Rīga solās noturēties pret vēl vienu valdības sagatavoto „komunālo nodokli”
Likumdevēji atkal pacentās – šoreiz, pieņemot lēmumu paaugstināt dabas resursu nodokli. Kāds tam sakars ar parastas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju? Vistiešākais, jo viens no dabas resursiem, bez kura nav iedomājama neviena diena, ir ūdens. Un nekas nav tik garantēts, kā nauda, ko cilvēks maksā par pamatvajadzību nodrošināšanu.
Padoms nāk no Eiropas
Runas par to, ka ūdens Latvijā ir nepieklājīgi lēts, sākās jau pirms vairākiem mēnešiem. Pie šī dīvainā secinājuma nonāca Eiropas Savienības auditoru komisija, bet publiski ierēdņu lemtais izskanēja radio Doma laukums (par to rakstīja arī mūsu avīze).
Pēc auditoru ieskata ūdensapgādes un kanalizācijas tarifi Latvijas mājsaimniecībām ir ļoti zemi un tas, lūk, pakalpojuma piegādātājiem liedz ieguldīt līdzekļus jaunu attīrīšanas ietaišu būvniecībā. Globālā redzējumā sekas ir ļoti drūmas – Baltijas jūras akvatorijā nonāk nepietiekami attīrīti notekūdeņi, jūra aizaug un lēnām iet bojā.
Pēc Eiropas komisijas ierēdņu ieteikuma, maksai par ūdeni un kanalizāciju, lai tā nosegtu visas izmaksas, būtu jāsastāda 4% no mājsaimniecības ienākumiem. Portāls Rus.lsm.lv veica aprēķinus, ka tarifiem Latvijā būtu jāsasniedz 52 eiro/mēnesī, neņemot vērā ūdens uzsildīšanas izmaksas. Šobrīd tas ir vismaz divas reizes vairāk, nekā vidēji maksā Rīgas iedzīvotāji.
Pieaugums 25%?
Dabas resursu nodokļa paaugstināšanu daudzas avīzes izsludināja visdrūmākajās toņkārtās, piemēram: „…Vēl viena slikta ziņa – nākamajā gadā pieaugs izdevumi par ūdeni. Tam par iemeslu ir dabas resursu nodokļa palielināšana, ko valdība ir jau apstiprinājusi. Konkrēti, krāna ūdenim nodoklis tiek palielināts par 25–43 procentiem, dzeramajam ūdenim pudelēs – par 30 procentiem, bet ūdenim, ko izmanto ārstnieciskiem mērķiem, divas reizes – par 50 procentiem.”
Kaut arī valdība nodokļa palielināšanu centās attaisnot ar vishumānākajiem mērķiem, piemēram, jo unikālais dabas resurss – ūdens – būs dārgāks, jo cilvēki vairāk aizdomāsies par tā taupīšanu…
Tomēr visa šī runāšana nobāl aprēķinu priekšā , kuri matemātiskā tiešumā parāda, ka pašreizējais atsevišķas mājsaimniecības sadārdzinājums par ūdensapgādi 10–26 centi mēnesī, nākamībā izveidos daudzus eiro.
250000 eiro gadā
Nolēmām pārbaudīt, cik precīzi ir šie aprēķini un vērsāmies pie pakalpojuma piegādātāja – uzņēmuma Rīgas ūdens. Viņu pārstāvis sakariem ar presi Arturs Mucenieks mūs pasteidzās nomierināt: tarifu par ūdensapgādi un kanalizāciju paaugstināšana 2017. gadā Rīgā nav plānota.
– Iespējams, ka nākamībā Rīgas ūdens tarifi varētu mainīties, bet tuvākajā laikā tas nenotiks. Šā brīža peļņa atļauj uzņēmumam kompensēt zaudējumus, kas radīsies no dabas resursa nodokļa izmaiņām, kaut arī tas izmaksās aptuveni 250 tūkstošus eiro gadā.
Tātad, dārgie rīdzinieki, ir arī labas ziņas – šis sadārdzinājums pagaidām mūs neskars.