Cik maksās gaisma? Drukāt
Sestdiena, 14 oktobris 2017 14:46

2018. gadā iedzīvotāju vairākums varēs taupīt uz elektroenerģijas patēriņa, bet garāžu un dārza mājiņu īpašnieki maksās vairāk.

Ekonomikas ministrija ir paziņojusi, ka elektroenerģijas cena iedzīvotājiem mainīsies jau 2018. gadā. Rezultātā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri mēnesī tērē vairāk par 100 kWh, būs ieguvēji, bet to objektu īpašnieki, kuru patēriņš ir mazs, būs spiesti maksāt vairāk.

Cik patlaban maksā OIK?

Elektroenerģijas cena pašlaik Latvijā veidojas no trim daļām – tīrās elektrības cenas (43,1eiro/MWh), elektrības pārvades pakalpojumu izmaksām (37,3 eiro/MWh) un obligātās iepirkuma komponentes OIK (26,8 eiro/ MWh).

OIK ir jāmaksā katram elektroenerģijas patērētājam, lai kāds būtu tā lielums – ražošanas uzņēmums vai dārza mājiņas īpašnieks. Šo naudu saņem elektroenerģijas piegādātājs. Tiek uzskatīts, ka tādā veidā lietotāji kompensē izdevumus, kas piegādātājam rodas, iepērkot tā saukto „zaļo” enerģiju, kas iegūta no koģenerācijas, izmantojot atjaunojamos resursus.

Eiropas Savienībā maksā mazāk

Ekonomijas ministrijā veiktie aprēķini pierāda, ka pašreizējā OIK cena mūsu elektroenerģijai mazina konkurētspēju.

– Latvijā noteiktā OIK cena ir piektā augstākā visā Eiropas Savienībā, – atzīst Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks. – Piemēram, Zviedrijā obligātā iepirkuma komponente ir tikai 50 centi par vienu megavatstundu.

Varētu šķist, ka pie visa vainīga valdība, kas mums uzspiedusi tik augstu OIK maksājumu, kā rezultātā elektroenerģija Latvijā maksā 107,2 eiro/MWh. Salīdzinājumam: Dānijas iedzīvotāji maksā 90,9 eiro/MWh, igauņi – 80,6 eiro/MWh, bet zviedri – 55,7 eiro/MWh. Neskatoties uz to, Ekonomikas ministrija turpina apgalvot, ka OIK cenas apmērs ir noteikts objektīvi. Turklāt lietotājiem tas mākslīgi nofiksēts 26,6 eiro/MWh līmenī.

– Īstenībā obligātās iepirkuma komponentes lielums mūsu valstī patlaban ir tuvu 40,0 eiro/MWh, – saka J. Patmalnieks. – Vienkārši starpību starp fiksēto un patieso cenu elektroenerģijas ražotājam kompensē valsts. Interesanti, ka šo kompensāciju apmaksai tiek izmantoti līdzekļi, ko Valsts kasē kā dividendes iemaksā uzņēmums Latvenergo.

Laiks glābt lietotājus!

Lai Latvijā saglabātu energoietilpīgu ražošanu, valdībai nekas cits neatliek, kā mainīt obligātā iepirkuma komponentes aprēķina kārtību. Sākot ar 2018. gadu, maksu par iepirkumu veidos divas daļas: fiksētā un mainīgā. Fiksētā daļa iedzīvotājiem būs jāapmaksā tikai par noteiktas jaudas pieslēguma esamību konkrētajā objektā – mājā, dzīvoklī, birojā vai ražošanas cehā, neatkarīgi no patērētā elektroenerģijas daudzuma. Mainīgā OIK daļa būs atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.

Uzņēmumiem šāda aprēķinu metodika ir izdevīga, bet kā būs iedzīvotājiem?

Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem iznāk, ka lielākais vairums dzīvokļu īpašnieku, kuriem elektrību nodrošina vienas fāzes pieslēgums, pēc jaunās metodikas varēs sākt ekonomēt.

– Pozitīvas pārmaiņas sajutīs iedzīvotāji, kuri tērē ne mazāk par 82 kWh mēnesī, – sola J. Patmalnieks.

Ar trim fāzēm ekonomēt grūti

Taču, ja dzīvokļa īpašniekam, kam ir vienas fāzes pieslēgums, vispār nav elektroenerģijas patēriņa, piemēram, viņš ir aizbraucis, tad rēķins var pat pieaugt (skat. infografiku).

Vēl skarbāk būs tiem lietotājiem, kuri izmanto jaudīgus trīsfāzu pieslēgumus. Lai sāktu taupīt, šiem lietotājiem būtu jātērē vairāk par 200 kWh mēnesī.

– No situācijas ir izeja, – apgalvo AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andris Pinkulis. – Šādu objektu īpašnieki var vērsties pie mums ar lūgumu pieslēguma jaudu samazināt.

Pagājušajā gadā, kad Latvijā bija ieviesta maksa „par rozeti”, ar iesniegumiem par jaudas samazināšanu uzņēmumā vērsās 43 000 objektu īpašnieki, no kuriem 31 000 bija mājsaimniecību īpašnieki. Šāda saimniecības pārskatīšana ļāva elektrotīkla izmantošanas efektivitāti paaugstināt par 18%.

Kas ir aizsargātais elektroenerģijas lietotājs?

Atsevišķām iedzīvotāju grupām valsts kompensē elektroenerģijas cenas svārstības. Šajā grupā ietilpst:

n  trūcīgas vai maznodrošinātas personas;

n  ģimenes, kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss;

n  daudzbērnu ģimenes;

n  ģimenes, kuras aprūpē bērnu invalīdu;

n  I grupas invalīdi.

Latvijā kopumā ir aptuveni 170 000 iedzīvotāju, kas atbilst aizsargātās personas statusam.

Lai saņemtu aizsargātā lietotāja pakalpojumu, personai, kura atbilst aizsargātā lietotāja kritērijiem, vai tās pārstāvim jāpiesakās:

n  pašvaldībā, ja persona atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam;

n  pie aizsargātā pakalpojuma sniedzēja Latv­energo, ja persona atbilst daudzbērnu ģimenes vai ģimenes ar bērnu invalīdu, vai personas ar I grupas invaliditāti statusam.

Aizsargātās personas statuss dod tiesības lietotājam elektroenerģijas patēriņu norēķināties par daudz izdevīgāku cenu.

Aizsargātiem lietotājiem palīdzēs valsts

Pieņemsim, ka mājsaimniecības īpašniekam tik tiešām ir nepieciešams trīsfāzu pieslēgums, tikai viņš to lieto pusgadu, bet pārējā laikā ir aizbraucis.

– Šādos gadījumos mēs klientam piedāvājam īslaicīgu (līdz sešiem mēnešiem) atslēgšanos no elektrotīkla, – skaidro A. Pinkulis. – Pēc atgriešanās objektā klients samaksā tikai faktiskos izdevumus par pieslēguma atjaunošanu.

Tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ziemas sezonā nemēdz uzturēties savās garāžās, dārzu mājiņās vai līdzīgos objektos ar vienas fāzes pieslēgumu, ekonomēt neizdosies. Pirmkārt, jaudas samazināšana viņu objektā vairs nav iespējama, otrkārt, objekta atslēgšana no tīkla rudens–ziemas mēnešos finansiālu ieguvumu nedos (pavasarī nāksies apmaksāt faktiskos izdevumus par pieslēguma atjaunošanu, un tā nav niecīga summa).

No skaidrojuma jāsecina, ka pēc jaunā OIK apmaksas modeļa zaudētājos paliek tie mājsaimniecību īpašnieki, kuri savu pieslēgumu lieto sezonāli. Kaut arī nebūs tērēts neviens kilovats, lietotājs piegādātājam maksās 1 eiro mēnesī. Izmaiņas vispār nejutīs tie iedzīvotāji, kuri ietilpst tā sauktajā aizsargāto grupā. Viņiem 2018. gada cenu paaugstinājumu tāpat kā līdz šim kompensēs valsts.