Viss kas jāzin par savu māju!

Vadi deg! Drukāt E-pasts
Trešdiena, 22 maijs 2019 12:08

Vai tiesa, ka Ugunsdzēsības noteikumu prasības izputinās vienu otru daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju?

Katra dzīvokļa īpašnieka obligāts pienākums ir pārbaudīt iekšējās elektroinstalācijas stāvokli savā dzīvoklī. Pēc speciālistu aprēķiniem, standarta divistabu dzīvokļa pārbaudes izmaksas varētu būt no 70 līdz 100 eiro. Iedzīvotājus, kuri atsacīsies no sertificēta elektriķa pakalpojumiem un nevēlēsies pārbaudi atkārtot reizi 10 gados, gaida bargs sods.

Minētā kārtība ir noteikta Ugunsdrošības noteikumos, kuros norādītas prasības inženiertīklu – elektroinstalācijas, elektroiekārtu un elektroierīču – ugunsdrošībai. Elektroinstalācijas, to starpā zemējuma pārbaude, jāveic reizi 10 gados.

Vienlaicīgi ar elektroinstalācijas pārbaudi ir jāveic elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes, piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī, aizsargierīču uzstādīšanas vietās, pārbaude ar termokameru.

Ir noteikts lielāks elektroinstalācijas pārbaudes termiņš – 10 gadi līdzšinējo 6 gadu vietā. Pārbaudes tiks veiktas retāk, toties tās būs apjomīgākas un kvalitatīvākas, jo tiks veikta arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude (obligāta no 01.09.2017.).

Jauni vecie noteikumi

– Kādas prasības iedzīvotājiem izvirza Ugunsdrošības noteikumi?

Atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes vecākais inspektors majors Jānis Vaivods:

– Dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašniekam tik tiešām ir pienākums vienu reizi desmit gados veikt elektroinstalācijas pārbaudi ar termokameru. Uzreiz vēlos atzīmēt, ka šīs prasības izpilde var izglābt dzīvokļa vai mājas īpašnieka dzīvību.

– Cik bieži bojāta vai nolietota elektroinstalācija ir kļuvusi par ugunsgrēka cēloni, kas beidzies arī ar cilvēku upuriem?

– Pēc mūsu dienesta statistikas, 2018. gadā Latvijā mājās un dzīvokļos izcēlās 2087 ugunsgrēki, kuros bojā gāja 82 cilvēki, to skaitā arī trīs bērni. Aptuveni pusei šo ugunsgrēku cēlonis bija bojāta elektroinstalācija.

– Ugunsdrošības noteikumos sacīts, ka dzīvokļa vai mājas īpašnieka pienākums ir veikt iekšējās elektroinstalācijas pārbaudi. Ko tas nozīmē?

– Elektroinstalācija ir elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju lietotāja elektroietaisēs no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroierīcei. Saprotamāk tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašnieks atbild par visiem vadiem, kas pārvada elektrību no skapja, kurā atrodas korķi, līdz savai lampiņai pie gultas vai tējkannai virtuvē. Elektroinstalācijas, to starpā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces, pārbaudi veic reizi 10 gados.

– Kādēļ pārbaudes noteiktas tik bieži?

– Iebildīšu, tas nepavisam nav bieži. Līdz nebija stājušies spēkā grozījumi Ugunsdrošības noteikumos, pārbaužu biežums bija reizi sešos gados. Taču pēc 1965. gadā pieņemtajiem noteikumiem šādām pārbaudēm bija jānotiek ik gadu.

– Kam būs tiesības veikt pārbaudi privātpersonai piederošā dzīvoklī?

– Elektroinstalācijas pārbaudi un elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru atļauts veikt personai, kura atbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām: ir saņēmusi attiecīgu apmācību un ieguvusi pielaidi attiecīgai elektrodrošības grupai, ko apliecina atbilstoši minētiem noteikumiem izsniegta apliecība, vai persona, kura attiecīgi apmācīta un sertificēta Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijā vai Latvijas elektriķu brālībā. Abām institūcijām ar Ministru kabineta rīkojumu ir dots deleģējums veikt šo sertifikāciju.

– Kādu dokumentu dzīvokļa īpašnieks saņems no sertificētā speciālista pēc pārbaudes, lai pēc tam izvairītos no soda?

– Par elektroinstalācijas pārbaudes rezultātiem speciālistam ir jānoformē pārbaudes akts. Minētajam pārbaudes aktam ir jāpievieno darba veicēja darba veikšanas tiesību apliecinošs dokuments, mēraparāta kalibrēšanas sertifikāta kopija un elektroinstalācijas shēma.

– Vai būtu nepieciešams pārbaudīt arī mājas kopējo elektroinstalāciju, piemēram, kāpņu telpā?

– Jā, šādas pārbaudes ir jāveic, un par koplietošanas telpām ir atbildīgs mājas pārvaldnieks.

– Ko konkrēti dzīvoklī ar termokameru pārbauda elektriķis?

– Vienlaikus ar elektroinstalācijas pretestības pārbaudi tiek pārbaudīta arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte, izmantojot termokameru. Tas nozīmē, ka noslogotas elektroinstalācijas pārbaudes laikā var konstatēt kontaktsavienojuma drošību un kvalitāti, piemēram, vai kontaktsavienojums netiek pārslogots (nekarst) un vai tas ir pareizi izbūvēts (nerada bīstamu pārejas pretestību). Turklāt, ja dzīvoklī tiek konstatēti neizmantoti elektrovadi, tos droši var demontēt.

– Iespējams, ka būs ļoti daudz māju, kurās šādas pārbaudes nav veiktas kopš to nodošanas ekspluatācijā. Kas notiks, kad iedzīvotāji uzzinās, ka viņu dzīvokļos elektroinstalācija ir bojāta?

– Noteikumos ir noteikts, ka elektriķim, beidzot pārbaudi, ir jānoformē akts, kurā jānorāda, vai dzīvoklī esošā elektroinstalācija atbilst drošības prasībām. Pieņemsim, ka termokamera ir uzrādījusi karšanu vadu savienojumu vietās. Šādā gadījumā elektriķis var nekavējoties veikt remontu vai arī aizliegt izmantot šo elektroinstalāciju. Dzīvokļa īpašniekam tik un tā nāksies pieteikt remontu sertificētam elektriķim.

– Dzīvokļu īpašniekiem pienākums pārbaudīt elektroinstalāciju savos dzīvokļos stājās spēkā jau 2016. gada 1. septembrī. Cik iedzīvotāju šo prasību ir izpildījuši?

– Tā kā sertificēts meistars noformēto aktu atstāj dzīvokļa īpašniekam un viņam nav pienākums par pārbaudi informēt VUGD, mums nav iespējams veidot statistiku, tādēļ atbildēt uz šo jautājumu nevaram.

– Kā tādā gadījumā VUGD uzzinās, ka konkrētais īpašnieks nav izpildījis noteikumu prasības?

– Katram Latvijas iedzīvotājam ir jāapzinās, ka ugunsgrēks ir bīstams ne tikai viņa īpašumam, bet arī veselībai un dzīvībai. Atgādinām, ka ikvienam VUGD inspektoram ir tiesības pieprasīt dzīvokļa īpašniekam uzrādīt aktu par minētās pārbaudes veikšanu. Ja akta nav, inspektoram ir tiesības dzīvokļa īpašnieku sodīt.

– Cik liels var būt sods par noteikumu nepildīšanu?

– Likuma Administratīvo pārkāpumu kodekss 179. pantā noteikts, ka sods par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu fiziskajām personām var būt no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro. Taču es vēlos nomierināt lasītājus – VUGD inspektoru mērķis nav sodu uzlikšana dzīvokļu un māju īpašniekiem, bet gan cīņa par noteikumu ievērošanu, lai novērstu iespējamu ugunsnelaimi. Tas nozīmē, ka pirmās pārbaudes reizē inspektors sodu neuzliks, bet noformēs aktu par pārkāpumu un dos laiku (2–3 mēnešus), lai īpašnieks izpildītu likumā noteikto. Dotajam termiņam beidzoties, dzīvoklī notiks atkārtota pārbaude.

– Pieņemsim, ka sertificēts elektriķis veica pārbaudi, bet vadi tomēr aizdegas. Kurš par to būs atbildīgs?

– Nedrīkst aizmirst, ka sertificēts speciālists nevar atbildēt par to, kā dzīvokļa īpašnieks lieto savas elektroierīces. Ja dzīvokļa īpašnieks vienā rozetē vienlaicīgi ieslēdz, piemēram, televizoru, sildītāju, gludekli un tosteri, bet pats aiziet uz veikalu, tad vadu aizdegšanās ir ļoti iespējama.

– Vai VUGD inspektoram ir tiesības vienkārši piezvanīt pie durvīm un paprasīt: „Cienītais dzīvokļa īpašniek, jūsu dzīvokļa elektroinstalācijas pārbaudes aktu, lūdzu!”

– Tieši tā. VUGD inspektoriem ir tiesības ierasties jebkurā dzīvoklī vai privātmājā. Šādas pārbaudes laikā mēs ne tikai šo aktu varam paprasīt. Privātmājā var nākties uzrādīt arī skursteņu iztīrīšanas aktu no sertificēta skursteņslauķa.

– Ko darīt, ja vientuļam pensionāram nav naudas elektroinstalācijas pārbaudes apmaksai?

– Uzsveru vēlreiz, ka šāda pārbaude ir jāveic vienu reizi desmit gados. Tomēr, ja cilvēks ir trūcīgs un viņam ir maznodrošinātā statuss, viņš pēc palīdzības var vērsties savā pašvaldībā.

Ne visi saprot

– Vai ir iespēja par elektroinstalāciju pārbaudi maksāt lētāk?

Atbild Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis:

– Vēlos atgādināt, ka privātmāju un dzīvokļu īpašnieki paši atbild par sev piederošo. Loģiski, ka viņi atbild arī par Ugunsdrošības noteikumu normu ievērošanu, to starpā elektroinstalāciju stāvokli. Mana pieredze liecina, ka padomju laikā celtajās mājās šī problēma ir ļoti aktuāla. Vēlos ieteikt daudzdzīvokļu māju īpašniekiem sasaukt kopsapulci, izdiskutēt šī jautājuma nozīmīgumu un nobalsot par sertificēta elektriķa pārbaudes pasūtīšanu, vēlams, visos mājas dzīvokļos vienlaicīgi. Par labu šādam lēmumam runā arī ekonomiskais aspekts – ļoti iespējams, ka speciālists, saņēmis lielu pasūtījumu, būs gatavs uz atlaidēm, salīdzinot ar atsevišķu pārbaudi vienā dzīvoklī. Dzīvokļu īpašnieki var nobalsot arī par to, lai maksa par pakalpojumu tiktu iekļauta ikmēneša rēķinos pēc iepriekš izveidota grafika. Ikmēneša rēķins disciplinēs cilvēkus ātrāk sakrāt nepieciešamo summu pārbaudes apmaksai.

Katram dzīvoklim – trīs stundas

– Kā notiek pārbaude dzīvoklī vai privātmājā?

Atbild sertificēts inženieris–enerģētiķis no uzņēmuma DEVRE LV Deniss Vrevskis:

– Šādas pārbaudes laikā speciālists izpilda divus protokolus: pirmo – par elektroinstalācijas pretestības un zemējuma mērījumiem, otru – par kontaktsavienojumu pārbaudi. Vispirms elektriķis iepazīstas ar situāciju dzīvoklī, apseko elektrosadali un izveido elektroinstalācijas shēmu, kurā fiksē aizsargierīču datus, vadu un kabeļu markas un parametrus. Pēc tam izmēra elektroinstalācijas izolācijas pretestību (šim nolūkam atslēdz sprieguma padevi un atvieno slodzi), kā arī veic elektroiekārtu, zemējuma ierīces un zemējumvada nepārtrauktības pretestības pārbaudi. Saskaņā ar otro protokolu, pārbaudei pakļautas visas elektrovadu savienojumu vietas. Šim nolūkam tiek ieslēgtas visas konkrētajā objektā lietotās elektroierīces, un elektriķis ar termokameru pārbauda visas savienojumu vietas. Rezultātā tiek noformēti divi akti, kuri ietver arī ir darba veicēja darba veikšanas tiesību apliecinošu dokumentu, mēraparāta kalibrēšanas sertifikāta kopiju un elektroinstalācijas shēmu. Aktā tiek uzrādītas arī visas neatbilstības, ja tādas bijušas konstatētas. Aktus papīra vai elektroniskā formātā nodod pārbaudes pasūtītājam.

– Kādos gadījumos kontaktu savienojumu vietas var būt bīstamas?

– Savienojums kļūst bīstams, ja tā uzkaršanas temperatūra pie pilnas slodzes kaut vai par pieciem grādiem pārsniedz pieļaujamo (to nosaka izolācija). Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā ir jāveic remonts. Ja uzkaršana notiek par 30 grādiem, šāds savienojums ir potenciālu avāriju izraisošs un remontdarbi jāveic nekavējoties.

– Cik ilgi notiek šī pārbaude, un vai par konstatētiem neatliekamiem avārijas remontdarbiem būs jāmaksā papildus?

– Pārbaudes ilgums būs atkarīgs no elektroietaišu daudzuma dzīvoklī. Aptuveni 50 kv.m. lielā dzīvoklī pārbaude var aizņemt trīs stundas. Papildu izmaksas būs atkarīgas no bojājumu daudzuma. Pēc to likvidēšanas speciālists noformēs pielikumu jau esošajam aktam. Jāatceras, ka katru reizi pēc paveiktajiem remontdarbiem pārbaudes akts ir jānoformē no jauna.

– Cik maksā pārbaude?

– Vidējā izmaksa 50 kv.m. lielam dzīvoklim ir aptuveni 50 eiro plus transporta izmaksas nokļūšanai līdz objektam.

– Vai eksperts atbild par savas pārbaudes rezultātiem, ja labi vadi pēc tam aizdegas?

– Speciālists par savu darbu atbild ar savu sertifikātu. Ja gadījumā tiktu pierādīta viņa vaina, sertifikāts būtu zaudēts.

Prasības pagaidām neizvirza

– Pieņemsim, ka apdrošinātā dzīvoklī ugunsgrēka cēlonis ir bojāta elektroinstalācija. Vai apdrošināšanas kompānijas ir gatavas segt zaudējumus dzīvokļa īpašniekam, ja viņam akta par elektroinstalāciju pārbaudi nav?

Atbild apdrošināšanas kompānijas Balta valdes loceklis Ingus Savickis:

– Šie noteikumi ir salīdzinoši jauni, tādēļ mēs saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem vēl neizvirzām prasības attiecībā uz elektroinstalāciju pārbaudes aktiem. Mums kā apdrošinātājiem svarīgākais ir saprast, kā pārbaudes akta esamība vai neesamība ietekmē apdrošināšanas riskus.

Neliela cena par 10 mierpilniem gadiem

Stāsta sertificēts elektriķis Vadims Stojans:

– Lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda ir būvēta pagājušā gadsimta 70.–80. gados. Padomju normatīvi nenoteica kaut vai aptuvenu mājas elektroinstalācijas kalpošanas laiku, bet noteikti neviens nedomāja, ka tai nepārtrauktā režīmā un bez remontiem būs jākalpo vairāk nekā 40–50 gadus. Tas nozīmē, ka iekšējo elektrosistēmu visās padomju gados būvētajās mājās ir laiks nomainīt. Pagaidām no šiem remontdarbiem visādi izlokās māju pārvaldnieki. Viņu elektriķi tiek cauri ar nelieliem lokāliem remontiem koplietošanas kāpņu telpās vai pagrabos. Piemēram, nesen pie manis vērsās pārvaldnieks, kuram apsaimniekošanā ir četras daudzstāvu ēkas. Stāstīja, ka mājās nesen nomainījuši elektroenerģijas patēriņa skaitītājus, bet vadi palikuši vecie – nemainīti. Viens no tiem stipri sakarst un kļūst sarkans. Aizbraucu un ieraudzīju, ka uz visiem skaitītājiem rādījumi aptuveni vienādi – 600 kWh, bet sarkanajam – 5000 kWh. Acīmredzot vecie padomju laika vadi nebija gatavi tādām slodzēm, tādēļ mājā izveidojās ugunsbīstama situācija. Laime, ka mājas pārvaldnieks bija pietiekami vērīgs.

Vienā gadījumā nācās jaunbūvē nomainīt visu elektroinstalāciju, jo iepriekšējā instalācija pievīla saimniekus divas reizes tik ļoti, ka nācās saukt ugunsdzēsējus. Es uzskatu, ka Ugunsdrošības noteikumi, kas prasa regulāri apsekot mājokļu elektroinstalāciju ar termokameras palīdzību, ir ļoti pareizi un mūsdienīgi. Ja Latvijā spēs panākt šo normatīvu pildīšanu, tad 50–70 eiro par pārbaudi spēs sakrāt katra mājsaimniecība, jo tā taču ir neliela cena par 10 gadiem bez uztraukuma par iespējamu elektroinstalācijas aizdegšanos. Par to es esmu pārliecināts.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!