji. 2013. gadā mūsu renovēto māju Brīvības bulvārī 28 atzina par trešo energoefektīvāko ēku Latvijā, lai gan konkurence šajā konkursā bija ļoti liela, jo pēdējos gados Latvijā renovētas daudzas mājas.

Iedzīvotāji sāka uzticēties

– Tātad tagad mēs veicam ēku pilnīgu renovāciju. Mēs ne tikai siltinām sienas, bēniņus un pagrabu, bet arī mainām iekšējās komunikācijas, uzlabojam māju vispārējo tehnisko stāvokli, – skaidro JNĪP tehniskais direktors. – Tādējādi mēs pagarinām ēku ekspluatācijas laiku.

Ar katru gadu mēs renovējam aizvien vairāk māju: sākumā siltinājām vienu divas gadā, 2014. gadā realizējām četrus, bet pagājušajā gadā – piecus projektus. Tas nozīmē, ka arī Jelgavas iedzīvotāji ir apzinājušies, kāda nozīme ir siltināšanai. Tagad viņi par renovāciju ne tikai lasa avīzēs, bet ieklausās arī nosiltināto kaimiņmāju iemītnieku stāstītajā. Un šie iemītnieki parasti ir ļoti apmierināti. Protams, nevar izslēgt cilvēka faktoru: gadās, ka kādam dzīvokļa īpašniekam nav argumentu pret renovāciju, bet viņš vienalga neatbalsta savas mājas siltināšanu. Bet mēs katrā mājā rīkojam sapulces, turklāt daudzas (pieņemt visus vajadzīgos lēmumus vienā nav iespējams, tāpēc cilvēki pulcējas piecas un pat desmit reizes), un sīki jo sīki informējam cilvēkus par visiem darbiem, lai viņi apzināti varētu izlemt, vai mājai vajadzīga renovācija.

Kāpēc daudzi gribēja, bet visi nepaspēja?

– Šobrīd mums vēl palikuši daži nerealizēti projekti, kuri pretendēja uz ES fondu atbalstu pēc iepriekšējās programmas, kura noslēdzās 2015. gadā.

Te ir arī valsts problēma: saskaņā ar noteikumiem siltināšanas konkursos var piedalīties visi būvuzņēmumi. Daži piedāvā nepamatoti samazinātas cenas. Mēs nosakām uzvarētāju, pārbaudām tā pieteikumu un atklājam, piemēram, ka uzņēmums nemaksā nodokļus vai ir parādā valstij. Mēs nevaram slēgt līgumu ar tādu izpildītāju, un dažkārt pat nākas no jauna izsludināt konkursu. Tas aizkavē renovācijas sākumu un neļauj iedzīvotājiem pilnā mērā izmantot Eiropas Reģionālās Attīstības fonda līdzekļus.

Ir mājas, kuras netika norenovētas iepriekšējās atbalsta programmas laikā, bet tas nenozīmē, ka iedzīvotāju vēlēšanās nosiltināt savus daudzstāvu namus nepiepildīsies. Mēs lielas cerības saistām ar jauno programmu, teju, teju startēs.

Vajadzīga programma, to gaida!

– Daudzi dzīvokļu īpašnieki interesējas, kad beidzot startēs 2014.–2020. gadam ieplānotā jaunā mājokļu atjaunošanas atbalsta programma. Cilvēki to gaida otro gadu, dažās mājās jau sen pieņemti lēmumi par renovāciju. Taču pagaidām, kamēr nav apstiprināti programmas principi, tikt pie Eiropas naudas nav iespējams, sakarā ar to sagatavošanās darbi ir apturēti.

Pašlaik renovācijas jomā iestājusies pauze. Tas nav labi, jo pēdējo desmit gadu laikā esam pārliecinājušies, ka renovācija ir efektīvākais veids kā uzlabot mūsu mājas, kuras daudzējādā ziņā savu laiku jau nokalpojušas. Patlaban Latvijā izveidojusies neparasta situācija. Iepriekšējā plānošanas periodā, kad Eiropa pirmo reizi apsolīja finansiāli atbalstīt atjaunošanas darbus mūsu mājās, bija pieejams finansējums, bet cilvēki baidījās to izmantot, tagad viss ir gluži pretēji: cilvēki vēlas atjaunot savas mājas, bet nauda šim mērķim kavējas.

Vai atkal trūks celtnieku?

– Kādus riskus mēs redzam tajā apstāklī, ka kavējas valsts atbalsts māju siltināšanai? Atcerēsimies 2007.–2008. gadu, – aicina Oļegs Kukuts. – Tai laikā Latvija piedzīvoja lielu izrāvienu tautsaimniecības attīstībā. Strauji attīstījās daudzas nozares, to skaitā būvniecība. Būvdarbu cenas auga, būvlaukumos strādāja cilvēki bez jebkādas izglītības. Mēs nevēlamies, lai situācija atkārtotos. Šobrīd būvniecības apjomi Latvijā samazinājušies, daudzi speciālisti aizbraukuši uz ārzemēm. Pastāv bažas, ka brīdī, kad startēs jaunā renovācijas atbalsta programma, valstī atkal trūks speciālistu, kas spēs kvalitatīvi veikt būvniecības darbus.Dabiski, ka pārvaldniekam nāksies īpaši uzraudzīt darbu kvalitāti. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka renovācijas kvalitāte Jelgavā krītas! Bet par to, ka renovācija mūsu pilsētā jebkurā gadījumā turpināsies, es ne mirkli nešaubos. Šobrīd Jelgavā jau vairāk nekā 20 mājās veikti sagatavošanās darbi un dzīvokļu īpašnieki apliecinājuši vēlmi veikt renovāciju. Interesentu pulks aizvien pieaug, pastāvīgi rodas jaunas mājas – renovācijas pretendentes. Tiklīdz valdība apstiprinās programmu, mēs būsim gatavi startēt ar saviem projektiem. Ļoti ceram, ka renovācija atsāksies jau šogad.

No kļūdām mācās

– Gribu uzsvērt, ka arī turpmāk mēs gādāsim, lai mājām Jelgavā tiktu veikta pilna atjaunošana, – saka Oļegs Kukuts. – Iepriekšējais ES līdzfinansējuma programmas variants bija pārlieku demokrātisks un ļāva dzīvokļu īpašniekiem atteikties no dažiem darbiem ēkās. Diemžēl dzīvokļu īpašniekiem ne vienmēr izdevās pareizi noteikt, kas tieši viņu mājai vajadzīgs. Piemēram, taupības nolūkā viņi ļoti bieži atteicās no ventilācijas sistēmu uzlabošanas. Tagad mēs redzam, ka ventilācija ir ļoti svarīga un vilcināties ar tās ierīkošanu nedrīkst.

Turpmāk mēs uzstāsim, lai jelgavnieki renovācijas gaitā netaupa uz ventilācijas rēķina. Mēs varam piedāvāt dažādus risinājumus: kopējas gaisa rekuperācijas sistēmas vai rekuperatorus katram dzīvoklim utt. Galvenais, lai mājai būtu nodrošināta gaisa pieplūde un telpās pēc siltināšanas nekrātos lieks mitrums. Vispār pret nepārdomātu taupību renovācijas gaitā jāizturas ļoti piesardzīgi. Piemēram, vienā no mūsu renovētajām mājām radās problēmas ar apkures sistēmas darbību. Tika uzstādītas jaunas caurules, jauni sildķermeņi, uzmontēti termoregulatori, bet palika tā pati viencauruļu apkures sistēma, lai arī modificēta. Vēl renovācijas projekta sagatavošanas stadijā centāmies pārliecināt dzīvokļu īpašniekus, ka vajag ierīkot divcauruļu sistēmu, bet viņi baidījās, ka tas būs dārgāk, būs neērtības katrā dzīvoklī ierīkojot papildus sistēmas elementus, un atteicās. Divcauruļu sistēma neapšaubāmi atmaksātos, bet tagad dzīvokļu īpašniekiem nākas pieciest vienu otru neērtību.

Ja rodas tamlīdzīgas situācijas, mēs meklējam risinājumus, arī konsultējamies ar RTU un IWO speciālistiem un rodam alternatīvu risinājumu. Tas ir pārvaldnieka uzdevums. Taču nākamajā programmas posmā vēlamies pārliecināt dzīvokļu īpašniekus, lai jau atjaunošanas projekta saskaņošanas gaitā mājās netiktu atstātas tādas vājās vietas.

Jelgava gatavojas remontdarbiem

JNĪP tehniskais direktors atgādina, ka uzņēmums ne tikai renovē mājas, bet arī nodrošina tām tehnisko apkopi un veic visus nepieciešamos remontdarbus:

– Piemēram, mēs turpinām mainīt logus māju koplietošanas telpās. Šis darbs it kā nav sarežģīts, bet ne visi saprot, cik svarīgi logu nomaiņas procesā ievērot montāžas tehnoloģijas. Bieži vien cilvēki, ielikuši dzīvoklī jaunus logus, nesasniedz vēlamo efektu un saka, ka logi ir neefektīvi. Un tad izrādās, ka pie visa vainīga montāžas tehnoloģijas neievērošana.

Nereti dzīvokļu īpašnieki mājas renovācijas gaitā vēlas katrs atsevišķi nomainīt logus savā dzīvoklī, nevis visai mājai reizē. Tas nekādā ziņā nav aizliegts, bet gadās, ka ierodas uzņēmējs un logu montāžu veic nepareizi. Pēc tam dzīvokļu īpašnieki sūdzas, ka renovācija bijusi neveiksmīga, no logiem pūš.

Šā iemesla dēļ, mēs, veicot renovāciju, logu nomaiņu uzticam tikai tādiem speciālistiem, kas pierādījuši, ka zina, kā logi montējami (kā arī var uzrādīt logu izcelsmes dokumentāciju). Tagad JNĪP pasūta tikai logus ar iebūvētu gaisa pieplūdes sistēmu. Tas ir ļoti efektīvs risinājums, pateicoties šādai ventilācijai, telpās neuzkrājas mitrums.

Ja mūsu klients tāpat vienkārši vēlas nomainīt logu dzīvoklī, viņš var vērsties pēc padoma pie pārvaldnieka, un mēs ieteiksim pārbaudītus uzņēmumus. Tam jau pārvaldnieks domāts! Mēs nevienam neatsakām padomu.

Runājot par citiem lielākiem darbiem, ko ieplānojuši mūsu klienti, jāpiemin tas, ka vairākām mājām paredzēts nomainīt jumta segumu. Sakarā ar to vēlos atgādināt, ka, mainot jumtu, ir ieteicams arī nosiltināt pēdējā stāva pārseumu. Tas nav pārlieku dārgs, toties ļoti energoefektīvs risinājums. Augšējo stāvu vajadzētu nosiltināt visām mājām, tas palīdz ietaupīt naudu par apkuri.

Oļegs Kukuts uzsver, ka lēmumu nomainīt mājai jumtu dzīvokļu īpašnieki var pieņemt jebkurā laikā visa gada garumā, jo jumta darbiem tikpat kā nav sezonas ierobežojumu:

– Ja mājai nav pietiekamu uzkrājumu, mēs piedāvājam izmantot kredītlīniju bankās. Paredzams, ka vismaz trīs Jelgavas mājas šo iespēju izmantos jau 2016. gadā. Sīkāku informāciju par jebkuru darbu finansēšanu var saņemt JNĪP ofisā.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!