Viss kas jāzin par savu māju!

Suns rej, kaimiņš neguļ Drukāt E-pasts
Pirmdiena, 20 februāris 2012 00:00

Dzīvot daudzdzīvokļu namā nepavisam nav tas pats, kas dzīvot savrupmājā. Te zem viena jumta mājo simtiem cilvēku. Katram ir savas intereses, un reizēm šīs intereses nonāk konfliktā.

Maksims uz redakciju piezvanīja dienas vidū. Puisim pat balss trīcēja no sašutuma:

– Esmu ļoti mierīgs cilvēks, bet to vairs nav iespējams izturēt!

Izrādās, dzīvi jaunajam cilvēkam bendē kaimiņu suns.

Trokšņainās kaimiņattiecības

Kad tikāmies ar Maksimu, viņš jau bija pavisam mierīgs. Viņš ir inteliģents un veiksmīgs cilvēks. Ja nebūtu minēto nepatikšanu, varētu pat uzskatīt par laimīgu cilvēku.

– Jau ilgus gadus strādāju lidostā „Rīga”. Darbs ir atbildīgs, saistīts ar precīziem aprēķiniem un pastāvīgu spriedzi. Ļoti bieži nākas strādāt nakts maiņā, pēc tās mājās atgriežos ap astoņiem deviņiem no rīta, – stāsta Maksims.

Maksims dzīvo Rīgas guļamrajonā. Ieejot dzīvoklī, viņš sapņo tikai par vienu – iekrist gultā un izgulēties. Bet aptuveni pirms gada mājā ievācās ģimene ar suni. Simpātiskajam četrkājainim piemīt viens trūkums – viņam nepatīk palikt mājās vienam. Tiklīdz saimnieki ir aizgājuši uz darbu, suns sāk riet un nemitējas visu dienu.

– Suņa saimnieki dzīvo trīs stāvus augstāk, – stāsta Maksims, – bet suns rej tik spalgi, ka man tas labi dzirdams. Šā iemesla dēļ pēc dežūras nevaru aizmigt. Citi kaimiņi arī nav apmierināti, bet viņiem vismaz nav jāguļ dienā!

Nesen Maksims satika suņa saimnieku pie lifta. Gribēja mierīgi aprunāties, tā sacīt, mēģiniet iejusties manā stāvoklī, bet vīrietis atbildes vietā steigšus iekāpa liftā, nospieda pogu un aiztrauca uz savu devīto stāvu, ne visai glīti iziedams no situācijas.

Maksimu pārņēma grūtsirdība. Nervi bija uzvilkti kā stīgas. Bet no tā, cik labi viņš ir atpūties, vārda tiešā nozīmē ir atkarīga lidmašīnu veiksmīga nolaišanās galvaspilsētas lidostā.

Vai tiešām uzreiz uz tiesu?

Paziņas mudināja jauno cilvēku attiecības ar kaimiņu noskaidrot „vīru valodā”, bet viņš uzskata, ka tā nav izeja. Iecirkņa policists tikai rokas vien plāta: „Valsts policijai gar suņu riešanu nav nekādas darīšanas”. Maksims vaicā, ko viņam darīt.

Trokšņa līmeni mēra Veselības inspekcijas speciālisti. Bet tur mums paskaidroja, ka tas attiecas tikai uz tehnoloģiskiem trokšņiem. Tātad inspekcijā varat vērsties, ja jums traucē ventilatora dūkšana pirmā stāva kafejnīcā vai gar logiem braucošu vilcienu rīboņa.

– Suņa rejas nerodas saimnieciskās darbības rezultātā, – saka Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Aija Grundmane. – Tāpēc varu šajā jautājumā paust tikai savu personisko viedokli. Manuprāt, suņa saimniekam, ja reiz viņš nolēmis dzīvnieku turēt dzīvoklī, ir jārēķinās ar kaimiņiem. Reāli Maksims var vērsties tiesā ar prasību atlīdzināt kaitējumu. Suņa pastāvīga riešana kaitē viņa veselībai, un to nav grūti pierādīt.

Bet lidostas darbinieks nevēlas tiesāties ar kaimiņu un neplāno prasīt kompensāciju. Viņš tikai vēlas, lai saimnieks labāk pieskata savu mīluli.

PVD cīnās tikai ar cietsirdīgiem saimniekiem

Kaimiņam gan būtu ieteicams nākt pie prāta. Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pantā teikts, ka dzīvnieka saimniekam jārūpējas par sabiedrības labvēlīgu attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku, kā arī par to, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Un nākamajā punktā skaidri un gaiši norādīts: ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt šos pienākumus, dzīvnieku viņam atsavina.

Vēl stingrāks pret bezatbildīgiem suņu un kaķu saimniekiem ir Ministru kabinets. MK noteikumos Nr. 266 teikts: „Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums... nodrošināt, lai dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.”

Par normatīvu ievērošanu atbild Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Bet dienesta Veterināro objektu uzraudzības nodaļas vadītājs Armands Dauburs, noklausījies stāstījumu par Maksima nedienām, sacīja:

– Manuprāt, tas ir sabiedriskās kārtības pārkāpums, un situācija jārisina ar pašvaldības policijas palīdzību.

– Bet kādā gadījumā var iejaukties PVD?

– Mūsu dienests kontrolē, kādos apstākļos dzīvnieki tiek turēti. Suns ne vienmēr rej tāpēc, ka pret viņu slikti izturas. Minētajā gadījumā sunim, šķiet, nepatīk vienam palikt mājās, un tā viņš pauž savas ilgas pēc saimnieka.

– Bet nav taču izslēgts, ka saimnieki sunim dara pāri.

– Ja kaimiņiem ir pamatotas aizdomas, ka dzīvnieks tiek turēts sliktos apstākļos, viņu nebaro vai sit, aicinu vērsties PVD teritoriālajā pārvaldē. Ziņas par tuvāko iecirkni var atrast internetā pēc adreses www.pvd.gov.lv. Dienestā darbojas arī uzticības tālrunis 67027402.

Lietu uzraudzīs policija

Uz Maksima sūdzību ir gatava reaģēt Rīgas pašvaldības policija. Policijas informācijas nodaļas pārstāve Inese Tīmane pārbaudīja adresi un pavēstīja, ka par rejošo suni sūdzības pagaidām nav saņemtas.

– Gaidām iesniegumu no cietušā, lai sāktu pārbaudi.

– Vai jūs bieži saņemat tādus signālus?

– Pagājušajā gadā Rīgas pašvaldības policija saņēma 243 sūdzības par suņu saimniekiem, kuri neievēro suņu turēšanas prasības. Piedevām tika saņemta informācija (lielākoties pa tālruni) par 521 pārkāpumu. Mums galvenokārt ziņo, ka saimnieki ved suņus pastaigā bez pavadas, nesavāc aiz viņiem ekskrementus, ļauj saviem mīluļiem riet un kaukt, traucējot apkārtējo cilvēku mieru. Ar vārdu sakot, pārkāpumu saistībā ar dzīvniekiem ir ne mazums.

– Ko darīt tiem, kam traucē suņa kaukšana aiz sienas?

– Jāraksta iesniegums savas priekšpilsētas pašvaldības policijai. Iesniegumā vēlams norādīt citu mājas iemītnieku, kuriem arī traucē suņa riešana, koordinātas. Tad policijas darbinieki apsekos norādīto vietu un noskaidros apstākļus. Viņi tiksies ar cietušā kaimiņiem un suņa saimniekiem.

– Kas draud trokšņaina suņa saimniekam?

– Ja saimnieks pārkāpj MK noteikumus par dzīvnieku turēšanu, viņu sauks pie administratīvās atbildības.

■ Traucē tehnoloģiski trokšņi?

Zvaniet Veselības inspekcijai pa tālruni 67819671.

■ Traucē skaļi kaimiņi?

Zvaniet pašvaldības policijai.

Tālrunis Rīgā – 67181818.

■ Ir aizdomas, ka saimnieki spīdzina suni?

Zvaniet Pārtikas un veterinārajam dienestam pa tālruni – 67027402.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!