Viss kas jāzin par savu māju!

Cik maksāsim „zemes baroniem”? Drukāt E-pasts
Piektdiena, 23 novembris 2018 00:30

Saeimai ir jāpieņem tādi likuma labojumi, kurus vairs nebūs iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā

2018. gadā notika tas, ko tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gaidīja jau gadiem. Pēc valsts augstākā likumdevēja lēmuma par trešajām personām piederošās zemes zem daudzdzīvokļu mājām, nomas maksa tika samazināta līdz 5% no tās kadastrālās vērtības gadā. Iepriekš zemes īpašnieki drīkstēja prasīt (un arī prasīja) 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.

Turklāt grozījumi likumā paredzēja procenta likmes samazināšanos par vienu procentpunktu gadā līdz 3%.

Saprotams, ka zemju īpašnieki nesamierinājās ar šādu Saeimas lēmumu un to pārsūdzēja Satversmes tiesā. Tiesas spriedums Saeimas pieņemtos grozījumus atzina par neatbilstošiem Satversmei, tādēļ nomas likmju samazināšana nenotiks. Tiesa Saeimai deva laiku līdz 2019. gada maijam, lai iecerētos grozījumus izstrādātu atbilstoši likumam.

Laika ir pietiekami

12. Saeimas beidzamajās darba nedēļās notika Mājokļu apakškomisijas sēde, kurā apsprieda „zemes baronu” un daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku savstarpējās attiecības. Diskusijas galvenā tēma bija piespiedu nomas maksas ierobežošanas iespējas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016. gadā katra ģimene Latvijā, kuras īpašums atrodas uz saimnieka īpašumā esošas zemes uzceltā mājā, gadā vidēji maksāja 73 eiro, bet Rīgā šī maksa bija 90 eiro. Pieņemtie grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās paredzēja pakāpenisku nomas likmju samazināšanu: no 2018. gada 1. janvāra 6% vietā – 5%; no 2019. gada 1. janvāra – 4%, bet no 2020. gada 1. janvāra bija paredzēts aprēķināt 3% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.

Tomēr parlamentā pieņemtie labojumi zemes īpašnieku „apetītes” ierobežošanai izrādījās īslaicīgi. Komersantiem šāda peļņas zaudēšana nebija pa prātam, tādēļ viņi vērsās Satversmes tiesā, kas nostājās pelnīt gribētāju pusē. Satversmes tiesa savā 2018. gada 12. aprīļa spriedumā norādīja, ka Saeimas pieņemtie grozījumi neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam, tādēļ tie var būt spēkā tikai līdz 2019. gada maijam.

– Tas nozīmē tikai vienu – ja deputāti līdz 2019. gada 1. maijam nepieņems kaut kādu šī jautājuma risinājumu, tad, sākot no 2. maija, zemes īpašniekiem tiks dota iespēja vēl vairāk nopelnīt uz dzīvokļu īpašnieku rēķina, – brīdināja esošais Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Tutins. Beidzamajā sēdē eksperti un deputāti tikai apmainījās viedokļiem, jo nākamo sēdi, kurā uzklausītu konkrētus priekšlikumus, Jānis Tutins piedāvāja sasaukt novembrī, kad būs jāstrādā jaunajam sasaukumam.

Kam maksāsim par zemi?

Patiesībā piespiedu nomas problēma nevar tikt atrisināta tikai ar nomas maksas procentu likmes samazināšanu. Jau 2018. gada aprīlī Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums. Savukārt Valsts pārvaldes komisijas deputāti likumprojektu gatavoja otrajam lasījumam.

Likumprojekta autors Viktors Valainis paskaidroja, ka likuma būtība ir rast iespēju dzīvokļu īpašniekiem izpirkt trešajām personām piederošo zemi zem daudzdzīvokļu mājām par tās kadastrālo vērtību. Lai šāda teorētiskā iespēja pārvērstos realitātē, būtu jāpanāk liela valsts iesaiste gan administratīvajā, gan finansiālajā aspektā. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, zemju izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību būtu nepieciešami 150–180 miljoni eiro, bet, ja zemes izpirkšanu veiktu pēc tās tirgus vērtības, tas varētu sasniegt 240–250 miljonus eiro.

– Pēc mūsu aprēķiniem, valsts izdevumi varētu sasniegt līdz 20 miljoniem eiro gadā. Ja iedzīvotāji sāks izpirkt īpašnieku zemi, tad nomas maksas administratīvā ierobežošana pamazām zaudēs savu aktualitāti, – skaidro Viktors Valainis.

Tomēr šai idejai ir arī trūkumi. Likumprojekts paredz, ka lēmuma pieņemšanai par zemes izpirkšanas uzsākšanu būs pietiekami ar vairākuma balsojumu. Tas nozīmē, ka sava piekrišana jāizsaka 50% +1 mājas dzīvokļu īpašnieku. Savukārt mazākumā palikušajiem īpašniekiem nebūs citu iespēju, kā pievienoties vairākuma lēmumam. Tikai neviens nevar paskaidrot, kas notiks ar trūcīgajiem un mazturīgajiem mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri nonāks vairākuma lēmuma ķīlnieku lomā. Kā pareizi atzīmējis sabiedriskās organizācijas „Tauta pret zemes baroniem” vadītājs Vladimirs Tkačovs, ne tuvu visiem Latvijas iedzīvotājiem ir līdzekļi šādiem ieguldījumiem.

– Mazajās Latvijas pilsētās zemes kadastrālā vērtība nav augsta, bet, piemēram, Krišjāņa Valdemāra ielas apkaimē Rīgā zemes izpirkšanai var nākties iztērēt 8 līdz 10 tūkstošus eiro. Tagad iedomāsimies, ka dzīvoklī mīt vientuļš pensionārs. Kur viņam ņemt tādu naudu? Kas vientuļam senioram dos kredītu, un kas turpinās maksāt kredītu, ja aizņēmējs nomirs? – deputātiem jautājumus uzdod sabiedriskās organizācijas pārstāvis.

– Pēc būtības mēs saņemsim nevis dalītā īpašuma izbeigšanas likumu, bet likumu par zemes piespiedu izpirkšanu, – ar saviem secinājumiem dalās Jānis Tutins.

Savukārt Pašvaldību lietu komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs aicina neaizmirst par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācijas problēmām.

– Pieņemsim, ka māja ir sasniegusi tādu stāvokli, ka tai jau var piešķirt grausta statusu, bet tā atrodas uz trešajai personai piederošas zemes, ko likums liek izpirkt. Ļoti jāšaubās, ka šo māju īpašnieki domās par zemes izpirkšanu.

13. Saeimas deputāte, sabiedriskās organizācijas „Tauta pret zemes baroniem” dibinātāja Regīna Luņeva-Ločmele piebilst – gadījumos, kad parlaments steidzamā kārtā gatavo kāda likuma pieņemšanu, allaž rodas jautājums par to, kā interesēs tas tiek darīts.

– Likuma Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums pieņemšanas gadījumā vinnētāji būs nevis daudzdzīvokļu māju īpašnieki, bet gan zemju īpašnieki. Labēji orientēto partiju deputāti, pēc mana ieskata, dalītā īpašuma izbeigšanas jautājumu grasās atrisināt uz iedzīvotāju rēķina, rosinot zemes izpirkšanas procesu atrisināt brīvprātīgi–piespiedu veidā. Zemes gabala izpirkšanas uzsākšanai nepieciešams savākt vienkāršu vairākuma īpašnieku piekrišanu, it kā mājā tiktu risināts jautājums par ūdensvada cauruļvadu nomaiņu vai jumta remontu. Šis ir Satversmes pantu pārkāpums, uz ko norāda Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, – skaidro Regīna Luņeva-Ločmele.

Ar ko nodarbojas sabiedriskā organizācija „Tauta pret zemes baroniem”?

Stāsta organizācijas dibinātāja Regīna Luņeva-Ločmele:

– Pagājušajā gadā mūsu organizācijai izdevās pilnībā mainīt tiesu attieksmi, kad tur ar savām prasībām par dzīvokļu īpašnieku parādiem par zemes nomu vērsās zemju īpašnieki. Mūsu organizācijas juristi Vladimirs Tkačovs, Gundars Ūdris un citi tieslietu sistēmas eksperti, kad viņus nolīga dzīvokļu īpašnieki, sāka uzvarēt tiesu prāvas. Mums pilnībā izdevās apturēt komersanta Normunda Šlitkes iecerēto afēru par parādu piedziņu par piespiedu nomu, sākot no 2008. līdz 2010. gadam. Risinājums izrādījās tiesisks un vienkāršs – noilgums parādam par piespiedu nomas maksas piedziņu zemes īpašniekam – juridiskai personai – iestājas pēc trim, nevis desmit gadiem. Šo uzvaru izdevās izcīnīt, pateicoties iedzīvotājiem, kuri beidzot pamodās no tiesiskuma apātijas un pievērsa valdības uzmanību juridiskajam haosam. Mums ļoti palīdzēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Ģenerālprokuratūras nostāja. Ar Normundu Šlitki saistītās parādu piedziņas firmas tika sodītas ar nopietnām naudas summām. Līdz šim laikam mēs gaidām Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras atbildi par ierosinātajām krimināllietām pret atsevišķu ar Normundu Šlitki saistīto firmu amatpersonām. Kriminālprocesi saistīti ar PVN izkrāpšanu caur maksātnespējīgām firmām. Ļoti ceram, ka vismaz viena krimināllieta tiks novesta līdz loģiskam tās atrisinājumam.

Vēl viena liela uzvara – Augstākās tiesas spriedums par to, ka zemes piespiedu nomas maksai nevar piemērot pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā. Tas nozīmē, ka zemes īpašniekiem nav tiesību rēķinos nomas maksai piemērot PVN. Es ceru, ka mūsu organizācija turpinās darboties arī pēc vēlēšanām, lai zemes izpirkšana notiktu uz iedzīvotājiem izdevīgiem noteikumiem.

Var izpirkt valsts

Deputāts Sergejs Dolgopolovs uzskata, ka ideālajā risinājumā zeme zem daudzdzīvokļu mājām būtu jāizpērk nevis dzīvokļu īpašniekiem, bet gan valstij vai pašvaldībai.

– Valstij un pašvaldībai ir tiesības izpirkt privātīpašniekam piederošu īpašumu, turklāt ne tikai par tirgus, bet arī par zemāku cenu tādēļ, ka tas tiek darīts sabiedrības interesēs. Turklāt tas nenozīmē mirklīgu visas summas samaksu no budžeta līdzekļiem. Lai finansētu zemju izpirkšanu, valdībai ir iespēja izmantot dažādus mehānismus, sākot ar maksāšanas grafika izveidošanu līdz obligāciju izlaišanai. Pats galvenais, pēc izpirkšanas valdība vai pašvaldība iegūtu nelielu, bet ļoti stabilu ienākumu. Manuprāt, šāda pieeja problēmas risināšanai ir loģiska un pareiza, – ar savu viedokli dalās Sergejs Dolgopolovs. Viņš uzskata, ka Viktora Valaiņa izstrādātais likumprojekts nepiedāvā dalītā īpašuma izbeigšanu, bet gan apraksta zemes īpašnieku, valsts un dzīvokļu īpašnieku darbības gadījumā, ja iedzīvotāji ir pieņēmuši lēmumu zemi izpirkt.

Pārdošana pa daļām

Sabiedriskās organizācijas „Tauta pret zemes baroniem” dibinātājai Regīnai Luņevai-Ločmelei ir atšķirīgs viedoklis.

– Darba grupu, kura strādā pie likumprojekta Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums vada deputāts Viktors Valainis. Sēdē piedalījās arī iesaistīto ministriju, zemju īpašnieku un Komercbanku asociācijas un valsts finanšu institūcijas Altum pārstāvji. Vienīgi uzaicināto vidū nebija iedzīvotāju pārstāvju, kaut arī sabiedriskā organizācija „Tauta pret zemes baroniem” bija iesniegusi labojumus likumprojektam, – stāsta Regīna Luņeva-Ločmele.

„Tauta pret zemes baroniem” prasīja, lai iedzīvotājiem tiktu dota iespēja zemi izpirkt par cenu, kas nepārsniegtu 50% no tās kadastrālās vērtības. Turklāt katram dzīvokļa īpašniekam ir jādod tiesības patstāvīgi izlemt par savas domājamās daļas pirkšanu. Interesanti, ka šim beidzamajam punktam jau ir precedents. Lielo zemes īpašnieku pārstāvis Normunds Šlitke apmēram pirms pusgada izsūtīja šādu piedāvājumu katram īpašniekam, kura īpašums atrodas uz viņa firmai piederošas zemes. Es noteikti zinu, ka vienas mājas Krišjāņa Valdemāra ielā īpašnieki šo piedāvājumu izmantoja. Katrs dzīvokļa īpašnieks pats izlēma, vai izpirkt viņam piederošo zemi zem mājas, – skaidro Regīna Luņeva-Ločmele.

Viņa uzskata, ka šāds risinājums ir atbilstošs Satversmei un noteikti vērtējams kā pirmais solis dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai.

Politiķe uzskata, ka patlaban daudz svarīgāk ir panākt nomas likmes procenta samazināšanu līdz 3% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Tas dod pārliecību, ka zemju īpašnieki būs spiesti meklēt kompromisus un vienoties par zemes izpirkšanas cenu.

– Satversmes tiesa atcēla Saeimas 2018. gadā pieņemto nomas likmes griestu pārskatīšanu tikai tādēļ, ka parlamentārieši nebija ekonomiski pamatojuši izmaiņu nepieciešamību. Trūka ekonomiskā pamatojuma, kādēļ nomas maksai jābūt 3%, nevis 6% apmērā (kā līdz izmaiņu pieņemšanai). Tādēļ deputātiem ir iespēja izmantot speciālistu vērtējumus, lai no jauna pieņemtu procentu likmes samazinājumu, tikai šajā reizē – juridiski nevainojami noformētu. Saeimas izdarītajiem grozījumiem jābūt tādiem, lai tos vairs nevarētu apstrīdēt Satversmes tiesā, – pauž Regīna Luņeva-Ločmele. Savukārt deputāti ir pārliecināti, ka labojumus par trešajām personām piederošo zemju nomu izdosies sakārtot līdz 2019. gada 1. maijam.

– Tas skar vairāk nekā 110 tūkstošus dzīvokļu, kuros dzīvo vairāk nekā 150 000 cilvēku visā Latvijā. Šim uzdevumam jākļūst par vienu no svarīgākajiem tikko izvēlētajiem deputātiem, – uzskata Sergejs Dolgopolovs.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!